Skip to main content

Yuddha Kanda · Sarga 123

The Aerial Tour: Rama Shows Sita the Battlefields

Sarga 122All sargasSarga 124

Shloka 1 (yuddha.123.1)

अनुज्ञातं तु रामेण तद् विमानमनुत्तमम्। हंसयुक्तं महानादमुत्पपात विहायसम्॥ 123.1 ॥

anujñātaṃ tu rāmeṇa tad vimānamanuttamam| haṃsayuktaṃ mahānādamutpapāta vihāyasam|| 123.1 ||

Approved by Rama, that peerless aerial car, adorned with swans, rose into the sky with a great roar.

Shloka 2 (yuddha.123.2)

पातयित्वा ततश्चक्षुः सर्वतो रघुनन्दनः। अब्रवीन्मैथिलीं सीतां रामः शशिनिभाननाम्॥ 123.2 ॥

pātayitvā tataścakṣuḥ sarvato raghunandanaḥ| abravīnmaithilīṃ sītāṃ rāmaḥ śaśinibhānanām|| 123.2 ||

Then Raghunandana Rama, casting his gaze all about, spoke to Maithili Sita, whose face was like the moon —

Shloka 3 (yuddha.123.3)

कैलासशिखराकारे त्रिकूटशिखरे स्थिताम्। लङ्कामीक्षस्व वैदेहि निर्मितां विश्वकर्मणा॥ 123.3 ॥

kailāsaśikharākāre trikūṭaśikhare sthitām| laṅkāmīkṣasva vaidehi nirmitāṃ viśvakarmaṇā|| 123.3 ||

"Look, O Vaidehi, at this Lanka — set upon the peak of Trikuta, resembling a summit of Kailasa, built by Vishvakarma.

Shloka 4 (yuddha.123.4)

एतदायोधनं पश्य मांसशोणितकर्दमम्। हरीणां राक्षसानां च सीते विशसनं महत्॥ 123.4 ॥

etadāyodhanaṃ paśya māṃsaśoṇitakardamam| harīṇāṃ rākṣasānāṃ ca sīte viśasanaṃ mahat|| 123.4 ||

See, O Sita, this battlefield, a mire of flesh and blood — the site of the great slaughter of monkeys and demons.

Shloka 5 (yuddha.123.5)

एष दत्तवरः शेते प्रमाथी राक्षसेश्वरः। तव हेतोर्विशालाक्षि निहतो रावणो मया॥ 123.5 ॥

eṣa dattavaraḥ śete pramāthī rākṣaseśvaraḥ| tava hetorviśālākṣi nihato rāvaṇo mayā|| 123.5 ||

Here lies that tormentor, the demon-lord Ravana, blessed with boons, who for your sake alone, O wide-eyed one, was slain by me.

Shloka 6 (yuddha.123.6)

कुम्भकर्णोऽत्र निहतः प्रहस्तश्च निशाचरः। धूम्राक्षश्चात्र निहतो वानरेण हनूमता॥ 123.6 ॥

kumbhakarṇo'tra nihataḥ prahastaśca niśācaraḥ| dhūmrākṣaścātra nihato vānareṇa hanūmatā|| 123.6 ||

Here Kumbhakarna was slain, and the night-stalker Prahasta; and here Dhumraksha was killed by the monkey Hanuman.

Shloka 7 (yuddha.123.7)

विद्युन्माली हतश्चात्र सुषेणेन महात्मना। लक्ष्मणेनेन्द्रजिच्चात्र रावणिर्निहतो रणे॥ 123.7 ॥

vidyunmālī hataścātra suṣeṇena mahātmanā| lakṣmaṇenendrajiccātra rāvaṇirnihato raṇe|| 123.7 ||

Here Vidyunmali was killed by the great-souled Sushena; and here, in combat, Ravana's son Indrajit was slain by Lakshmana.

