Skip to main content

Uttara Kanda · Sarga 11

Ravana Reclaims Lanka

Sarga 10All sargasSarga 12

Shloka 1 (uttara.11.1)

सुमाली वरलब्धांस्तु ज्ञात्वा चैतान्निशाचरान् । उदतिष्ठद्भयं त्यक्त्वा सानुगः स रसातलात् ।। ११.१ ।।

sumālī varalabdhāṃs tu jñātvā caitān niśācarān | udatiṣṭhad bhayaṃ tyaktvā sānugaḥ sa rasātalāt || 11.1 ||

Learning that these night-rangers had obtained boons, Sumali, casting off fear, rose up from the netherworld together with his followers.

Shloka 2 (uttara.11.2)

मारीचश्च प्रहस्तश्च विरूपाक्षो महोदरः । उदतिष्ठन्सुसंरब्धाः सचिवास्तस्य रक्षसः ।। ११.२ ।।

mārīcaś ca prahastaś ca virūpākṣo mahodaraḥ | udatiṣṭhan susaṃrabdhāḥ sacivās tasya rakṣasaḥ || 11.2 ||

Maricha, Prahasta, Virupaksha, and Mahodara — the ministers of that rakshasa — rose up as well, greatly excited.

Shloka 3 (uttara.11.3)

सुमाली सचिवैः सार्धं वृतो राक्षसपुङ्गवैः । अभिगम्य दशग्रीवं परिष्वज्येदमब्रवीत् ।। ११.३ ।।

sumālī sacivaiḥ sārdhaṃ vṛto rākṣasapuṅgavaiḥ | abhigamya daśagrīvaṃ pariṣvajyedam abravīt || 11.3 ||

Sumali, surrounded by his ministers, those foremost of rakshasas, approached Dashagriva, embraced him, and spoke these words.

Shloka 4 (uttara.11.4)

दिष्ट्या ते वत्स सम्प्राप्तश्चिन्तितो ऽयं मनोरथः । यस्त्वं त्रिभुवनश्रेष्ठाल्लब्धवान्वरमुत्तमम् ।। ११.४ ।।

diṣṭyā te vatsa samprāptaś cintito 'yaṃ manorathaḥ | yas tvaṃ tribhuvanaśreṣṭhāl labdhavān varam uttamam || 11.4 ||

By good fortune, child, this desire you cherished has been fulfilled, in that you have obtained a supreme boon from the greatest being of the three worlds.

Shloka 5 (uttara.11.5)

यत्कृते च वयं लङ्कां त्यक्त्वा याता रसातलम् । तद्गतं नो महाबाहो महद्विष्णुकृतं भयम् ।। ११.५ ।।

yatkṛte ca vayaṃ laṅkāṃ tyaktvā yātā rasātalam | tadgataṃ no mahābāho mahad viṣṇukṛtaṃ bhayam || 11.5 ||

O mighty-armed one, because of him on whose account we abandoned Lanka and went down to the netherworld, that great fear caused by Vishnu is now gone from us.

Shloka 6 (uttara.11.6)

असकृत्तद्भयाद्भीताः परित्यज्य स्वमालयम् । विद्रुताः सहिताः सर्वे प्रविष्टाः स्म रसातलम् ।। ११.६ ।।

asakṛt tadbhayād bhītāḥ parityajya svam ālayam | vidrutāḥ sahitāḥ sarve praviṣṭāḥ sma rasātalam || 11.6 ||

Terrified again and again by fear of him, abandoning our own dwelling, all of us fled together and entered the netherworld.

Shloka 7 (uttara.11.7)

अस्मदीया च लङ्केयं नगरी राक्षसोचिता । निवेशिता तव भ्रात्रा धनाध्यक्षेण धीमता ।। ११.७ ।।

asmadīyā ca laṅkeyaṃ nagarī rākṣasocitā | niveśitā tava bhrātrā dhanādhyakṣeṇa dhīmatā || 11.7 ||

This city of Lanka, fit for rakshasas, was ours; now it has been settled by your wise brother, the Lord of Wealth.

