Skip to main content

Yuddha Kanda · Sarga 122

Boarding the Pushpaka

Sarga 121All sargasSarga 123

Shloka 1 (yuddha.122.1)

उपस्थितं तु तं कृत्वा पुष्पकं पुष्पभूषितम्। अविदूरे स्थितो राममित्युवाच विभीषणः॥ 122.1 ॥

upasthitaṃ tu taṃ kṛtvā puṣpakaṃ puṣpabhūṣitam| avidūre sthito rāmamityuvāca vibhīṣaṇaḥ|| 122.1 ||

Having caused that flower-decked Pushpaka to be brought and made ready, Vibhishana, standing not far off, said to Rama —

Shloka 2 (yuddha.122.2)

स तु बद्धाञ्जलिपुटो विनीतो राक्षसेश्वरः। अब्रवीत् त्वरयोपेतः किं करोमीति राघवम्॥ 122.2 ॥

sa tu baddhāñjalipuṭo vinīto rākṣaseśvaraḥ| abravīt tvarayopetaḥ kiṃ karomīti rāghavam|| 122.2 ||

That modest lord of demons, with joined palms and in haste, said to Raghava, "What more shall I do?"

Shloka 3 (yuddha.122.3)

तमब्रवीन्महातेजा लक्ष्मणस्योपशृण्वतः। विमृश्य राघवो वाक्यमिदं स्नेहपुरस्कृतम्॥ 122.3 ॥

tamabravīnmahātejā lakṣmaṇasyopaśṛṇvataḥ| vimṛśya rāghavo vākyamidaṃ snehapuraskṛtam|| 122.3 ||

The greatly splendid Raghava, having reflected a moment while Lakshmana listened, spoke to him these affectionate words —

Shloka 4 (yuddha.122.4)

कृतप्रयत्नकर्माणः सर्व एव वनौकसः। रत्नैरर्थैश्च विविधैः सम्पूज्यन्तां विभीषण॥ 122.4 ॥

kṛtaprayatnakarmāṇaḥ sarva eva vanaukasaḥ| ratnairarthaiśca vividhaiḥ sampūjyantāṃ vibhīṣaṇa|| 122.4 ||

"O Vibhishana, let all these forest-dwellers, who exerted themselves in this task, be honoured with jewels and riches of every kind.

Shloka 5 (yuddha.122.5)

सहामीभिस्त्वया लङ्का निर्जिता राक्षसेश्वर। हृष्टैः प्राणभयं त्यक्त्वा संग्रामेष्वनिवर्तिभिः॥ 122.5 ॥

sahāmībhistvayā laṅkā nirjitā rākṣaseśvara| hṛṣṭaiḥ prāṇabhayaṃ tyaktvā saṃgrāmeṣvanivartibhiḥ|| 122.5 ||

O king of demons, with these — who joyfully cast off all fear of death and never turned their backs in battle — you have conquered Lanka.

Shloka 6 (yuddha.122.6)

त इमे कृतकर्माणः सर्व एव वनौकसः। धनरत्नप्रदानैश्च कर्मैषां सफलं कुरु॥ 122.6 ॥

ta ime kṛtakarmāṇaḥ sarva eva vanaukasaḥ| dhanaratnapradānaiśca karmaiṣāṃ saphalaṃ kuru|| 122.6 ||

All these forest-dwellers have accomplished their task; make their deed fruitful with gifts of wealth and jewels.

Shloka 7 (yuddha.122.7)

एवं सम्मानिताश्चैते नन्द्यमाना यथा त्वया। भविष्यन्ति कृतज्ञेन निर्वृता हरियूथपाः॥ 122.7 ॥

evaṃ sammānitāścaite nandyamānā yathā tvayā| bhaviṣyanti kṛtajñena nirvṛtā hariyūthapāḥ|| 122.7 ||

Thus honoured and gladdened by you, these monkey-chiefs, knowing you grateful, will be content.

Shloka 8 (yuddha.122.8)

त्यागिनं संग्रहीतारं सानुक्रोशं जितेन्द्रियम्। सर्वे त्वामभिगच्छन्ति ततः सम्बोधयामि ते॥ 122.8 ॥

tyāginaṃ saṃgrahītāraṃ sānukrośaṃ jitendriyam| sarve tvāmabhigacchanti tataḥ sambodhayāmi te|| 122.8 ||

It is to the generous, the one who gathers others close, the compassionate and the self-controlled that all draw near — that is why I remind you of this.

Shloka 9 (yuddha.122.9)

हीनं रतिगुणैः सर्वैरभिहन्तारमाहवे। सेना त्यजति संविग्ना नृपतिं तं नरेश्वर॥ 122.9 ॥

hīnaṃ ratiguṇaiḥ sarvairabhihantāramāhave| senā tyajati saṃvignā nṛpatiṃ taṃ nareśvara|| 122.9 ||

O lord of men, the army, growing distressed, forsakes that king who is bereft of every loving quality and who in battle is only a slayer."

