Skip to main content

Uttara Kanda · Sarga 41

Pushpaka's Return and Rama's Golden Reign

Sarga 40All sargasSarga 42

Shloka 1 (uttara.41.1)

विसृज्य च महाबाहुर्ऋक्षवानरराक्षसान् । भ्रातृभिः सहितो रामः प्रमुमोद सुखं सुखी ।। 41.1 ।।

visṛjya ca mahābāhurṛkṣavānararākṣasān | bhrātṛbhiḥ sahito rāmaḥ pramumoda sukhaṃ sukhī || 41.1 ||

Having dismissed the bears, monkeys and demons, the mighty-armed Rama, together with his brothers, happily rejoiced, himself full of joy.

Shloka 2 (uttara.41.2)

अथापराह्णसमये भ्रातृभिः सह राघवः । शुश्राव मधुरां वाणीमन्तरिक्षात् प्रभाषिताम् ।। 41.2 ।।

athāparāhṇasamaye bhrātṛbhiḥ saha rāghavaḥ | śuśrāva madhurāṃ vāṇīmantarikṣāt prabhāṣitām || 41.2 ||

Then, one afternoon, Raghava, together with his brothers, heard a sweet voice speaking from the sky.

Shloka 3 (uttara.41.3)

सौम्य राम निरीक्षस्व सौम्येन वदनेन माम् । कुबेरभवनात्प्राप्तं विद्धि मां पुष्पकं प्रभो ।। 41.3 ।।

saumya rāma nirīkṣasva saumyena vadanena mām | kuberabhavanātprāptaṃ viddhi māṃ puṣpakaṃ prabho || 41.3 ||

"O gentle Rama, look upon me with a gentle face; know me, O lord, to be Pushpaka, come from Kubera's abode.

Shloka 4 (uttara.41.4)

तव शासनमाज्ञाय गतो ऽस्मि भवनं प्रति । उपस्थातुं नरश्रेष्ठ स च मां प्रत्यभाषत ।। 41.4 ।।

tava śāsanamājñāya gato 'smi bhavanaṃ prati | upasthātuṃ naraśreṣṭha sa ca māṃ pratyabhāṣata || 41.4 ||

Having learned your command, I went to his abode to attend upon him, O best of men, and he spoke to me thus.

Shloka 5 (uttara.41.5)

निर्जितस्त्वं नरेन्द्रेण राघवेण महात्मना । निहत्य युधि दुर्धर्षं रावणं राक्षसेश्वरम् ।। 41.5 ।।

nirjitastvaṃ narendreṇa rāghaveṇa mahātmanā | nihatya yudhi durdharṣaṃ rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram || 41.5 ||

'You have been conquered by the great-souled king Raghava, after he slew in battle the invincible Ravana, lord of the demons.

Shloka 6 (uttara.41.6)

ममापि परमा प्रीतर्हते तस्मिन्दुरात्मनि । रावणे सगणे चैव सपुत्रे सहबान्धवे ।। 41.6 ।।

mamāpi paramā prītarhate tasmindurātmani | rāvaṇe sagaṇe caiva saputre sahabāndhave || 41.6 ||

I too feel supreme delight now that that evil-souled Ravana has perished, together with his host, his sons, and his kinsmen.

Shloka 7 (uttara.41.7)

स त्वं रामेण लङ्कायां निर्जितः परमात्मना । वह सौम्य तमेव त्वमहमाज्ञापयामि ते ।। 41.7 ।।

sa tvaṃ rāmeṇa laṅkāyāṃ nirjitaḥ paramātmanā | vaha saumya tameva tvamahamājñāpayāmi te || 41.7 ||

You, having been conquered in Lanka by that supreme soul Rama, O gentle one, now bear him; this I command you.