Shloka 8 (yuddha.123.8)

अङ्गदेनात्र निहतो विकटो नाम राक्षसः। विरूपाक्षश्च दुष्प्रेक्षो महापार्श्वमहोदरौ॥ 123.8 ॥

aṅgadenātra nihato vikaṭo nāma rākṣasaḥ| virūpākṣaśca duṣprekṣo mahāpārśvamahodarau|| 123.8 ||

Here the demon named Vikata was slain by Angada; and Virupaksha, Dushprekshya, Mahaparshva and Mahodara too were killed here.

Shloka 9 (yuddha.123.9)

अकम्पनश्च निहतो बलिनोऽन्ये च राक्षसाः। त्रिशिराश्चातिकायश्च देवान्तकनरान्तकौ॥ 123.9 ॥

akampanaśca nihato balino'nye ca rākṣasāḥ| triśirāścātikāyaśca devāntakanarāntakau|| 123.9 ||

Akampana and other mighty demons were slain; Trishiras and Atikaya, and Devantaka and Narantaka too were killed here.

Shloka 10 (yuddha.123.10)

युद्धोन्मत्तश्च मत्तश्च राक्षसप्रवरावुभौ। निकुम्भश्चैव कुम्भश्च कुम्भकर्णात्मजौ बली॥ 123.10 ॥

yuddhonmattaśca mattaśca rākṣasapravarāvubhau| nikumbhaścaiva kumbhaśca kumbhakarṇātmajau balī|| 123.10 ||

Both those foremost demons Yuddhonmatta and Matta, frenzied in battle, and Nikumbha and Kumbha, the mighty sons of Kumbhakarna, were slain here.

Shloka 11 (yuddha.123.11)

वज्रदंष्ट्रश्च दंष्ट्रश्च बहवो राक्षसा हताः। मकराक्षश्च दुर्धर्षो मया युधि निपातितः॥ 123.11 ॥

vajradaṃṣṭraśca daṃṣṭraśca bahavo rākṣasā hatāḥ| makarākṣaśca durdharṣo mayā yudhi nipātitaḥ|| 123.11 ||

Vajradamshtra, Damshtra and many other demons were slain; and the formidable Makaraksha too was struck down by me in this battle.

Shloka 12 (yuddha.123.12)

अकम्पनश्च निहतः शोणिताक्षश्च वीर्यवान्। यूपाक्षश्च प्रजङ्घश्च निहतौ तु महाहवे॥ 123.12 ॥

akampanaśca nihataḥ śoṇitākṣaśca vīryavān| yūpākṣaśca prajaṅghaśca nihatau tu mahāhave|| 123.12 ||

Akampana was slain, and the valiant Shonitaksha too; Yupaksha and Prajangha too were killed in this great battle.

Shloka 13 (yuddha.123.13)

विद्युज्जिह्वोऽत्र निहतो राक्षसो भीमदर्शनः। यज्ञशत्रुश्च निहतः सुप्तघ्नश्च महाबलः॥ 123.13 ॥

vidyujjihvo'tra nihato rākṣaso bhīmadarśanaḥ| yajñaśatruśca nihataḥ suptaghnaśca mahābalaḥ|| 123.13 ||

Here the terrible-looking demon Vidyujjihva was slain; Yajnashatru too was killed, and the mighty Suptaghna as well.

Shloka 14 (yuddha.123.14)

सूर्यशत्रुश्च निहतो ब्रह्मशत्रुस्तथापरः। अत्र मन्दोदरी नाम भार्या तं पर्यदेवयत्॥ 123.14 ॥

sūryaśatruśca nihato brahmaśatrustathāparaḥ| atra mandodarī nāma bhāryā taṃ paryadevayat|| 123.14 ||

Suryashatru was slain, and Brahmashatru likewise. Here his wife, named Mandodari, lamented for him,

Shloka 15 (yuddha.123.15)

