Amsa 4 · Chapter 1
The Lineage of Vaivasvata Manu
Verse 1 (vishnu.4.1.1)
मैत्रेय उवाच। भगवन् यन्नरैः कार्यं साधुकर्मण्यवस्थितैः । तन्मह्यं गुरुणाख्यातं नित्यनैमित्तिकात्मकम्
maitreya uvāca| bhagavan yannaraiḥ kāryaṁ sādhukarmaṇyavasthitaiḥ | tanmahyaṁ guruṇākhyātaṁ nityanaimittikātmakam
Maitreya said: O Lord, that which is to be done by men established in righteous conduct — the nature of daily and occasional duties — has already been told to me by my teacher.
Verse 2 (vishnu.4.1.2)
वर्णधर्मास्तथाख्याता धर्मा ये चाश्रमेषु च । श्रोतुमिच्छाम्यहं वंशं राज्ञां तद्ब्रूहि मे गुरो
varṇadharmāstathākhyātā dharmā ye cāśrameṣu ca | śrotumicchāmyahaṁ vaṁśaṁ rājñāṁ tadbrūhi me guro
The duties of the varnas and of the stages of life have likewise been declared. Now I wish to hear the lineage of kings; tell it to me, O teacher.
Verse 3 (vishnu.4.1.3)
श्रीपराशर उवाच मैत्रेय श्रूयताम् अयम् अनेक-यज्व-शूर-वीर-धीर-भूपाल-अलङ्कृतो ब्रह्मादिः मानवो वंशः
śrīparāśara uvāca maitreya śrūyatām ayam aneka-yajva-śūra-vīra-dhīra-bhūpāla-alaṅkṛto brahmādiḥ mānavo vaṁśaḥ
Sri Parashara said: Maitreya, hear now this lineage of Manu, beginning with Brahma, adorned by many sacrificers, heroes, warriors, and steadfast kings.
Verse 4 (vishnu.4.1.4)
तदस्य वंशस्य आनुपूर्वीम् अशेष-वंश-पाप-प्रणाशनाय मैत्रेयैतां कथां शृणु
tadasya vaṁśasya ānupūrvīm aśeṣa-vaṁśa-pāpa-praṇāśanāya maitreyaitāṁ kathāṁ śṛṇu
Hear, O Maitreya, this account of the successive order of this lineage, which destroys all the sins of one's own family.
Verse 5 (vishnu.4.1.5)
तद्यथा सकलजगताम् आदिः अनादिभूतः सः ऋग्यजुस्सामादिमयो भगवान् विष्णुः तस्य ब्रह्मणो मूर्तं रूपं हिरण्यगर्भो ब्रह्माण्डभूतो ब्रह्मा भगवान् प्राग्बभूव
tadyathā sakalajagatām ādiḥ anādibhūtaḥ saḥ ṛgyajussāmādimayo bhagavān viṣṇuḥ tasya brahmaṇo mūrtaṁ rūpaṁ hiraṇyagarbho brahmāṇḍabhūto brahmā bhagavān prāgbabhūva
It is thus: the beginningless origin of all the worlds is the Lord Vishnu, whose being is the Rig, Yajur, and Sama Vedas; from that Brahman, Hiranyagarbha, the embodied form containing the universe-egg, the Lord Brahma, first came into being.
Verse 6 (vishnu.4.1.6)
ब्रह्मणश्च दक्षिण-अङ्गुष्ठ-जन्मा दक्षप्रजापतिः दक्षस्यापि अदितिः अदितेः विवस्वान् विवस्वतो मनुः
brahmaṇaśca dakṣiṇa-aṅguṣṭha-janmā dakṣaprajāpatiḥ dakṣasyāpi aditiḥ aditeḥ vivasvān vivasvato manuḥ
From Brahma's right thumb was born Daksha Prajapati; from Daksha, Aditi; from Aditi, Vivasvan (the Sun); and from Vivasvan, Manu.
Verse 7 (vishnu.4.1.7)
मनोः इक्ष्वाकु-नृग-धृष्ट-शर्याति-नरिष्यन्त-प्रांशु-नाभाग-दिष्ट-करूष-पृषध्र-आख्या दश पुत्रा बभूवुः
manoḥ ikṣvāku-nṛga-dhṛṣṭa-śaryāti-nariṣyanta-prāṁśu-nābhāga-diṣṭa-karūṣa-pṛṣadhra-ākhyā daśa putrā babhūvuḥ
Manu had ten sons named Ikshvaku, Nriga, Dhrishta, Sharyati, Narishyanta, Pramshu, Nabhaga, Dishta, Karusha, and Prishadhra.