Shloka 8 (uttara.11.8)

यदि नामात्र शक्यं स्यात्साम्ना दानेन वानघ । तरसा वा महाबाहो प्रत्यानेतुं कृतं भवेत् ।। ११.८ ।।

yadi nāmātra śakyaṃ syāt sāmnā dānena vānagha | tarasā vā mahābāho pratyānetuṃ kṛtaṃ bhavet || 11.8 ||

If it were possible here, O sinless one, O mighty-armed one, to win it back, whether by conciliation, by gift, or by force, that would be well done.

Shloka 9 (uttara.11.9)

त्वं तु लङ्केश्वरस्तात भविष्यसि न संशयः । त्वया राक्षसवंशो ऽयं निमग्नो ऽपि समुद्धृतः । सर्वेषां नः प्रभुश्चैव भविष्यसि महाबल ।। ११.९ ।।

tvaṃ tu laṅkeśvaras tāta bhaviṣyasi na saṃśayaḥ | tvayā rākṣasavaṃśo 'yaṃ nimagno 'pi samuddhṛtaḥ | sarveṣāṃ naḥ prabhuś caiva bhaviṣyasi mahābala || 11.9 ||

You indeed, child, shall become the lord of Lanka, there is no doubt of it. By you this race of rakshasas, though sunk low, has been raised up again, and you, O mighty one, shall become the master of us all.

Shloka 10 (uttara.11.10)

अथाब्रवीद्दशग्रीवो मातामहमुपस्थितम् । वित्तेशो गुरुरस्माकं नार्हसे वक्तुमीदृशम् ।। ११.१० ।।

athābravīd daśagrīvo mātāmaham upasthitam | vitteśo gurur asmākaṃ nārhase vaktum īdṛśam || 11.10 ||

Then Dashagriva said to his maternal grandfather standing before him: 'The Lord of Wealth is our elder; you ought not to speak thus.'

Shloka 11 (uttara.11.11)

साम्नापि राक्षसेन्द्रेण प्रत्याख्यातो गरीयसा । किञ्चिन्नाह तदा रक्षो ज्ञात्वा तस्य चकीर्षितम् ।। ११.११ ।।

sāmnāpi rākṣasendreṇa pratyākhyāto garīyasā | kiñcin nāha tadā rakṣo jñātvā tasya cakīrṣitam || 11.11 ||

Though rebuffed even by conciliatory words from the mighty lord of the rakshasas, the demon said nothing more then, understanding his intent.

Shloka 12 (uttara.11.12)

कस्यचित्त्वथ कालस्य वसन्तं रावणं ततः । उक्तवन्तं तथा वाक्यं दशग्रीवं निशाचरः ।। ११.१२ ।।

kasyacit tv atha kālasya vasantaṃ rāvaṇaṃ tataḥ | uktavantaṃ tathā vākyaṃ daśagrīvaṃ niśācaraḥ || 11.12 ||

Then, after some time had passed, the night-ranger saw Dashagriva, who dwelt there having spoken such words.

Shloka 13 (uttara.11.13)

प्रहस्तः प्रश्रितं वाक्यमिदमाह स कारणम् ।। ११.१३ ।।

prahastaḥ praśritaṃ vākyam idam āha sa kāraṇam || 11.13 ||

Prahasta spoke to him this reasoned and courteous speech.

Shloka 14 (uttara.11.14)

दशग्रीव महाबाहो नार्हस्त्वं वक्तुमीदृशम् । सौभ्रात्रं नास्ति शूराणां शृणु चेदं वचो मम ।। ११.१४ ।।

daśagrīva mahābāho nārhas tvaṃ vaktum īdṛśam | saubhrātraṃ nāsti śūrāṇāṃ śṛṇu cedaṃ vaco mama || 11.14 ||

'O mighty-armed Dashagriva, you ought not to speak thus. Among heroes there is no binding fraternal restraint; listen now to these words of mine.'