सपत्नीनां सहस्रेण साग्रेण परिवारिता। एतत् तु दृश्यते तीर्थं समुद्रस्य वरानने॥ 123.15 ॥

sapatnīnāṃ sahasreṇa sāgreṇa parivāritā| etat tu dṛśyate tīrthaṃ samudrasya varānane|| 123.15 ||

surrounded by more than a thousand fellow-wives. O lovely-faced one, this water-descent of the ocean, which is seen here,

Shloka 16 (yuddha.123.16)

यत्र सागरमुत्तीर्य तां रात्रिमुषिता वयम्। एष सेतुर्मया बद्धः सागरे लवणार्णवे॥ 123.16 ॥

yatra sāgaramuttīrya tāṃ rātrimuṣitā vayam| eṣa seturmayā baddhaḥ sāgare lavaṇārṇave|| 123.16 ||

is where we spent that night after crossing the ocean. And this is the bridge, built by me across the salt sea,

Shloka 17 (yuddha.123.17)

तव हेतोर्विशालाक्षि नलसेतुः सुदुष्करः। पश्य सागरमक्षोभ्यं वैदेहि वरुणालयम्॥ 123.17 ॥

tava hetorviśālākṣi nalasetuḥ suduṣkaraḥ| paśya sāgaramakṣobhyaṃ vaidehi varuṇālayam|| 123.17 ||

the exceedingly hard-won Nala-setu, for your sake alone, O wide-eyed one. O Vaidehi, look at this unshakable ocean, the abode of Varuna —

Shloka 18 (yuddha.123.18)

अपारमिव गर्जन्तं शङ्खशुक्तिसमाकुलम्। हिरण्यनाभं शैलेन्द्रं काञ्चनं पश्य मैथिलि॥ 123.18 ॥

apāramiva garjantaṃ śaṅkhaśuktisamākulam| hiraṇyanābhaṃ śailendraṃ kāñcanaṃ paśya maithili|| 123.18 ||

roaring as though boundless, teeming with conches and shells. O Maithili, see this golden mountain-king Mainaka, of gilded slopes,

Shloka 19 (yuddha.123.19)

विश्रमार्थं हनुमतो भित्त्वा सागरमुत्थितम्। एतत् कुक्षौ समुद्रस्य स्कन्धावारनिवेशनम्॥ 123.19 ॥

viśramārthaṃ hanumato bhittvā sāgaramutthitam| etat kukṣau samudrasya skandhāvāraniveśanam|| 123.19 ||

which rose up, splitting the sea, so that Hanuman might rest upon it. This, amid the ocean, was the encampment of our army,

Shloka 20 (yuddha.123.20)

अत्र पूर्वं महादेवः प्रसादमकरोद् विभुः। एतत् तु दृश्यते तीर्थं सागरस्य महात्मनः॥ 123.20 ॥

atra pūrvaṃ mahādevaḥ prasādamakarod vibhuḥ| etat tu dṛśyate tīrthaṃ sāgarasya mahātmanaḥ|| 123.20 ||

and here, of old, Lord Mahadeva bestowed his grace upon me. And this is the sacred descent of the great ocean, which is seen here,

Shloka 21 (yuddha.123.21)

सेतुबन्ध इति ख्यातं त्रैलोक्येन च पूजितम्। एतत् पवित्रं परमं महापातकनाशनम्॥ 123.21 ॥

setubandha iti khyātaṃ trailokyena ca pūjitam| etat pavitraṃ paramaṃ mahāpātakanāśanam|| 123.21 ||

worshipped by all three worlds and renowned as Setubandha — this is a most sacred spot, destroying even the gravest sins.