Verse 8 (vishnu.4.1.8)
इष्टिं च मित्रावरुणयोर्मनुः पुत्रकामः चकार
iṣṭiṁ ca mitrāvaruṇayormanuḥ putrakāmaḥ cakāra
Manu, desiring a son, performed a sacrifice to Mitra and Varuna.
Verse 9 (vishnu.4.1.9)
तत्र तावदपह्नुते होतुः अपचारात् इला नाम कन्या बभूव
tatra tāvadapahnute hotuḥ apacārāt ilā nāma kanyā babhūva
There, on account of a concealed error of the officiating priest, a daughter named Ila was born.
Verse 10 (vishnu.4.1.10)
सैव च मित्रावरुणयोः प्रसादात् सुद्युम्नो नाम मनोः पुत्रो मैत्रेय आसीत्
saiva ca mitrāvaruṇayoḥ prasādāt sudyumno nāma manoḥ putro maitreya āsīt
That same Ila, O Maitreya, by the favor of Mitra and Varuna, became Manu's son named Sudyumna.
Verse 11 (vishnu.4.1.11)
पुनश्च ईश्वरकोपात् स्त्री सती सा तु सोमसूनोः बुधस्याश्रमसमीपे बभ्राम
punaśca īśvarakopāt strī satī sā tu somasūnoḥ budhasyāśramasamīpe babhrāma
But once again, through Shiva's displeasure, becoming a woman, she wandered near the hermitage of Budha, son of the Moon.
Verse 12 (vishnu.4.1.12)
सानुरागाच्च तस्यां बुधः पुरूरवसम् आत्मजम् उत्पादयामास
sānurāgācca tasyāṁ budhaḥ purūravasam ātmajam utpādayāmāsa
And through mutual affection, Budha begot upon her a son, Pururavas.
Verse 13 (vishnu.4.1.13)
जातेऽपि तस्मिन् अमिततेजोभिः परमर्षिभिः इष्टिमय ऋङ्मयो यजुर्मयः साममयोऽथर्वणमयः सर्ववेदमयो मनोमयो ज्ञानमयो न किञ्चिन्मयोऽन्नमयो भगवान् यज्ञपुरुषस्वरूपी सुद्युम्नस्य पुंस्त्वमभिलषद्भिर्यथावदिष्टः तत्प्रसादात् इला पुनरपि सुद्युम्नोऽभवत्
jāte'pi tasmin amitatejobhiḥ paramarṣibhiḥ iṣṭimaya ṛṅmayo yajurmayaḥ sāmamayo'tharvaṇamayaḥ sarvavedamayo manomayo jñānamayo na kiñcinmayo'nnamayo bhagavān yajñapuruṣasvarūpī sudyumnasya puṁstvamabhilaṣadbhiryathāvadiṣṭaḥ tatprasādāt ilā punarapi sudyumno'bhavat
After that son was born, the great sages of measureless energy, desiring manhood for Sudyumna, duly worshipped the Lord who is the very form of sacrifice — composed of the Rik, Yajus, Sama, Atharva, of all the Vedas, of mind, of knowledge, of nothing material, and yet of food; and by his grace, Ila once again became Sudyumna.
Verse 14 (vishnu.4.1.14)
तस्यापि उत्कल-गयत्-विनतसंज्ञाः त्रयः पुत्रा बभूवुः
tasyāpi utkala-gayat-vinatasaṁjñāḥ trayaḥ putrā babhūvuḥ
He too had three sons named Utkala, Gaya, and Vinata.
Verse 15 (vishnu.4.1.15)
सुद्युम्नस्तु स्त्रीपूर्वकत्वात् राज्यभागं न लेभे
sudyumnastu strīpūrvakatvāt rājyabhāgaṁ na lebhe
Sudyumna, however, because he had earlier been a woman, did not obtain a share of the kingdom.
Verse 16 (vishnu.4.1.16)
तत्पित्रा तु वसिष्ठवचनात् प्रतिष्ठानं नाम नगरं सुद्युम्नाय दत्तं तच्चासौ पुरूरवसे प्रादात्
tatpitrā tu vasiṣṭhavacanāt pratiṣṭhānaṁ nāma nagaraṁ sudyumnāya dattaṁ taccāsau purūravase prādāt
But his father, on the advice of Vasishtha, gave Sudyumna the city named Pratishthana, which he in turn gave to Pururavas.
