Uttara Kanda · Sarga 39
Gifts for the Allies
Shloka 1 (uttara.39.1)
ते प्रयाता महात्मानः पार्थिवास्ते प्रहृष्टवत् । गजवाजिसहस्रौघैः कम्पयन्तो वसुन्धराम् ।। 39.1 ।।
te prayātā mahātmānaḥ pārthivāste prahṛṣṭavat | gajavājisahasraughaiḥ kampayanto vasundharām || 39.1 ||
Those great-souled kings, setting out joyfully, went their way, shaking the earth with thousands of streams of elephants and horses.
Shloka 2 (uttara.39.2)
अक्षौहिण्यो हि तत्रासन्राघवार्थे समुद्यताः । भरतस्याज्ञया ऽनेकाः प्रहृष्टा बलवाहनाः ।। 39.2 ।।
akṣauhiṇyo hi tatrāsanrāghavārthe samudyatāḥ | bharatasyājñayā 'nekāḥ prahṛṣṭā balavāhanāḥ || 39.2 ||
For many akshauhini armies had stood ready there for Raghava's cause, joyful, with their troops and mounts, at Bharata's command.
Shloka 3 (uttara.39.3)
ऊचुस्ते च महीपाला बलदर्पसमन्विताः । न रामरावणं युद्धे पश्यामः पुरतः स्थितम् ।। 39.3 ।।
ūcuste ca mahīpālā baladarpasamanvitāḥ | na rāmarāvaṇaṃ yuddhe paśyāmaḥ purataḥ sthitam || 39.3 ||
And those kings, filled with the pride of their own strength, said: "We never saw Rama and Ravana stand face to face in that battle.
Shloka 4 (uttara.39.4)
भरतेन वयं पश्चात्समानीता निरर्थकम् । हता हि राक्षसाः क्षिप्रं पार्थिवैः स्युर्न संशयः ।। 39.4 ।।
bharatena vayaṃ paścātsamānītā nirarthakam | hatā hi rākṣasāḥ kṣipraṃ pārthivaiḥ syurna saṃśayaḥ || 39.4 ||
Bharata gathered us only afterward, and in vain; the demons would surely have been swiftly slain by us kings, without doubt.
Shloka 5 (uttara.39.5)
रामस्य बाहुवीर्येण रक्षिता लक्ष्मणस्य च । सुखं पारेसमुद्रस्य युध्येम विगतज्वराः ।। 39.5 ।।
rāmasya bāhuvīryeṇa rakṣitā lakṣmaṇasya ca | sukhaṃ pāresamudrasya yudhyema vigatajvarāḥ || 39.5 ||
Guarded by the might of Rama's and Lakshmana's arms, we could have fought happily, free of every care, on the far shore of the sea.
Shloka 6 (uttara.39.6)
एताश्चान्याश्च राजानः कथास्तत्र सहस्रशः । कथयन्तः स्वराज्यानि जग्मुर्हर्षसमन्विताः ।। 39.6 ।।
etāścānyāśca rājānaḥ kathāstatra sahasraśaḥ | kathayantaḥ svarājyāni jagmurharṣasamanvitāḥ || 39.6 ||
Telling these and a thousand other tales, the kings went on their way, full of joy, to their own kingdoms.
Shloka 7 (uttara.39.7)
स्वानि राज्यानि मुख्यानि ऋद्धानि मुदितानि च । समृद्धधनधान्यानि पूर्णानि वसुमन्ति च ।। 39.7 ।।
svāni rājyāni mukhyāni ṛddhāni muditāni ca | samṛddhadhanadhānyāni pūrṇāni vasumanti ca || 39.7 ||
They reached their own splendid kingdoms, prosperous and glad, rich in wealth and grain, full and abounding in treasure.
Shloka 8 (uttara.39.8)
यथापुराणि ते गत्वा रत्नानि विविधान्यथ । रामस्य प्रियकामार्थमुपहारान् नृपा ददुः ।। 39.8 ।।
yathāpurāṇi te gatvā ratnāni vividhānyatha | rāmasya priyakāmārthamupahārān nṛpā daduḥ || 39.8 ||
Having reached their former cities, those kings, desiring to please Rama, sent various jewels as offerings.