Shloka 15 (uttara.11.15)

अदितिश्च दितिश्चैव भगिन्यौ सहिते हि ते । भार्ये परमरूपिण्यौ कश्यपस्य प्रजापतेः ।। ११.१५ ।।

aditiś ca ditiś caiva bhaginyau sahite hi te | bhārye paramarūpiṇyau kaśyapasya prajāpateḥ || 11.15 ||

'Aditi and Diti were sisters, united in affection, both of surpassing beauty, and both wives of Kashyapa, the lord of creatures.'

Shloka 16 (uttara.11.16)

अदितिर्जनयामास देवांस्त्रिभुवनेश्वरान् । दितिस्त्वजनयत्पुत्रान्कश्यपस्यात्मसम्भवान् ।। ११.१६ ।।

aditir janayāmāsa devāṃs tribhuvaneśvarān | ditis tv ajanayat putrān kaśyapasyātmasambhavān || 11.16 ||

'Aditi gave birth to the gods, the lords of the three worlds; Diti bore sons likewise born of Kashyapa.'

Shloka 17 (uttara.11.17)

दैत्यानां किल धर्मज्ञ पुरीयं सवनार्णवा । सपर्वता मही वीर ते ऽभवन्प्रभविष्णवः ।। ११.१७ ।।

daityānāṃ kila dharmajña purīyaṃ savanārṇavā | saparvatā mahī vīra te 'bhavan prabhaviṣṇavaḥ || 11.17 ||

'O knower of dharma, O hero, this earth, together with its oceans and mountains, once belonged to the Daityas; they were its mighty lords.'

Shloka 18 (uttara.11.18)

निहत्य तांस्तु समरे विष्णुना प्रभविष्णुना । देवानां वशमानीतं त्रैलोक्यमिदमव्ययम् ।। ११.१८ ।।

nihatya tāṃs tu samare viṣṇunā prabhaviṣṇunā | devānāṃ vaśam ānītaṃ trailokyam idam avyayam || 11.18 ||

'But having slain them in battle, the all-powerful Vishnu brought this imperishable triple world under the sway of the gods.'

Shloka 19 (uttara.11.19)

नैतदेको भवानेव करिष्यति विपर्ययम् । सुरासुरैराचरितं तत्कुरुष्व वचो मम ।। ११.१९ ।।

naitad eko bhavān eva kariṣyati viparyayam | surāsurair ācaritaṃ tat kuruṣva vaco mama || 11.19 ||

'You alone cannot undo what was done by gods and demons together; so heed this word of mine.'

Shloka 20 (uttara.11.20)

एवमुक्तो दशग्रीवः प्रहृष्टेनान्तरात्मना । चिन्तयित्वा मुहूर्तं वै बाढमित्येव सो ऽब्रवीत् ।। ११.२० ।।

evam ukto daśagrīvaḥ prahṛṣṭenāntarātmanā | cintayitvā muhūrtaṃ vai bāḍham ity eva so 'bravīt || 11.20 ||

Thus addressed, Dashagriva, his inner mind delighted, reflected for a moment and then said, 'So be it.'

Shloka 21 (uttara.11.21)

स तु तेनैव हर्षेण तस्मिन्नहनि वीर्यवान् । वनं गतो दशग्रीवः सह तैः क्षणदाचरैः ।। ११.२१ ।।

sa tu tenaiva harṣeṇa tasminn ahani vīryavān | vanaṃ gato daśagrīvaḥ saha taiḥ kṣaṇadācaraiḥ || 11.21 ||

That very day, in that same joy, the mighty Dashagriva went into the forest together with those night-rangers.

Shloka 22 (uttara.11.22)

त्रिकूटस्थः स तु तदा दशग्रीवो निशाचरः । प्रेषयामास दौत्येन प्रहस्तं वाक्यकोविदम् ।। ११.२२ ।।

trikūṭasthaḥ sa tu tadā daśagrīvo niśācaraḥ | preṣayāmāsa dautyena prahastaṃ vākyakovidam || 11.22 ||

Then Dashagriva the night-ranger, established on Mount Trikuta, sent Prahasta, skilled in speech, as his envoy.