Verse 17 (vishnu.4.1.17)
तदन्वयाश्च क्षत्त्रियास्सर्वे दिक्षु अभवन् । पृषध्रस्तु मनुपुत्रो गुरुगोवधात् शूद्रत्वम् अगमत्
tadanvayāśca kṣattriyāssarve dikṣu abhavan | pṛṣadhrastu manuputro gurugovadhāt śūdratvam agamat
All the kshatriyas of that line spread in every direction. Prishadhra, a son of Manu, through the killing of his teacher's cow, fell to the condition of a shudra.
Verse 18 (vishnu.4.1.18)
मनोः पुत्रः करूषः, करूषात् कारूषाः क्षत्रिया महाबलपराक्रमा बभूवुः
manoḥ putraḥ karūṣaḥ, karūṣāt kārūṣāḥ kṣatriyā mahābalaparākramā babhūvuḥ
Karusha was another son of Manu; from Karusha came the Karushas, kshatriyas of great strength and prowess.
Verse 19 (vishnu.4.1.19)
दिष्टपुत्रस्तु नाभागो वैश्यतामगमत् तस्मात् बलन्धनः पुत्रोऽभवत्
diṣṭaputrastu nābhāgo vaiśyatāmagamat tasmāt balandhanaḥ putro'bhavat
Nabhaga, son of Dishta, took on the condition of a vaishya; his son was Balandhana.
Verse 20 (vishnu.4.1.20)
बलन्धनात् वत्सप्रीतिः उदारकीर्त्तिः
balandhanāt vatsaprītiḥ udārakīrttiḥ
From Balandhana came Vatsaprīti, of noble fame.
Verse 21 (vishnu.4.1.21)
वत्सप्रीतेः प्रांशुरभवत्
vatsaprīteḥ prāṁśurabhavat
From Vatsaprīti was born Pramshu.
Verse 22 (vishnu.4.1.22)
प्रजापतिश्च प्रांशोरेकोऽभवत्
prajāpatiśca prāṁśoreko'bhavat
Prajapati was the one son born of Pramshu.
Verse 23 (vishnu.4.1.23)
ततश्च खनित्रः
tataśca khanitraḥ
From him came Khanitra.
Verse 24 (vishnu.4.1.24)
तस्माच्चक्षुषः
tasmāccakṣuṣaḥ
From him came Chakshusha.
Verse 25 (vishnu.4.1.25)
चक्षुषाच्च अतिबलपराक्रमो विंशोऽभवत्
cakṣuṣācca atibalaparākramo viṁśo'bhavat
From Chakshusha was born Vimsha, of great strength and prowess.
Verse 26 (vishnu.4.1.26)
ततो विविंशकः
tato viviṁśakaḥ
From him came Vivimshaka.
Verse 27 (vishnu.4.1.27)
तस्माच्च खनिनेत्रः
tasmācca khaninetraḥ
From him came Khaninetra.
Verse 28 (vishnu.4.1.28)
ततश्चातिविभूतिः
tataścātivibhūtiḥ
From him came Ativibhūti.
Verse 29 (vishnu.4.1.29)
अतिविभूतेः अतिबलपराक्रमः करन्धमः पुत्रोऽभवत्
ativibhūteḥ atibalaparākramaḥ karandhamaḥ putro'bhavat
From Ativibhūti was born a son, Karandhama, of great strength and prowess.
Verse 30 (vishnu.4.1.30)
तस्मादपि अविक्षित्
tasmādapi avikṣit
From him too came Avikshit.
Verse 31 (vishnu.4.1.31)
अविक्षितोऽपि अतिबलपराक्रमः पुत्रो मरुत्तो नामा अभवत् । यस्य इमौ अद्यापि श्लोकौ गीयेत्
avikṣito'pi atibalaparākramaḥ putro marutto nāmā abhavat | yasya imau adyāpi ślokau gīyet
From Avikshit too was born a son of great strength and prowess named Marutta, of whom these two verses are still sung today —
Verse 32 (vishnu.4.1.32)
मरुत्तस्य यथा यज्ञस्तथा कस्याभवद्भुवि । सर्वं हिरण्मयं यस्य यज्ञवस्त्वतिशोभनम्
maruttasya yathā yajñastathā kasyābhavadbhuvi | sarvaṁ hiraṇmayaṁ yasya yajñavastvatiśobhanam
Whose sacrifice on earth was ever like that of Marutta, all of whose sacrificial vessels were of gold, exceedingly splendid?
Verse 33 (vishnu.4.1.33)
अमाद्यदिन्द्रस्सोमेन दक्षिणाभिर्द्विजातयः । मरुतः परिवेष्टारस्सदस्याश्च दिवौकसः
amādyadindrassomena dakṣiṇābhirdvijātayaḥ | marutaḥ pariveṣṭārassadasyāśca divaukasaḥ
There Indra grew intoxicated with the soma, and the twice-born with the sacrificial fees; the Maruts were the servers, and the very gods of heaven were the assembly.