Shloka 9 (uttara.39.9)
अश्वान्यानानि रत्नानि हस्तिनश्च मदोत्कटान् । चन्दनानि च मुख्यानि दिव्यान्याभरणानि च ।। 39.9 ।।
aśvānyānāni ratnāni hastinaśca madotkaṭān | candanāni ca mukhyāni divyānyābharaṇāni ca || 39.9 ||
Horses, chariots, gems, elephants in high rut, choice sandalwood, and divine ornaments —
Shloka 10 (uttara.39.10)
मणिमुक्ताप्रवालांस्तु दास्यो रूपसमन्विताः । अजाविकांश्च विविधान् रथांस्तु विविधान्ददुः ।। 39.10 ।।
maṇimuktāpravālāṃstu dāsyo rūpasamanvitāḥ | ajāvikāṃśca vividhān rathāṃstu vividhāndaduḥ || 39.10 ||
gems, pearls, coral, beautiful maidservants, goats and sheep of every kind, and chariots of every kind — all these they gave.
Shloka 11 (uttara.39.11)
भरतो लक्ष्मणश्चैव शत्रुघ्नश्च महाबलाः । आदाय तानि रत्नानि स्वां पुरीं पुनरागताः ।। 39.11 ।।
bharato lakṣmaṇaścaiva śatrughnaśca mahābalāḥ | ādāya tāni ratnāni svāṃ purīṃ punarāgatāḥ || 39.11 ||
Bharata, Lakshmana, and the mighty Shatrughna, taking those jewels, returned again to their own city.
Shloka 12 (uttara.39.12)
आगम्य च पुरीं रम्यामयोध्यां पुरुषर्षभाः । तानि रत्नानि चित्राणि रामाय समुपाहरन् ।। 39.12 ।।
āgamya ca purīṃ ramyāmayodhyāṃ puruṣarṣabhāḥ | tāni ratnāni citrāṇi rāmāya samupāharan || 39.12 ||
Reaching the delightful city of Ayodhya, those foremost of men presented those wondrous jewels to Rama.
Shloka 13 (uttara.39.13)
प्रतिगृह्य च तत्सर्वं रामः प्रीतिसमन्वितः । सुग्रीवाय ददौ राज्ञे महात्मा कृतकर्मणे ।। 39.13 ।।
pratigṛhya ca tatsarvaṃ rāmaḥ prītisamanvitaḥ | sugrīvāya dadau rājñe mahātmā kṛtakarmaṇe || 39.13 ||
Accepting all of it, great-souled Rama, with affection, gave it to King Sugriva, whose task was done.
Shloka 14 (uttara.39.14)
बिभीषणाय च ददौ तथान्येभ्यो ऽपि राघवः । राक्षसेभ्यः कपिभ्यश्च यैर्वृतो जयमाप्तवान् ।। 39.14 ।।
bibhīṣaṇāya ca dadau tathānyebhyo 'pi rāghavaḥ | rākṣasebhyaḥ kapibhyaśca yairvṛto jayamāptavān || 39.14 ||
And Raghava gave to Vibhishana as well, and to the other demons and monkeys, surrounded by whom he had won his victory.
Shloka 15 (uttara.39.15)
ते सर्वे रामदत्तानि रत्नानि कपिराक्षसाः । शिरोभिर्धारयामासुर्बाहुभिश्च महाबलाः ।। 39.15 ।।
te sarve rāmadattāni ratnāni kapirākṣasāḥ | śirobhirdhārayāmāsurbāhubhiśca mahābalāḥ || 39.15 ||
All those mighty monkeys and demons wore the jewels given by Rama upon their heads and their arms.