Shloka 23 (uttara.11.23)

प्रहस्त शीघ्रं गच्छ त्वं ब्रूहि नैर्ऋतपुङ्गवम् । वचसा मम वित्तेशं सामपूर्वमिदं वचः ।। ११.२३ ।।

prahasta śīghraṃ gaccha tvaṃ brūhi nairṛtapuṅgavam | vacasā mama vitteśaṃ sāmapūrvam idaṃ vacaḥ || 11.23 ||

'Prahasta, go quickly and say to the foremost of the rakshasas, the Lord of Wealth, in my words, this message beginning with conciliation.'

Shloka 24 (uttara.11.24)

इयं लङ्का पुरी राजन्राक्षसानां महात्मनाम् । त्वया निवेशिता सौम्य नैतद्युक्तं तवानघ ।। ११.२४ ।।

iyaṃ laṅkā purī rājan rākṣasānāṃ mahātmanām | tvayā niveśitā saumya naitad yuktaṃ tavānagha || 11.24 ||

'This city of Lanka, O king, belonged to the great-souled rakshasas; that you, gentle and sinless one, have settled in it is not fitting.'

Shloka 25 (uttara.11.25)

तद्भवान्यदि नो ह्यद्य दद्यादतुलविक्रम । कृता भवेन्मम प्रीतिर्धर्मश्चैवानुपालितः ।। ११.२५ ।।

tad bhavān yadi no hy adya dadyād atulavikrama | kṛtā bhaven mama prītir dharmaś caivānupālitaḥ || 11.25 ||

'If, O incomparable in valor, you would today give it up to us, my pleasure would be won, and dharma too would be upheld.'

Shloka 26 (uttara.11.26)

स तु गत्वा पुरीं लङ्कां धनदेन सुरक्षिताम् । अब्रवीत्परमोदारं वित्तपालमिदं वचः ।। ११.२६ ।।

sa tu gatvā purīṃ laṅkāṃ dhanadena surakṣitām | abravīt paramodāraṃ vittapālam idaṃ vacaḥ || 11.26 ||

He then went to the city of Lanka, well-guarded by Dhanada, and spoke this word to the noble Guardian of Wealth.

Shloka 27 (uttara.11.27)

प्रेषितो ऽहं तव भ्रात्रा दशग्रीवेण सुव्रत । त्वत्समीपं महाबाहो सर्वशस्त्रभृतां वर ।। ११.२७ ।।

preṣito 'haṃ tava bhrātrā daśagrīveṇa suvrata | tvatsamīpaṃ mahābāho sarvaśastrabhṛtāṃ vara || 11.27 ||

'O virtuous one, O mighty-armed, best of all weapon-bearers, I have been sent to your presence by your brother Dashagriva.'

Shloka 28 (uttara.11.28)

तच्छ्रूयतां महाप्राज्ञ सर्वशास्त्रविशारद । वचनं मम वित्तेश यद्ब्रवीति दशाननः ।। ११.२८ ।।

tac chrūyatāṃ mahāprājña sarvaśāstraviśārada | vacanaṃ mama vitteśa yad bravīti daśānanaḥ || 11.28 ||

'O most wise one, skilled in every scripture, O Lord of Wealth, hear now from me the message that Dashanana speaks.'

Shloka 29 (uttara.11.29)

इयं किल पुरी रम्या सुमालिप्रमुखैः पुरा । भुक्तपूर्वा विशालाक्ष राक्षसैर्भीमविक्रमैः ।। ११.२९ ।।

iyaṃ kila purī ramyā sumālipramukhaiḥ purā | bhuktapūrvā viśālākṣa rākṣasair bhīmavikramaiḥ || 11.29 ||

'This lovely city, O wide-eyed one, was formerly enjoyed by the rakshasas of terrible valor, headed by Sumali.'

Shloka 30 (uttara.11.30)

तेन विज्ञाप्यते सो ऽयं साम्प्रतं विश्रवात्मज । तदेषा दीयतां तात याचतस्तस्य सामतः ।। ११.३० ।।

tena vijñāpyate so 'yaṃ sāmprataṃ viśravātmaja | tad eṣā dīyatāṃ tāta yācatas tasya sāmataḥ || 11.30 ||

'Therefore, O son of Vishrava, he now respectfully requests: let this city be given, father, to one who asks for it with conciliation.'