Verse 34 (vishnu.4.1.34)
स मरुत्तश्चक्रवर्त्ती नरिष्यन्तनामानं पुत्रमवाप
sa maruttaścakravarttī nariṣyantanāmānaṁ putramavāpa
That universal emperor Marutta obtained a son named Narishyanta.
Verse 35 (vishnu.4.1.35)
तस्माच्च दमः
tasmācca damaḥ
From him came Dama.
Verse 36 (vishnu.4.1.36)
दमस्य पुत्रो राजवर्द्धनो जज्ञे
damasya putro rājavarddhano jajñe
To Dama a son, Rajavardhana, was born.
Verse 37 (vishnu.4.1.37)
राजवर्द्धनात् सुवृद्धिः
rājavarddhanāt suvṛddhiḥ
From Rajavardhana came Suvriddhi.
Verse 38 (vishnu.4.1.38)
सुवृद्धेः केवलः
suvṛddheḥ kevalaḥ
From Suvriddhi came Kevala.
Verse 39 (vishnu.4.1.39)
केवलात् सुधृतिरभूत्
kevalāt sudhṛtirabhūt
From Kevala came Sudhriti.
Verse 40 (vishnu.4.1.40)
ततश्च नरः
tataśca naraḥ
From him came Nara.
Verse 41 (vishnu.4.1.41)
तस्माच्चन्द्रः
tasmāccandraḥ
From him came Chandra.
Verse 42 (vishnu.4.1.42)
ततः केवलोऽभूत्
tataḥ kevalo'bhūt
From him came another Kevala.
Verse 43 (vishnu.4.1.43)
केवलाद्बन्धुमान्
kevalādbandhumān
From Kevala came Bandhumat.
Verse 44 (vishnu.4.1.44)
बन्धुमतो वेगवान्
bandhumato vegavān
From Bandhumat came Vegavat.
Verse 45 (vishnu.4.1.45)
वेगवतो बुधः
vegavato budhaḥ
From Vegavat came Budha.
Verse 46 (vishnu.4.1.46)
ततश्च तृणबिन्दुः
tataśca tṛṇabinduḥ
From him came Trinabindu.
Verse 47 (vishnu.4.1.47)
तस्याप्येका कन्या इलविला नाम
tasyāpyekā kanyā ilavilā nāma
He too had a daughter named Ilavilā.
Verse 48 (vishnu.4.1.48)
ततश्चालम्बुषा नाम वराप्सरास्तृणबिन्दुं भेजे
tataścālambuṣā nāma varāpsarāstṛṇabinduṁ bheje
An excellent apsaras named Alambusha then took Trinabindu as her lover.
Verse 49 (vishnu.4.1.49)
तस्यामप्यस्य विशालो जज्ञे यः पुरीं विशालं निर्ममे
tasyāmapyasya viśālo jajñe yaḥ purīṁ viśālaṁ nirmame
By her he had a son named Vishala, who built the city of Vishala.
Verse 50 (vishnu.4.1.50)
हेमचन्द्रश्च विशालस्य पुत्रोऽभवत्
hemacandraśca viśālasya putro'bhavat
Hemachandra was the son of Vishala.
Verse 51 (vishnu.4.1.51)
ततश्चन्द्रः
tataścandraḥ
From him came Chandra.
Verse 52 (vishnu.4.1.52)
तत्तनयो धूम्राक्षः
tattanayo dhūmrākṣaḥ
His son was Dhumraksha.
Verse 53 (vishnu.4.1.53)
तस्यापि सृञ्जयोऽभूत्
tasyāpi sṛñjayo'bhūt
His son too was Srinjaya.
Verse 54 (vishnu.4.1.54)
सृञ्जयात् सहदेवः
sṛñjayāt sahadevaḥ
From Srinjaya came Sahadeva.
Verse 55 (vishnu.4.1.55)
ततश्च कृशाश्वो नाम पुत्रोऽभवत्
tataśca kṛśāśvo nāma putro'bhavat
From him a son named Krishashva was born.
Verse 56 (vishnu.4.1.56)
सोमदत्तः कृशाश्वाज्जज्ञे योऽश्वमेधानां शतमाजहार
somadattaḥ kṛśāśvājjajñe yo'śvamedhānāṁ śatamājahāra
Somadatta was born from Krishashva, who performed a hundred horse-sacrifices.