Shloka 8 (uttara.41.8)

परमो ह्येष मे कामो यत्त्वं राघवनन्दनम् । वहेर्लोकस्य संयानं गच्छस्व विगतज्वरः ।। 41.8 ।।

paramo hyeṣa me kāmo yattvaṃ rāghavanandanam | vaherlokasya saṃyānaṃ gacchasva vigatajvaraḥ || 41.8 ||

This indeed is my supreme wish, that you should bear the delight of the Raghus, the vehicle desired by the world; go now, free of all anxiety.'

Shloka 9 (uttara.41.9)

सो ऽहं शासनमाज्ञाय धनदस्य महात्मनः । त्वत्सकाशमनुप्राप्तो निर्विशङ्कः प्रतीक्ष माम् ।। 41.9 ।।

so 'haṃ śāsanamājñāya dhanadasya mahātmanaḥ | tvatsakāśamanuprāpto nirviśaṅkaḥ pratīkṣa mām || 41.9 ||

"So I, having learned the command of the great-souled Dhanada (Kubera), have come again into your presence; wait for me without any doubt.

Shloka 10 (uttara.41.10)

अदृष्यः सर्वभूतानां सर्वेषां धनदाज्ञया । चराम्यहं प्रभावेण तवाज्ञां परिपालयन् ।। 41.10 ।।

adṛṣyaḥ sarvabhūtānāṃ sarveṣāṃ dhanadājñayā | carāmyahaṃ prabhāveṇa tavājñāṃ paripālayan || 41.10 ||

By Dhanada's command, invisible to all beings, I move about by my own power, ever obedient to your command."

Shloka 11 (uttara.41.11)

एवमुक्तस्तदा रामः पुष्पकेण महाबलः । उवाच पुष्पकं दृष्ट्वा विमानं पुनरागतम् ।। 41.11 ।।

evamuktastadā rāmaḥ puṣpakeṇa mahābalaḥ | uvāca puṣpakaṃ dṛṣṭvā vimānaṃ punarāgatam || 41.11 ||

Thus addressed by Pushpaka, the mighty Rama, seeing the chariot returned again, spoke to Pushpaka.

Shloka 12 (uttara.41.12)

यद्येवं स्वागतं ते ऽस्तु विमानवर पुष्पक । आनुकूल्याद्धनेशस्य वृत्तदोषो न नो भवेत् ।। 41.12 ।।

yadyevaṃ svāgataṃ te 'stu vimānavara puṣpaka | ānukūlyāddhaneśasya vṛttadoṣo na no bhavet || 41.12 ||

"If it is so, welcome to you, O excellent chariot Pushpaka; through the goodwill of the lord of wealth, may no fault of conduct fall upon us.

Shloka 13 (uttara.41.13)

लाजैश्चैव तथा पुष्पैर्धूपैश्चैव सुगन्धिभिः । पूजयित्वा महाबाहू राघवः पुष्पकं तदा ।। 41.13 ।।

lājaiścaiva tathā puṣpairdhūpaiścaiva sugandhibhiḥ | pūjayitvā mahābāhū rāghavaḥ puṣpakaṃ tadā || 41.13 ||

Then the mighty-armed Raghava, having honoured Pushpaka with parched grain, and with flowers, and with fragrant incense,

Shloka 14 (uttara.41.14)

गम्यतामिति चोवाच आगच्छ त्वं स्मरे यदा । सिद्धानां च गतौ सौम्य मा विषादेन योजय । प्रतिघातश्च ते मा भूद्यथेष्टं गच्छतो दिशः ।। 41.14 ।।

gamyatāmiti covāca āgaccha tvaṃ smare yadā | siddhānāṃ ca gatau saumya mā viṣādena yojaya | pratighātaśca te mā bhūdyatheṣṭaṃ gacchato diśaḥ || 41.14 ||

said, "You may go; come again when I remember you. O gentle one, do not let yourself be troubled at the comings and goings of the Siddhas, and may no obstruction befall you as you go wherever you wish."