Shloka 31 (uttara.11.31)

प्रहस्तादभिसंश्रुत्य देवो वैश्रवणो वचः । प्रत्युवाच प्रहस्तं तं वाक्यं वाक्यविशारदः ।। ११.३१ ।।

prahastād abhisaṃśrutya devo vaiśravaṇo vacaḥ | pratyuvāca prahastaṃ taṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 11.31 ||

Having heard this speech from Prahasta, the divine Vaishravana, skilled in speech, replied to Prahasta with these words.

Shloka 32 (uttara.11.32)

दत्ता ममेयं पित्रा तु लङ्का शून्या निशाचरैः । निवासिते च मे यक्षैर्दानमानादिभिर्गुणैः ।। ११.३२ ।।

dattā mameyaṃ pitrā tu laṅkā śūnyā niśācaraiḥ | nivāsite ca me yakṣair dānamānādibhir guṇaiḥ || 11.32 ||

'This Lanka, empty of night-rangers, was given to me by our father, and I settled it with Yakshas endowed with virtues such as generosity and honor.'

Shloka 33 (uttara.11.33)

ब्रूहि गच्छ दशग्रीवं पुरं राज्यं च यन्मम । तवाप्येतन्महाबाहो भुङ्क्ष्व राज्यमकण्टकम् ।। ११.३३ ।।

brūhi gaccha daśagrīvaṃ puraṃ rājyaṃ ca yan mama | tavāpy etan mahābāho bhuṅkṣva rājyam akaṇṭakam || 11.33 ||

'Go and tell Dashagriva: this city and kingdom are mine, yet, O mighty-armed one, this kingdom, free of thorns, is for you as well; enjoy it.'

Shloka 34 (uttara.11.34)

एवमुक्त्वा धनाध्यक्षो जगाम पितुरन्तिकम् ।। ११.३४ ।।

evam uktvā dhanādhyakṣo jagāma pitur antikam || 11.34 ||

Having said this, the Lord of Wealth went to his father's presence.

Shloka 35 (uttara.11.35)

अभिवाद्य गुरुं प्राह रावणस्य यदीप्सितम् । एष तात दशग्रीवो दूतं प्रेषितवान्मम ।। ११.३५ ।।

abhivādya guruṃ prāha rāvaṇasya yad īpsitam | eṣa tāta daśagrīvo dūtaṃ preṣitavān mama || 11.35 ||

Bowing to his elder, he told him what Ravana desired: 'Father, this Dashagriva has sent his envoy to me.'

Shloka 36 (uttara.11.36)

दीयतां नगरी लङ्का पूर्वं रक्षोगणोषिता । मयात्र यदनुष्ठेयं तन्ममाचक्ष्व सुव्रत ।। ११.३६ ।।

dīyatāṃ nagarī laṅkā pūrvaṃ rakṣogaṇoṣitā | mayātra yad anuṣṭheyaṃ tan mamācakṣva suvrata || 11.36 ||

'He demands that the city of Lanka, formerly inhabited by hosts of rakshasas, be given up. O virtuous father, tell me what I ought to do in this matter.'

Shloka 37 (uttara.11.37)

ब्रह्मर्षिस्त्वेवमुक्तो ऽसौ विश्रवा मुनिपुङ्गवः । प्राञ्जलिं धनदं प्राह शृणु पुत्र वचो मम ।। ११.३७ ।।

brahmarṣis tv evam ukto 'sau viśravā munipuṅgavaḥ | prāñjaliṃ dhanadaṃ prāha śṛṇu putra vaco mama || 11.37 ||

Thus addressed, the brahmarshi Vishrava, foremost of sages, spoke to Dhanada, who stood with joined palms: 'Listen, son, to my words.'

Shloka 38 (uttara.11.38)

दशग्रीवो महाबाहुरुक्तवान्मम सन्निधौ । मया निर्भर्त्सितश्चासीद्बहुशोक्तः सुदुर्मतिः ।। ११.३८ ।।

daśagrīvo mahābāhur uktavān mama sannidhau | mayā nirbhartsitaś cāsīd bahuśo 'ktaḥ sudurmatiḥ || 11.38 ||

'The mighty-armed Dashagriva has spoken thus in my presence; he, the evil-minded one, has been rebuked by me many times.'