Shloka 16 (uttara.39.16)
हनूमन्तं च नृपतिरिक्ष्वाकूणां महारथः । अङ्गदं च महाबाहुमङ्कमारोप्य वीर्यवान् ।। 39.16 ।।
hanūmantaṃ ca nṛpatirikṣvākūṇāṃ mahārathaḥ | aṅgadaṃ ca mahābāhumaṅkamāropya vīryavān || 39.16 ||
Then the great charioteer of the Ikshvakus, the valiant king, taking Hanuman and mighty-armed Angada upon his lap —
Shloka 17 (uttara.39.17)
रामः कमलपत्राक्षः सुग्रीवमिदमब्रवीत् । अङ्गदस्ते सुपुत्रो ऽयं मन्त्री चाप्यनिलात्मजः ।। 39.17 ।।
rāmaḥ kamalapatrākṣaḥ sugrīvamidamabravīt | aṅgadaste suputro 'yaṃ mantrī cāpyanilātmajaḥ || 39.17 ||
lotus-eyed Rama said this to Sugriva: "This Angada is your worthy son, and this son of the Wind is your minister.
Shloka 18 (uttara.39.18)
सुग्रीवमन्त्रिते युक्तौ मम चापि हिते रतौ । अर्हतो विविधां पूजां त्वत्कृते वै हरीश्वर ।। 39.18 ।।
sugrīvamantrite yuktau mama cāpi hite ratau | arhato vividhāṃ pūjāṃ tvatkṛte vai harīśvara || 39.18 ||
O lord of monkeys, both are skilled in Sugriva's counsel and devoted to my welfare as well; for your sake they merit every honour."
Shloka 19 (uttara.39.19)
इत्युक्त्वा व्यवमुच्याङ्गाद्भूषणानि महायशाः । स बबन्ध महार्हाणि तदाङ्गदहनूमतोः ।। 39.19 ।।
ityuktvā vyavamucyāṅgādbhūṣaṇāni mahāyaśāḥ | sa babandha mahārhāṇi tadāṅgadahanūmatoḥ || 39.19 ||
Having said this, the renowned Rama, removing ornaments from his own body, bound those costly ornaments upon Angada and Hanuman.
Shloka 20 (uttara.39.20)
आभाष्य च महावीर्यान्राघवो यूथपर्षभान् । नीलं नलं केसरिणं कुमुदं गन्धमादनम् ।। 39.20 ।।
ābhāṣya ca mahāvīryānrāghavo yūthaparṣabhān | nīlaṃ nalaṃ kesariṇaṃ kumudaṃ gandhamādanam || 39.20 ||
Then Raghava, addressing the great-valiant chiefs of the monkey hosts — Nila, Nala, Kesarin, Kumuda, Gandhamadana,
Shloka 21 (uttara.39.21)
सुषेणं पनसं वीरं मैन्दं द्विविदमेव च । जाम्बवन्तं गवाक्षं च विनतं धूम्रमेव च ।। 39.21 ।।
suṣeṇaṃ panasaṃ vīraṃ maindaṃ dvividameva ca | jāmbavantaṃ gavākṣaṃ ca vinataṃ dhūmrameva ca || 39.21 ||
Sushena, the hero Panasa, Mainda and Dvivida, Jambavan, Gavaksha, Vinata, and Dhumra,
Shloka 22 (uttara.39.22)
वलीमुखं प्रजङ्घं च सन्नादं च महाबलम् । दरीमुखं दधिमुखमिन्द्रजानुं च यूथपम् ।। 39.22 ।।
valīmukhaṃ prajaṅghaṃ ca sannādaṃ ca mahābalam | darīmukhaṃ dadhimukhamindrajānuṃ ca yūthapam || 39.22 ||
Valimukha, Prajangha, the mighty Sannada, Darimukha, Dadhimukha, and the troop-leader Indrajanu —
Shloka 23 (uttara.39.23)
मधुरं श्लक्ष्णया वाचा नेत्राभ्यामापिबन्निव । सुहृदो मे भवन्तश्च शरीरं भ्रातरस्तथा ।। 39.23 ।।
madhuraṃ ślakṣṇayā vācā netrābhyāmāpibanniva | suhṛdo me bhavantaśca śarīraṃ bhrātarastathā || 39.23 ||
spoke to them sweetly, in gentle tones, as though drinking them in with his eyes: "You are my dear friends, my very own body, and like brothers to me.