Verse 57 (vishnu.4.1.57)
तत्पुत्रो जनमेजयः
tatputro janamejayaḥ
His son was Janamejaya.
Verse 58 (vishnu.4.1.58)
जनमेजयात् सुमतिः
janamejayāt sumatiḥ
From Janamejaya came Sumati.
Verse 59 (vishnu.4.1.59)
एते वैशालिका भूभृतः
ete vaiśālikā bhūbhṛtaḥ
These were the kings of Vaishali.
Verse 60 (vishnu.4.1.60)
श्लोकोऽप्यत्र गीयते
śloko'pyatra gīyate
A verse is also sung here regarding this —
Verse 61 (vishnu.4.1.61)
तृणबिन्दोः प्रसादेन सर्वे वैशालिका नृपाः । दीर्घायुषो महात्मानो वीर्यवन्तोऽतिधार्मिकाः
tṛṇabindoḥ prasādena sarve vaiśālikā nṛpāḥ | dīrghāyuṣo mahātmāno vīryavanto'tidhārmikāḥ
By the grace of Trinabindu, all the kings of Vaishali were long-lived, great-souled, mighty, and exceedingly righteous.
Verse 62 (vishnu.4.1.62)
शर्यातेः कन्या सुकन्या नामाभवत् यामुपयेमे च्यवनः
śaryāteḥ kanyā sukanyā nāmābhavat yāmupayeme cyavanaḥ
Sharyati had a daughter named Sukanya, whom the sage Chyavana married.
Verse 63 (vishnu.4.1.63)
आनर्तनामा परमधार्मिकः शर्यातिपुत्रोऽभवत्
ānartanāmā paramadhārmikaḥ śaryātiputro'bhavat
Sharyati's other son, named Anarta, was supremely righteous.
Verse 64 (vishnu.4.1.64)
आनर्तस्यापि रेवतनामा पुत्रो जज्ञे योऽसौ आनर्तविषयं बुभुजे पुरीं च कुशस्थलीमध्युवास
ānartasyāpi revatanāmā putro jajñe yo'sau ānartaviṣayaṁ bubhuje purīṁ ca kuśasthalīmadhyuvāsa
To Anarta was born a son named Revata, who ruled over the Anarta country and dwelt in the city of Kushasthali.
Verse 65 (vishnu.4.1.65)
रेवतस्यापि रैवतः पुत्रः ककुद्मिनामा धर्मात्मा भ्रातृशतस्य ज्योष्ठोऽभवत्
revatasyāpi raivataḥ putraḥ kakudmināmā dharmātmā bhrātṛśatasya jyoṣṭho'bhavat
Revata's son was Raivata, also called Kakudmi, a righteous soul, the eldest of a hundred brothers.
Verse 66 (vishnu.4.1.66)
तस्य रेवती नाम कन्याभवत्
tasya revatī nāma kanyābhavat
He had a daughter named Revati.
Verse 67 (vishnu.4.1.67)
स तामादाय कस्येयमर्हतीति भगवन्तमब्जयोनिं प्रष्टुं ब्रह्मलोकं जगाम
sa tāmādāya kasyeyamarhatīti bhagavantamabjayoniṁ praṣṭuṁ brahmalokaṁ jagāma
Taking her with him, he went to Brahmaloka to ask the lotus-born Lord who was worthy of her.
Verse 68 (vishnu.4.1.68)
तावच्च ब्रह्मणोऽन्तिके हाहाहूहूसंज्ञाभ्यां गन्धर्वाभ्यामतितानं नाम दिव्यं गान्धर्वमगीयत
tāvacca brahmaṇo'ntike hāhāhūhūsaṁjñābhyāṁ gandharvābhyāmatitānaṁ nāma divyaṁ gāndharvamagīyata
At that moment, in Brahma's presence, a divine musical piece called Atitana was being sung by the two gandharvas named Haha and Huhu.
Verse 69 (vishnu.4.1.69)
तच्च त्रिमार्गपरिवृत्तैरनेकयुगपरिवृत्तिं तिष्ठन्नपि रैवतः शृण्वन् मुहूर्तमिव मेने
tacca trimārgaparivṛttairanekayugaparivṛttiṁ tiṣṭhannapi raivataḥ śṛṇvan muhūrtamiva mene
Although many cycles of ages passed through the threefold course of time while that music went on, Raivata, listening to it, felt it to be but a moment.
Verse 70 (vishnu.4.1.70)
गीतावसाने च भगवन्तमब्जयोनिं प्रणम्य रैवतः कन्यायोग्यं वरमपृच्छत्
gītāvasāne ca bhagavantamabjayoniṁ praṇamya raivataḥ kanyāyogyaṁ varamapṛcchat
When the song ended, Raivata bowed to the lotus-born Lord and asked for a groom suitable for his daughter.