Shloka 22 (yuddha.123.22)

अत्र राक्षसराजोऽयमाजगाम विभीषणः। एषा सा दृश्यते सीते किष्किन्धा चित्रकानना॥ 123.22 ॥

atra rākṣasarājo'yamājagāma vibhīṣaṇaḥ| eṣā sā dṛśyate sīte kiṣkindhā citrakānanā|| 123.22 ||

Here Vibhishana, the king of demons, came and joined me. See, O Sita, that Kishkindha of colourful groves, which is seen here,

Shloka 23 (yuddha.123.23)

सुग्रीवस्य पुरी रम्या यत्र वाली मया हतः। अथ दृष्ट्वा पुरीं सीता किष्किन्धां वालिपालिताम्॥ 123.23 ॥

sugrīvasya purī ramyā yatra vālī mayā hataḥ| atha dṛṣṭvā purīṃ sītā kiṣkindhāṃ vālipālitām|| 123.23 ||

Sugriva's lovely city, where Vali was slain by me." Then, seeing that city Kishkindha, once ruled by Vali, Sita,

Shloka 24 (yuddha.123.24)

अब्रवीत् प्रश्रितं वाक्यं रामं प्रणयसाध्वसा। सुग्रीवप्रियभार्याभिस्ताराप्रमुखतो नृप॥ 123.24 ॥

abravīt praśritaṃ vākyaṃ rāmaṃ praṇayasādhvasā| sugrīvapriyabhāryābhistārāpramukhato nṛpa|| 123.24 ||

timid through affection, spoke this courteous request to Rama — "O king, surrounded by Sugriva's beloved wives, with Tara foremost among them, and by the wives of the other monkey-lords,

Shloka 25 (yuddha.123.25)

अन्येषां वानरेन्द्राणां स्त्रीभिः परिवृता ह्यहम्। गन्तुमिच्छे सहायोध्यां राजधानीं त्वया सह॥ 123.25 ॥

anyeṣāṃ vānarendrāṇāṃ strībhiḥ parivṛtā hyaham| gantumicche sahāyodhyāṃ rājadhānīṃ tvayā saha|| 123.25 ||

I too wish to go with you to the capital, Ayodhya."

Shloka 26 (yuddha.123.26)

एवमुक्तोऽथ वैदेह्या राघवः प्रत्युवाच ताम्। एवमस्त्विति किष्किन्धां प्राप्य संस्थाप्य राघवः॥ 123.26 ॥

evamukto'tha vaidehyā rāghavaḥ pratyuvāca tām| evamastviti kiṣkindhāṃ prāpya saṃsthāpya rāghavaḥ|| 123.26 ||

Thus addressed by Vaidehi, Raghava replied to her, "So be it." Then, reaching Kishkindha and causing the aerial car to halt there, Raghava,

Shloka 27 (yuddha.123.27)

विमानं प्रेक्ष्य सुग्रीवं वाक्यमेतदुवाच ह। ब्रूहि वानरशार्दूल सर्वान् वानरपुङ्गवान्॥ 123.27 ॥

vimānaṃ prekṣya sugrīvaṃ vākyametaduvāca ha| brūhi vānaraśārdūla sarvān vānarapuṅgavān|| 123.27 ||

looking towards Sugriva, spoke these words — "O tiger among monkeys, tell all the foremost monkeys,

Shloka 28 (yuddha.123.28)

स्त्रीभिः परिवृताः सर्वे ह्ययोध्यां यान्तु सीतया। तथा त्वमपि सर्वाभिः स्त्रीभिः सह महाबल॥ 123.28 ॥

strībhiḥ parivṛtāḥ sarve hyayodhyāṃ yāntu sītayā| tathā tvamapi sarvābhiḥ strībhiḥ saha mahābala|| 123.28 ||

that all of them, together with their wives, should go to Ayodhya with Sita. And you too, O mighty one, with all your wives,

Shloka 29 (yuddha.123.29)

अभित्वरय सुग्रीव गच्छामः प्लवगाधिप। एवमुक्तस्तु सुग्रीवो रामेणामिततेजसा॥ 123.29 ॥

abhitvaraya sugrīva gacchāmaḥ plavagādhipa| evamuktastu sugrīvo rāmeṇāmitatejasā|| 123.29 ||

make haste, O Sugriva, let us proceed, O lord of monkeys." Thus addressed by the boundlessly splendid Rama, Sugriva,