Shloka 15 (uttara.41.15)

एवमस्त्विति रामेण पूजयित्वा विसर्जितम् । अभिप्रेतां दिशं तस्मात्प्रायात्तत्पुष्पकं तदा ।। 41.15 ।।

evamastviti rāmeṇa pūjayitvā visarjitam | abhipretāṃ diśaṃ tasmātprāyāttatpuṣpakaṃ tadā || 41.15 ||

Thus honoured and dismissed by Rama with the words 'so be it', that Pushpaka then went off in the direction it desired.

Shloka 16 (uttara.41.16)

एवमन्तर्हिते तस्मिन्पुष्पके सुकृतात्मनि । भरतः प्राञ्जलिर्वाक्यमुवाच रघुनन्दनम् ।। 41.16 ।।

evamantarhite tasminpuṣpake sukṛtātmani | bharataḥ prāñjalirvākyamuvāca raghunandanam || 41.16 ||

When that virtuous Pushpaka had thus vanished, Bharata, with joined palms, spoke this word to the delight of the Raghus.

Shloka 17 (uttara.41.17)

विविधात्मनि दृश्यन्ते त्वयि वीर प्रशासति । अमानुषाणां सत्त्वानां व्याहृतानि मुहुर्मुहुः ।। 41.17 ।।

vividhātmani dṛśyante tvayi vīra praśāsati | amānuṣāṇāṃ sattvānāṃ vyāhṛtāni muhurmuhuḥ || 41.17 ||

"O hero, while you rule, various wondrous signs are seen; the utterances of superhuman beings are heard again and again.

Shloka 18 (uttara.41.18)

अनामयश्च सत्वानां साग्रो मासो गतो ह्ययम् । जीर्णानामपि सत्त्वानां मृत्युर्नायाति राघव ।। 41.18 ।।

anāmayaśca satvānāṃ sāgro māso gato hyayam | jīrṇānāmapi sattvānāṃ mṛtyurnāyāti rāghava || 41.18 ||

A month and more has passed with all beings free from disease; O Raghava, death does not come even to beings grown old.

Shloka 19 (uttara.41.19)

अरोगप्रसवा नार्यो वपुष्मन्तो हि मानवाः । हर्षश्चाभ्यधिको राजञ्जनस्य पुरवासिनः ।। 41.19 ।।

arogaprasavā nāryo vapuṣmanto hi mānavāḥ | harṣaścābhyadhiko rājañjanasya puravāsinaḥ || 41.19 ||

Women give birth without sickness, and men are strong of body; O king, the joy of the people dwelling in the city is exceeding great.

Shloka 20 (uttara.41.20)

काले वर्षति पर्जन्यः पातयन्नमृतं पयः । वाताश्चापि प्रवान्त्येते स्पर्शयुक्ताः सुखाः शिवाः ।। 41.20 ।।

kāle varṣati parjanyaḥ pātayannamṛtaṃ payaḥ | vātāścāpi pravāntyete sparśayuktāḥ sukhāḥ śivāḥ || 41.20 ||

The rain-cloud rains in season, sending down water like nectar; and these winds blow, pleasant to the touch, delightful and auspicious.

Shloka 21 (uttara.41.21)

ईदृशो ऽनश्वरो राजा भवेदिति नरेश्वरः । कथयन्ति पुरे राजन्पौरजानपदास्तथा ।। 41.21 ।।

īdṛśo 'naśvaro rājā bhavediti nareśvaraḥ | kathayanti pure rājanpaurajānapadāstathā || 41.21 ||

'May such a king, imperishable, be ours forever' - thus, O king, do the citizens and the people of the countryside speak in the city."

Shloka 22 (uttara.41.22)

एता वाचः सुमधुरा भरतेन समीरिताः । श्रुत्वा रामो मुदा युक्तो बभूव नृपसत्तमः ।। 41.22 ।।

etā vācaḥ sumadhurā bharatena samīritāḥ | śrutvā rāmo mudā yukto babhūva nṛpasattamaḥ || 41.22 ||

Hearing these very sweet words spoken by Bharata, Rama, best of kings, became filled with joy.

Sarga 40All sargasSarga 42