Verse 71 (vishnu.4.1.71)
ततश्चासौ भगवानकथयत् कथय योऽभिमतस्ते वर इति
tataścāsau bhagavānakathayat kathaya yo'bhimataste vara iti
Then the Lord said: 'Tell me — which groom is it that you favor?'
Verse 72 (vishnu.4.1.72)
पुनश्च प्रणम्य भगवते तस्मै यथाभिमतानात्मनस्स वरान् कथयामास । क एषां भगवतोऽभिमत इति यस्मै कन्यामिमां प्रयच्छामीति
punaśca praṇamya bhagavate tasmai yathābhimatānātmanassa varān kathayāmāsa | ka eṣāṁ bhagavato'bhimata iti yasmai kanyāmimāṁ prayacchāmīti
Bowing again to that Lord, he named the suitors he himself favored, saying: 'Which of these does the Lord favor, that I may give him this daughter?'
Verse 73 (vishnu.4.1.73)
ततः किञ्चिदवनतशिराः सस्मितं भगवानब्जयोनिराह
tataḥ kiñcidavanataśirāḥ sasmitaṁ bhagavānabjayonirāha
Then, his head bowed slightly, the lotus-born Lord said with a smile —
Verse 74 (vishnu.4.1.74)
य एते भवतोऽभिमता नैतेषां साम्प्रतं पुत्रपौत्रापत्यापत्यसन्तति अस्त्यवनीतले
ya ete bhavato'bhimatā naiteṣāṁ sāmprataṁ putrapautrāpatyāpatyasantati astyavanītale
Of those you favor, none now has any descendants left on earth — no sons, grandsons, or further offspring.
Verse 75 (vishnu.4.1.75)
बहूनि तवात्रैव गान्धर्वं शृण्वतश्चतुर्यगान्यतीतानि
bahūni tavātraiva gāndharvaṁ śṛṇvataścaturyagānyatītāni
While you sat here listening to the gandharva music, many cycles of the four ages have already passed.
Verse 76 (vishnu.4.1.76)
साम्प्रतं महीतलेऽष्टाविंशतितममनोश्चतुर्युगमतीतप्रायं वर्तते
sāmprataṁ mahītale'ṣṭāviṁśatitamamanoścaturyugamatītaprāyaṁ vartate
At present, on earth, the four-age cycle of the twenty-eighth Manu has very nearly passed.
Verse 77 (vishnu.4.1.77)
आसन्नो हि कलिः
āsanno hi kaliḥ
The Kali age is indeed close at hand.
Verse 78 (vishnu.4.1.78)
अन्यस्मै कन्यारत्नमिदं भवतैकाकिनाभिमताय देयम्
anyasmai kanyāratnamidaṁ bhavataikākinābhimatāya deyam
This jewel of a daughter must now, by you alone, be given to some other suitor of your own choosing.
Verse 79 (vishnu.4.1.79)
भवतोऽपि पुत्र-मित्र-कलत्र-मन्त्रि-भृत्य-बन्धु-बल-कोशादयः समस्ताः कालेनैतेन अत्यन्तमतीताः
bhavato'pi putra-mitra-kalatra-mantri-bhṛtya-bandhu-bala-kośādayaḥ samastāḥ kālenaitena atyantamatītāḥ
Even your own sons, friends, wife, ministers, servants, kinsmen, army, and treasury have all, through this passage of time, utterly perished.
Verse 80 (vishnu.4.1.80)
ततः पुनरप्युत्पन्नसाध्वसो राजा भगवन्तं प्रणम्य पप्रच्छ
tataḥ punarapyutpannasādhvaso rājā bhagavantaṁ praṇamya papraccha
Then the king, once again seized with dread, bowed to the Lord and asked —
Verse 81 (vishnu.4.1.81)
भगवन्नेवमवस्थिते मयेयं कस्मै देयेति
bhagavannevamavasthite mayeyaṁ kasmai deyeti
'O Lord, things being so, to whom should I now give her?'