Shloka 30 (yuddha.123.30)

वानराधिपतिः श्रीमांस्तैश्च सर्वैः समावृतः। प्रविश्यान्तःपुरं शीघ्रं तारामुद्वीक्ष्य सोऽब्रवीत्॥ 123.30 ॥

vānarādhipatiḥ śrīmāṃstaiśca sarvaiḥ samāvṛtaḥ| praviśyāntaḥpuraṃ śīghraṃ tārāmudvīkṣya so'bravīt|| 123.30 ||

that glorious lord of monkeys, surrounded by them all, quickly entered his inner apartments and, on seeing Tara, said —

Shloka 31 (yuddha.123.31)

प्रिये त्वं सह नारीभिर्वानराणां महात्मनाम्। राघवेणाभ्यनुज्ञाता मैथिलीप्रियकाम्यया॥ 123.31 ॥

priye tvaṃ saha nārībhirvānarāṇāṃ mahātmanām| rāghaveṇābhyanujñātā maithilīpriyakāmyayā|| 123.31 ||

"O beloved, you, together with the wives of the great-souled monkeys, have been given leave by Raghava, with the wish to gladden Maithili.

Shloka 32 (yuddha.123.32)

त्वर त्वमभिगच्छामो गृह्य वानरयोषितः। अयोध्यां दर्शयिष्यामः सर्वा दशरथस्त्रियः॥ 123.32 ॥

tvara tvamabhigacchāmo gṛhya vānarayoṣitaḥ| ayodhyāṃ darśayiṣyāmaḥ sarvā daśarathastriyaḥ|| 123.32 ||

Hurry now, let us go, taking the monkey-women with us — we shall show them Ayodhya and all the queens of Dasharatha."

Shloka 33 (yuddha.123.33)

सुग्रीवस्य वचः श्रुत्वा तारा सर्वाङ्गशोभना। आहूय चाब्रवीत् सर्वा वानराणां तु योषितः॥ 123.33 ॥

sugrīvasya vacaḥ śrutvā tārā sarvāṅgaśobhanā| āhūya cābravīt sarvā vānarāṇāṃ tu yoṣitaḥ|| 123.33 ||

Hearing Sugriva's words, Tara, lovely in every limb, summoned all the wives of the monkeys and said —

Shloka 34 (yuddha.123.34)

सुग्रीवेणाभ्यनुज्ञाता गन्तुं सर्वैश्च वानरैः। मम चापि प्रियं कार्यमयोध्यादर्शनेन च॥ 123.34 ॥

sugrīveṇābhyanujñātā gantuṃ sarvaiśca vānaraiḥ| mama cāpi priyaṃ kāryamayodhyādarśanena ca|| 123.34 ||

"We are permitted by Sugriva and all the monkeys to go — the sight of Ayodhya will bring me joy also,

Shloka 35 (yuddha.123.35)

प्रवेशं चैव रामस्य पौरजानपदैः सह। विभूतिं चैव सर्वासां स्त्रीणां दशरथस्य च॥ 123.35 ॥

praveśaṃ caiva rāmasya paurajānapadaiḥ saha| vibhūtiṃ caiva sarvāsāṃ strīṇāṃ daśarathasya ca|| 123.35 ||

and we shall see too Rama's entry along with the citizens and country-folk, and the splendour of all Dasharatha's queens."