Shloka 39 (uttara.11.39)

स क्रोधेन मया चोक्तो ध्वंसते च पुनः पुनः । श्रेयो ऽभियुक्तं धर्म्यं च शृणु पुत्र वचो मम ।। ११.३९ ।।

sa krodhena mayā cokto dhvaṃsate ca punaḥ punaḥ | śreyo 'bhiyuktaṃ dharmyaṃ ca śṛṇu putra vaco mama || 11.39 ||

'In anger I have said to him, "you shall perish", again and again. Now hear from me, son, words that are wholesome and in accord with dharma.'

Shloka 40 (uttara.11.40)

वरप्रदानसम्मूढो मान्या ऽमान्यान् स दुर्मतिः । न वेत्ति मम शापाच्च प्रकृतिं दारुणां गतः ।। ११.४० ।।

varapradānasammūḍho mānyāmānyān sa durmatiḥ | na vetti mama śāpāc ca prakṛtiṃ dāruṇāṃ gataḥ || 11.40 ||

'Made arrogant by the granting of a boon, that evil-minded one no longer distinguishes those worthy of honor from those unworthy; because of my curse too, his nature has become harsh.'

Shloka 41 (uttara.11.41)

तस्माद्गच्छ महाबाहो कैलासं धरणीधरम् । निवेशय निवासार्थं त्यक्त्वा लङ्कां सहानुगः ।। ११.४१ ।।

tasmād gaccha mahābāho kailāsaṃ dharaṇīdharam | niveśaya nivāsārthaṃ tyaktvā laṅkāṃ sahānugaḥ || 11.41 ||

'Therefore, O mighty-armed one, go to Mount Kailasa, the earth-bearing mountain, and abandoning Lanka, settle there for your dwelling, together with your followers.'

Shloka 42 (uttara.11.42)

तत्र मन्दाकिनी रम्या नदीनामुत्तमा नदी । काञ्चनैः सूर्यसङ्काशैः पङ्कजैः संवृतोदका ।। ११.४२ ।।

tatra mandākinī ramyā nadīnām uttamā nadī | kāñcanaiḥ sūryasaṅkāśaiḥ paṅkajaiḥ saṃvṛtodakā || 11.42 ||

'There flows the lovely Mandakini, the foremost of rivers, its waters covered with golden lotuses bright as the sun.'

Shloka 43 (uttara.11.43)

कुमुदैरुत्पलैश्चैव तथा ऽन्यैश्च सुगन्धिभिः ।। ११.४३ ।।

kumudair utpalaiś caiva tathānyaiś ca sugandhibhiḥ || 11.43 ||

'And also with white lotuses, blue lotuses, and other fragrant flowers besides.'

Shloka 44 (uttara.11.44)

तत्र देवाः सगन्धर्वाः साप्सरोरगकिंनराः । विहारशीलाः सततं रमन्ते सर्वदा ऽश्रिताः ।। ११.४४ ।।

tatra devāḥ sagandharvāḥ sāpsaroragakiṃnarāḥ | vihāraśīlāḥ satataṃ ramante sarvadāśritāḥ || 11.44 ||

'There the gods, together with the Gandharvas, Apsarases, Nagas, and Kinnaras, ever fond of sport, always dwell there and take their delight.'

Shloka 45 (uttara.11.45)

न हि क्षमं तवानेन वैरं धनद रक्षसा । जानीषे हि यथा ऽनेन लब्धः परमको वरः ।। ११.४५ ।।

na hi kṣamaṃ tavānena vairaṃ dhanada rakṣasā | jānīṣe hi yathānena labdhaḥ paramako varaḥ || 11.45 ||

'It is not fitting, O Dhanada, that you have enmity with this rakshasa, for you know how great a boon he has obtained.'