Shloka 24 (uttara.39.24)
युष्माभिरुद्धृतश्चाहं व्यसनात्काननौकसः । धन्यो राजा च सुग्रीवो भवद्भिः सुहृदां वरैः ।। 39.24 ।।
yuṣmābhiruddhṛtaścāhaṃ vyasanātkānanaukasaḥ | dhanyo rājā ca sugrīvo bhavadbhiḥ suhṛdāṃ varaiḥ || 39.24 ||
By you, dwellers of the forest, I was lifted out of calamity; and blessed indeed is King Sugriva, to have such friends as you."
Shloka 25 (uttara.39.25)
एवमुक्त्वा ददौ तेभ्यो भूषणानि यथार्हतः । वज्राणि च महार्हाणि सस्वजे च नरर्षभः ।। 39.25 ।।
evamuktvā dadau tebhyo bhūṣaṇāni yathārhataḥ | vajrāṇi ca mahārhāṇi sasvaje ca nararṣabhaḥ || 39.25 ||
So saying, he gave them ornaments and precious diamonds according to their merit, and that foremost of men embraced them.
Shloka 26 (uttara.39.26)
ते पिबन्तः सुगन्धीनि मधूनि मधुपिङ्गलाः । मांसानि च सुमृष्टानि मूलानि च फलानि च ।। 39.26 ।।
te pibantaḥ sugandhīni madhūni madhupiṅgalāḥ | māṃsāni ca sumṛṣṭāni mūlāni ca phalāni ca || 39.26 ||
They, tawny as honey, drinking fragrant honey-wine, tasting choice meats, roots, and fruits —
Shloka 27 (uttara.39.27)
एवं तेषां निवसतां मासः साग्रो ययौ तदा । मुहूर्तमिव ते सर्वे रामभक्त्या च मेनिरे ।। 39.27 ।।
evaṃ teṣāṃ nivasatāṃ māsaḥ sāgro yayau tadā | muhūrtamiva te sarve rāmabhaktyā ca menire || 39.27 ||
so, as they dwelt there, a month and more passed; and to all of them, out of devotion to Rama, it seemed but a moment.
Shloka 28 (uttara.39.28)
रामो ऽपि रेमे तैः सार्धं वानरैः कामरूपिभिः । राक्षसैश्च महावीर्यैर्ऋक्षैश्चैव महाबलैः ।। 39.28 ।।
rāmo 'pi reme taiḥ sārdhaṃ vānaraiḥ kāmarūpibhiḥ | rākṣasaiśca mahāvīryairṛkṣaiścaiva mahābalaiḥ || 39.28 ||
Rama too took delight in the company of those monkeys who could take any form at will, the great-valiant demons, and the mighty bears.
Shloka 29 (uttara.39.29)
एवं तेषां ययौ मासो द्वितीयः शिशिरः सुखम् । वानराणां प्रहृष्टानां राक्षसानां च सर्वशः ।। 39.29 ।।
evaṃ teṣāṃ yayau māso dvitīyaḥ śiśiraḥ sukham | vānarāṇāṃ prahṛṣṭānāṃ rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ || 39.29 ||
Thus a second month, that of Shishira, passed happily for the joyous monkeys and all the demons.
Shloka 30 (uttara.39.30)
इक्ष्वाकुनगरे रम्ये परां प्रीतिमुपासताम् । रामस्य प्रीतिकरणैः कालस्तेषां सुखं ययौ ।। 39.30 ।।
ikṣvākunagare ramye parāṃ prītimupāsatām | rāmasya prītikaraṇaiḥ kālasteṣāṃ sukhaṃ yayau || 39.30 ||
Dwelling in the delightful city of the Ikshvakus in the greatest love, their days passed happily in all that gave Rama pleasure.