Shloka 36 (yuddha.123.36)

तारया चाभ्यनुज्ञाताः सर्वा वानरयोषितः। नेपथ्यविधिपूर्वं तु कृत्वा चापि प्रदक्षिणम्॥ 123.36 ॥

tārayā cābhyanujñātāḥ sarvā vānarayoṣitaḥ| nepathyavidhipūrvaṃ tu kṛtvā cāpi pradakṣiṇam|| 123.36 ||

With Tara's leave, all the wives of the monkeys, having adorned themselves duly and having circled it in reverence,

Shloka 37 (yuddha.123.37)

अध्यारोहन् विमानं तत् सीतादर्शनकाङ्क्षया। ताभिः सहोत्थितं शीघ्रं विमानं प्रेक्ष्य राघवः॥ 123.37 ॥

adhyārohan vimānaṃ tat sītādarśanakāṅkṣayā| tābhiḥ sahotthitaṃ śīghraṃ vimānaṃ prekṣya rāghavaḥ|| 123.37 ||

ascended that aerial car, eager to see Sita. Seeing the car risen swiftly with them aboard, Raghava,

Shloka 38 (yuddha.123.38)

ऋष्यमूकसमीपे तु वैदेहीं पुनरब्रवीत्। दृश्यतेऽसौ महान् सीते सविद्युदिव तोयदः॥ 123.38 ॥

ṛṣyamūkasamīpe tu vaidehīṃ punarabravīt| dṛśyate'sau mahān sīte savidyudiva toyadaḥ|| 123.38 ||

near Rishyamuka, spoke again to Vaidehi — "O Sita, this vast mountain, seen here, resembles a cloud with lightning —

Shloka 39 (yuddha.123.39)

ऋष्यमूको गिरिवरः काञ्चनैर्धातुभिर्वृतः। अत्राहं वानरेन्द्रेण सुग्रीवेण समागतः॥ 123.39 ॥

ṛṣyamūko girivaraḥ kāñcanairdhātubhirvṛtaḥ| atrāhaṃ vānarendreṇa sugrīveṇa samāgataḥ|| 123.39 ||

this excellent mountain, covered with veins of gold, is Rishyamuka. Here I met Sugriva, the lord of monkeys,

Shloka 40 (yuddha.123.40)

समयश्च कृतः सीते वधार्थं वालिनो मया। एषा सा दृश्यते पम्पा नलिनी चित्रकानना॥ 123.40 ॥

samayaśca kṛtaḥ sīte vadhārthaṃ vālino mayā| eṣā sā dṛśyate pampā nalinī citrakānanā|| 123.40 ||

and here, O Sita, I made the pact for the killing of Vali. And this is Pampa, lotus-filled and edged with colourful groves, which is seen here,

Shloka 41 (yuddha.123.41)

त्वया विहीनो यत्राहं विललाप सुदुःखितः। अस्यास्तीरे मया दृष्टा शबरी धर्मचारिणी॥ 123.41 ॥

tvayā vihīno yatrāhaṃ vilalāpa suduḥkhitaḥ| asyāstīre mayā dṛṣṭā śabarī dharmacāriṇī|| 123.41 ||

where, parted from you, I lamented in deep sorrow. On its bank I saw the righteous Shabari,

Shloka 42 (yuddha.123.42)

अत्र योजनबाहुश्च कबन्धो निहतो मया। दृश्यतेऽसौ जनस्थाने श्रीमान् सीते वनस्पतिः॥ 123.42 ॥

atra yojanabāhuśca kabandho nihato mayā| dṛśyate'sau janasthāne śrīmān sīte vanaspatiḥ|| 123.42 ||

and here the arm's-a-league-long Kabandha was slain by me. See, O Sita, in Janasthana, that glorious tree which is seen here,

Shloka 43 (yuddha.123.43)

जटायुश्च महातेजास्तव हेतोर्विलासिनि। रावणेन हतो यत्र पक्षिणां प्रवरो बली॥ 123.43 ॥

jaṭāyuśca mahātejāstava hetorvilāsini| rāvaṇena hato yatra pakṣiṇāṃ pravaro balī|| 123.43 ||

where, O graceful one, Jatayu, the greatly splendid and foremost of birds, was killed by Ravana for your sake.