Shloka 46 (uttara.11.46)

एवमुक्तो गृहीत्वा ऽऽशु तद्वचः पितृगौरवात् । सदारपुत्रः सामात्यः सवाहनधनो गतः ।। ११.४६ ।।

evam ukto gṛhītvāśu tadvacaḥ pitṛgauravāt | sadāraputraḥ sāmātyaḥ savāhanadhano gataḥ || 11.46 ||

Thus addressed, out of reverence for his father, he swiftly accepted that counsel, and departed with his wives and sons, with his ministers, and with his mounts and wealth.

Shloka 47 (uttara.11.47)

प्रहस्तो ऽथ दशग्रीवं गत्वा वचनमब्रवीत् । प्रहृष्टात्मा महात्मानं सहामात्यं सहानुजम् ।। ११.४७ ।।

prahasto 'tha daśagrīvaṃ gatvā vacanam abravīt | prahṛṣṭātmā mahātmānaṃ sahāmātyaṃ sahānujam || 11.47 ||

Then Prahasta, his heart rejoicing, went and spoke this word to the great-souled Dashagriva, who was together with his ministers and his younger brothers.

Shloka 48 (uttara.11.48)

शून्या सा नगरी लङ्का त्यक्त्वैनां धनदो गतः । प्रविश्य तां सहास्माभिः स्वधर्मं प्रतिपालय ।। ११.४८ ।।

śūnyā sā nagarī laṅkā tyaktvaināṃ dhanado gataḥ | praviśya tāṃ sahāsmābhiḥ svadharmaṃ pratipālaya || 11.48 ||

'That city of Lanka is now empty; Dhanada, having abandoned it, has gone away. Enter it with us and uphold your own dharma.'

Shloka 49 (uttara.11.49)

एवमुक्तो दशग्रीवः प्रहस्तेन महाबलः । विवेश नगरीं लङ्कां भ्रातृभिः सबलानुगैः ।। ११.४९ ।।

evam ukto daśagrīvaḥ prahastena mahābalaḥ | viveśa nagarīṃ laṅkāṃ bhrātṛbhiḥ sabalānugaiḥ || 11.49 ||

Thus addressed by Prahasta, the mighty Dashagriva entered the city of Lanka together with his brothers, his army, and his followers.

Shloka 50 (uttara.11.50)

धनदेन परित्यक्तां सुविभक्तमहापथाम् । आरुरोह स देवारिः स्वर्गं देवाधिपो यथा ।। ११.५० ।।

dhanadena parityaktāṃ suvibhaktamahāpathām | āruroha sa devāriḥ svargaṃ devādhipo yathā || 11.50 ||

That enemy of the gods ascended into it, abandoned by Dhanada, its great avenues finely laid out, as the lord of the gods ascends to heaven.

Shloka 51 (uttara.11.51)

स चाभिषिक्तः क्षणदाचरैस्तदा निवेशयामास पुरीं दशाननः । निकामपूर्णा च बभूव सा पुरी निशाचरैर्नीलबलाहकोपमैः ।। ११.५१ ।।

sa cābhiṣiktaḥ kṣaṇadācarais tadā niveśayāmāsa purīṃ daśānanaḥ | nikāmapūrṇā ca babhūva sā purī niśācarair nīlabalāhakopamaiḥ || 11.51 ||

Consecrated then by the night-rangers, Dashanana settled into the city, and that city became filled to its heart's content with night-rangers resembling dark rain-clouds.

Shloka 52 (uttara.11.52)

धनेश्वरस्त्वथ पितृवाक्यगौरवान्न्यवेशयच्छशिविमले गिरौ पुरीम् । स्वलङ्कृतैर्भवनवरैर्विभूषितां पुरन्दरस्येव तदा ऽमरावतीम् ।। ११.५२ ।।

dhaneśvaras tv atha pitṛvākyagauravān nyaveśayac chaśivimale girau purīm | svalaṅkṛtair bhavanavarair vibhūṣitāṃ purandarasyeva tadāmarāvatīm || 11.52 ||

The Lord of Wealth, meanwhile, out of reverence for his father's word, established his city upon the moon-bright mountain, a city adorned with excellent, richly ornamented mansions, resembling Amaravati, the city of Purandara, itself.

Sarga 10All sargasSarga 12