Verse 82 (vishnu.4.1.82)
ततस्स भगवान् किञ्चिदवनम्रकन्धरः कृताञ्जलिर्भूत्वा सर्वलोकगुरुरम्भोजयोनिराह
tatassa bhagavān kiñcidavanamrakandharaḥ kṛtāñjalirbhūtvā sarvalokagururambhojayonirāha
Then that Lord, teacher of all the worlds, the lotus-born one, bowing his neck slightly and folding his hands, said —
Verse 83 (vishnu.4.1.83)
ब्रह्मोवाच न ह्यादिमध्यान्तमजस्य यस्य विद्मो वयं सर्वमयस्य धातुः । न च स्वरूपं न परं स्वभावं न चैव सारं परमेश्वरस्य
brahmovāca na hyādimadhyāntamajasya yasya vidmo vayaṁ sarvamayasya dhātuḥ | na ca svarūpaṁ na paraṁ svabhāvaṁ na caiva sāraṁ parameśvarasya
Brahma said: We know neither the beginning, middle, nor end of that unborn Creator who is composed of all things; nor his form, nor his supreme nature, nor even the very essence of that Supreme Lord.
Verse 84 (vishnu.4.1.84)
कलामुहूर्तादिमयश्च कालो न यद्विभूतेः परिणामहेतुः । अजन्मनाशस्य सदैकमूर्तेरनामरूपस्य सनातनस्य
kalāmuhūrtādimayaśca kālo na yadvibhūteḥ pariṇāmahetuḥ | ajanmanāśasya sadaikamūrteranāmarūpasya sanātanasya
Time itself, made up of instants and moments, is not even the cause of change in the glory of him who is unborn and undying, ever one in form, nameless and formless, eternal.
Verse 85 (vishnu.4.1.85)
यस्य प्रसादादहमच्युतस्य भूतः प्रजासृष्टिकरोऽन्तकारी । क्रोधाच्च रुद्रः स्थितिहेतुभूतो यस्माच्च मध्ये पुरुषः परस्मात्
yasya prasādādahamacyutasya bhūtaḥ prajāsṛṣṭikaro'ntakārī | krodhācca rudraḥ sthitihetubhūto yasmācca madhye puruṣaḥ parasmāt
By whose grace I came into being from that Imperishable One, as both creator and ender of creatures; from whose wrath Rudra arose, the cause of stability; and from whom, midway, Purusha arose from that Supreme —
Verse 86 (vishnu.4.1.86)
तद्रूपमास्थाय सृजत्यजो यः स्थितौ च योऽसौ पुरुषस्वरूपी । रुद्रस्वरूपेण च योऽत्ति विश्वं धत्ते तथानन्तवपुस्समस्तम्
tadrūpamāsthāya sṛjatyajo yaḥ sthitau ca yo'sau puruṣasvarūpī | rudrasvarūpeṇa ca yo'tti viśvaṁ dhatte tathānantavapussamastam
Assuming that form, the Unborn creates; in preservation he becomes Purusha; and in the form of Rudra he devours the universe; thus, in his boundless body, he sustains all things.
Verse 87 (vishnu.4.1.87)
पाकाय योऽग्नित्वमुपैति लोकान् बिभर्ति पृथ्वीवपुरव्ययात्मा । शक्रादिरूपी परिपाति विश्वमर्केन्दुरूपश्च तमो हिनस्ति
pākāya yo'gnitvamupaiti lokān bibharti pṛthvīvapuravyayātmā | śakrādirūpī paripāti viśvamarkendurūpaśca tamo hinasti
He who, for cooking, takes the form of fire; whose imperishable self, in the form of the earth, bears the worlds; who, in the form of Indra and the other gods, protects the universe; and who, in the form of sun and moon, dispels darkness —
Verse 88 (vishnu.4.1.88)
करोति चेष्टाश्श्वसनस्वरूपी लोकस्य तृप्तिं च जलान्नरूपी । ददाति विश्वस्थितिसंस्थितस्तु सर्वावकाशं च नभस्स्वरूपी
karoti ceṣṭāśśvasanasvarūpī lokasya tṛptiṁ ca jalānnarūpī | dadāti viśvasthitisaṁsthitastu sarvāvakāśaṁ ca nabhassvarūpī
He who, in the form of wind, causes all movement; who, as water and food, brings satisfaction to the world; and who, abiding in the stability of the universe, in the form of space, grants room to all things —
Verse 89 (vishnu.4.1.89)
यस्सृज्यते सर्गकृदात्मनैव यः पाल्यते पालयिता च देवः । विश्वात्मकस्संह्रियतेऽन्तकारी पृथक् त्रयस्यास्य च योऽव्ययात्मा
yassṛjyate sargakṛdātmanaiva yaḥ pālyate pālayitā ca devaḥ | viśvātmakassaṁhriyate'ntakārī pṛthak trayasyāsya ca yo'vyayātmā
He who, though himself the maker of creation, is created by his own self; who, though the protecting god, is himself protected; who, though the world-souled destroyer, is himself dissolved — and yet, apart from these three acts, that imperishable self remains.