Shloka 44 (yuddha.123.44)

खरश्च निहतो यत्र दूषणश्च निपातितः। त्रिशिराश्च महावीर्यो मया बाणैरजिह्मगैः॥ 123.44 ॥

kharaśca nihato yatra dūṣaṇaśca nipātitaḥ| triśirāśca mahāvīryo mayā bāṇairajihmagaiḥ|| 123.44 ||

where Khara was slain and Dushana struck down, and the mighty Trishiras too was killed by my unswerving arrows —

Shloka 45 (yuddha.123.45)

एतत् तदाश्रमपदमस्माकं वरवर्णिनि। पर्णशाला तथा चित्रा दृश्यते शुभदर्शने॥ 123.45 ॥

etat tadāśramapadamasmākaṃ varavarṇini| parṇaśālā tathā citrā dṛśyate śubhadarśane|| 123.45 ||

that, O fair one, is our hermitage-site; and see, O gentle-eyed one, that charming leaf-hut which is seen here,

Shloka 46 (yuddha.123.46)

यत्र त्वं राक्षसेन्द्रेण रावणेन हृता बलात्। एषा गोदावरी रम्या प्रसन्नसलिला शुभा॥ 123.46 ॥

yatra tvaṃ rākṣasendreṇa rāvaṇena hṛtā balāt| eṣā godāvarī ramyā prasannasalilā śubhā|| 123.46 ||

from where you were forcibly abducted by the demon-lord Ravana. See, this lovely Godavari of clear waters, which is seen here,

Shloka 47 (yuddha.123.47)

अगस्त्यस्याश्रमश्चैव दृश्यते कदलीवृतः। दीप्तश्चैवाश्रमे ह्येष सुतीक्ष्णस्य महात्मनः॥ 123.47 ॥

agastyasyāśramaścaiva dṛśyate kadalīvṛtaḥ| dīptaścaivāśrame hyeṣa sutīkṣṇasya mahātmanaḥ|| 123.47 ||

and the hermitage of Agastya, ringed by banana-groves, is seen too; here also is the resplendent hermitage of the great sage Sutikshna,

Shloka 48 (yuddha.123.48)

दृश्यते चैव वैदेहि शरभङ्गाश्रमो महान्। उपयातः सहस्राक्षो यत्र शक्रः पुरंदरः॥ 123.48 ॥

dṛśyate caiva vaidehi śarabhaṅgāśramo mahān| upayātaḥ sahasrākṣo yatra śakraḥ puraṃdaraḥ|| 123.48 ||

and see too, O Vaidehi, that great hermitage of Sharabhanga, which is seen here, where the thousand-eyed Indra Purandara himself once came.

Shloka 49 (yuddha.123.49)

अस्मिन् देशे महाकायो विराधो निहतो मया। एते ते तापसा देवि दृश्यन्ते तनुमध्यमे॥ 123.49 ॥

asmin deśe mahākāyo virādho nihato mayā| ete te tāpasā devi dṛśyante tanumadhyame|| 123.49 ||

In this very region the gigantic Viradha was slain by me. See, O goddess, O slender-waisted one, those ascetics who are seen here,

Shloka 50 (yuddha.123.50)

अत्रिः कुलपतिर्यत्र सूर्यवैश्वानरोपमः। अत्र सीते त्वया दृष्टा तापसी धर्मचारिणी॥ 123.50 ॥

atriḥ kulapatiryatra sūryavaiśvānaropamaḥ| atra sīte tvayā dṛṣṭā tāpasī dharmacāriṇī|| 123.50 ||

where Atri, splendid as the sun and fire, is the head of the hermitage; here, O Sita, you saw the righteous ascetic lady Anasuya.

Shloka 51 (yuddha.123.51)

असौ सुतनु शैलेन्द्रश्चित्रकूटः प्रकाशते। अत्र मां कैकयीपुत्रः प्रसादयितुमागतः॥ 123.51 ॥

asau sutanu śailendraścitrakūṭaḥ prakāśate| atra māṃ kaikayīputraḥ prasādayitumāgataḥ|| 123.51 ||

O graceful one, that shining mountain-king Chitrakuta comes into view, where Bharata, Kaikeyi's son, came to entreat me to return.

Shloka 52 (yuddha.123.52)

एषा सा यमुना रम्या दृश्यते चित्रकानना। भरद्वाजाश्रमः श्रीमान् दृश्यते चैष मैथिलि॥ 123.52 ॥

eṣā sā yamunā ramyā dṛśyate citrakānanā| bharadvājāśramaḥ śrīmān dṛśyate caiṣa maithili|| 123.52 ||

See, that lovely Yamuna, edged with colourful groves, which is seen here; and see too, O Maithili, that splendid hermitage of Bharadvaja, which is seen here.

Shloka 53 (yuddha.123.53)

इयं च दृश्यते गङ्गा पुण्या त्रिपथगा नदी। नानाद्विजगणाकीर्णा सम्प्रपुष्पितकानना॥ 123.53 ॥

iyaṃ ca dṛśyate gaṅgā puṇyā tripathagā nadī| nānādvijagaṇākīrṇā samprapuṣpitakānanā|| 123.53 ||

And this is seen too — the holy river Ganga, flowing through the three worlds, thronged with flocks of birds of every kind and lined with groves in full bloom.

Shloka 54 (yuddha.123.54)

शृङ्गवेरपुरं चैतद् गुहो यत्र सखा मम। एषा सा दृश्यते सीते सरयूर्यूपमालिनी॥ 123.54 ॥

śṛṅgaverapuraṃ caitad guho yatra sakhā mama| eṣā sā dṛśyate sīte sarayūryūpamālinī|| 123.54 ||

This is Shringaverapura, where my friend Guha dwells; and see, O Sita, that Sarayu, garlanded with sacrificial posts, which is seen here.

Shloka 55 (yuddha.123.55)

एषा सा दृश्यते सीते राजधानी पितुर्मम। अयोध्यां कुरु वैदेहि प्रणामं पुनरागता॥ 123.55 ॥

eṣā sā dṛśyate sīte rājadhānī piturmama| ayodhyāṃ kuru vaidehi praṇāmaṃ punarāgatā|| 123.55 ||

See, O Sita, my father's capital, which is seen here; O Vaidehi, having returned, now offer your salutation to Ayodhya."

Shloka 56 (yuddha.123.56)

ततस्ते वानराः सर्वे राक्षसाः सविभीषणाः। उत्पत्योत्पत्य संहृष्टास्तां पुरीं ददृशुस्तदा॥ 123.56 ॥

tataste vānarāḥ sarve rākṣasāḥ savibhīṣaṇāḥ| utpatyotpatya saṃhṛṣṭāstāṃ purīṃ dadṛśustadā|| 123.56 ||

Then all those monkeys, and the demons with Vibhishana, leaping up again and again in delight, gazed upon that city.

Shloka 57 (yuddha.123.57)

ततस्तु तां पाण्डुरहर्म्यमालिनीं विशालकक्ष्यां गजवाजिभिर्वृताम्। पुरीमपश्यन् प्लवगाः सराक्षसाः पुरीं महेन्द्रस्य यथामरावतीम्॥ 123.57 ॥

tatastu tāṃ pāṇḍuraharmyamālinīṃ viśālakakṣyāṃ gajavājibhirvṛtām| purīmapaśyan plavagāḥ sarākṣasāḥ purīṃ mahendrasya yathāmarāvatīm|| 123.57 ||

Then those monkeys and demons beheld that city, garlanded with rows of white mansions, its avenues broad and thronged with elephants and horses — that city resembling Amaravati, the city of mighty Indra.

Sarga 122All sargasSarga 124