Verse 90 (vishnu.4.1.90)
यस्मिञ्जगद्यो जगदेतदाद्यो यश्चाश्रितोऽस्मिञ्जगति स्वयम्भूः । स सर्वभूतप्रभवो धरित्र्यां स्वांशेन विष्णुर्नृपतेऽवतीर्णः
yasmiñjagadyo jagadetadādyo yaścāśrito'smiñjagati svayambhūḥ | sa sarvabhūtaprabhavo dharitryāṁ svāṁśena viṣṇurnṛpate'vatīrṇaḥ
He in whom this world rests, who is himself the origin of this world, and who, self-existent, has also taken refuge within this very world — that Vishnu, the source of all beings, has now descended upon the earth, O king, in a portion of himself.
Verse 91 (vishnu.4.1.91)
कुशस्थली या तव भूप रम्या पुरी पुराभूदमरावतीव । सा द्वारका सम्प्रति तत्र चास्ते स केशवांशो बलदेवनामा
kuśasthalī yā tava bhūpa ramyā purī purābhūdamarāvatīva | sā dvārakā samprati tatra cāste sa keśavāṁśo baladevanāmā
That lovely city of yours, O king, Kushasthali, which was once like Amaravati — it is now Dvaraka; and there dwells that portion of Keshava named Baladeva.
Verse 92 (vishnu.4.1.92)
तस्मै त्वमेनां तनयां नरेन्द्र प्रयच्छ मायामनुजाय जायाम् । श्लाघ्यो वरोऽसौ तनया तवेयं स्त्रीरत्नभूता सदृशो हि योगः
tasmai tvamenāṁ tanayāṁ narendra prayaccha māyāmanujāya jāyām | ślāghyo varo'sau tanayā taveyaṁ strīratnabhūtā sadṛśo hi yogaḥ
To him, O king, give this daughter of yours as wife — to that one who is a man by his own illusion. That groom is praiseworthy, and this daughter of yours is a jewel among women; this match is indeed fitting.
Verse 93 (vishnu.4.1.93)
पराशर उवाच इतीरितोऽसौ कमलोद्भवेन भुवं समासाद्य पतिः प्रजानाम् । ददर्श ह्रस्वान् पुरुषान् विरूपानल्पौजसस्स्वल्पविवेकवीर्यान्
parāśara uvāca itīrito'sau kamalodbhavena bhuvaṁ samāsādya patiḥ prajānām | dadarśa hrasvān puruṣān virūpānalpaujasassvalpavivekavīryān
Parashara said: Thus addressed by the lotus-born one, that lord of his people, having come down to earth, saw men who were short, ill-formed, of feeble vigor, and of scant judgment and strength.
Verse 94 (vishnu.4.1.94)
कुशस्थलीं तां च पुरीमुपेत्य दृष्ट्वान्यरूपां प्रददौ स कन्याम् । सीरायुधाय स्फटिकाचलाभवक्षःस्थलायातुलधीर्नरेन्द्रः
kuśasthalīṁ tāṁ ca purīmupetya dṛṣṭvānyarūpāṁ pradadau sa kanyām | sīrāyudhāya sphaṭikācalābhavakṣaḥsthalāyātuladhīrnarendraḥ
And coming to that city of Kushasthali, and seeing it changed in form, that king of matchless wisdom gave his daughter to the plough-bearer, whose chest was like a crystal mountain.
Verse 95 (vishnu.4.1.95)
उच्चप्रमाणामिति तामवेक्ष्य स्वलाङ्गलाग्रेण च तालकेतुः । विनम्रयामास ततश्च सापि बभूव सद्यो वनिता यथान्या
uccapramāṇāmiti tāmavekṣya svalāṅgalāgreṇa ca tālaketuḥ | vinamrayāmāsa tataśca sāpi babhūva sadyo vanitā yathānyā
Seeing that she was of towering height, the palm-bannered one touched her with the tip of his own plough, and she at once became a woman of ordinary stature, like any other.
Verse 96 (vishnu.4.1.96)
तां रेवतीं रैवतभूपकन्यां सीरायुधोऽसौ विधिनोपयेमे । दत्त्वाथ कन्यां स नृपो जगाम हेमालयं वै तपसे धृतात्मा
tāṁ revatīṁ raivatabhūpakanyāṁ sīrāyudho'sau vidhinopayeme | dattvātha kanyāṁ sa nṛpo jagāma hemālayaṁ vai tapase dhṛtātmā
That plough-bearer duly married Revati, the daughter of King Raivata; and having given away his daughter, the resolute-souled king departed to the Himalaya for austerities.