Shloka 10 (yuddha.122.10)

एवमुक्तस्तु रामेण वानरांस्तान् विभीषणः। रत्नार्थसंविभागेन सर्वानेवाभ्यपूजयत्॥ 122.10 ॥

evamuktastu rāmeṇa vānarāṃstān vibhīṣaṇaḥ| ratnārthasaṃvibhāgena sarvānevābhyapūjayat|| 122.10 ||

At Rama's word, Vibhishana honoured all those monkeys, distributing jewels and wealth among them.

Shloka 11 (yuddha.122.11)

ततस्तान् पूजितान् दृष्ट्वा रत्नार्थैर्हरियूथपान्। आरुरोह तदा रामस्तद् विमानमनुत्तमम्॥ 122.11 ॥

tatastān pūjitān dṛṣṭvā ratnārthairhariyūthapān| āruroha tadā rāmastad vimānamanuttamam|| 122.11 ||

Then, seeing those monkey-commanders honoured with jewels and riches, Rama mounted that excellent aerial car.

Shloka 12 (yuddha.122.12)

अङ्केनादाय वैदेहीं लज्जमानां मनस्विनीम्। लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा विक्रान्तेन धनुष्मता॥ 122.12 ॥

aṅkenādāya vaidehīṃ lajjamānāṃ manasvinīm| lakṣmaṇena saha bhrātrā vikrāntena dhanuṣmatā|| 122.12 ||

Taking the bashful and high-spirited Vaidehi in his arms, together with his valiant, bow-bearing brother Lakshmana,

Shloka 13 (yuddha.122.13)

अब्रवीत् स विमानस्थः पूजयन् सर्ववानरान्। सुग्रीवं च महावीर्यं काकुत्स्थः सविभीषणम्॥ 122.13 ॥

abravīt sa vimānasthaḥ pūjayan sarvavānarān| sugrīvaṃ ca mahāvīryaṃ kākutsthaḥ savibhīṣaṇam|| 122.13 ||

he spoke, seated in the aerial car, honouring all the monkeys, the mighty Sugriva and Vibhishana, these words —

Shloka 14 (yuddha.122.14)

मित्रकार्यं कृतमिदं भवद्भिर्वानरर्षभाः। अनुज्ञाता मया सर्वे यथेष्टं प्रतिगच्छत॥ 122.14 ॥

mitrakāryaṃ kṛtamidaṃ bhavadbhirvānararṣabhāḥ| anujñātā mayā sarve yatheṣṭaṃ pratigacchata|| 122.14 ||

"O foremost of monkeys, this work of a friend has been accomplished by you all. With my leave, all of you may now go where you wish.

Shloka 15 (yuddha.122.15)

यत् तु कार्यं वयस्येन स्निग्धेन च हितेन च। कृतं सुग्रीव तत् सर्वं भवता धर्मभीरुणा॥ 122.15 ॥

yat tu kāryaṃ vayasyena snigdhena ca hitena ca| kṛtaṃ sugrīva tat sarvaṃ bhavatā dharmabhīruṇā|| 122.15 ||

O Sugriva, whatever a loving, well-wishing and righteous friend ought to do, all of it has been done by you.

Shloka 16 (yuddha.122.16)

किष्किन्धां प्रति याह्याशु स्वसैन्येनाभिसंवृतः। स्वराज्ये वस लङ्कायां मया दत्ते विभीषण। न त्वां धर्षयितुं शक्ताः सेन्द्रा अपि दिवौकसः॥ 122.16 ॥

kiṣkindhāṃ prati yāhyāśu svasainyenābhisaṃvṛtaḥ| svarājye vasa laṅkāyāṃ mayā datte vibhīṣaṇa| na tvāṃ dharṣayituṃ śaktāḥ sendrā api divaukasaḥ|| 122.16 ||

Return now at once to Kishkindha with your army. And you, Vibhishana, dwell in your own kingdom of Lanka, conferred by me — not even the gods with Indra will be able to assail you.

Shloka 17 (yuddha.122.17)

अयोध्यां प्रति यास्यामि राजधानीं पितुर्मम। अभ्यनुज्ञातुमिच्छामि सर्वानामन्त्रयामि वः॥ 122.17 ॥

ayodhyāṃ prati yāsyāmi rājadhānīṃ piturmama| abhyanujñātumicchāmi sarvānāmantrayāmi vaḥ|| 122.17 ||

I am going to Ayodhya, my father's capital. I wish to take leave of you and bid farewell to you all."

Shloka 18 (yuddha.122.18)

एवमुक्तास्तु रामेण हरीन्द्रा हरयस्तथा। ऊचुः प्राञ्जलयः सर्वे राक्षसश्च विभीषणः॥ 122.18 ॥

evamuktāstu rāmeṇa harīndrā harayastathā| ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve rākṣasaśca vibhīṣaṇaḥ|| 122.18 ||

At these words of Rama, the monkey-chiefs, the monkeys, and Vibhishana the demon, all together, spoke with joined palms —

Shloka 19 (yuddha.122.19)

अयोध्यां गन्तुमिच्छामः सर्वान् नयतु नो भवान्। मुद्युक्ता विचरिष्यामो वनान्युपवनानि च॥ 122.19 ॥

ayodhyāṃ gantumicchāmaḥ sarvān nayatu no bhavān| mudyuktā vicariṣyāmo vanānyupavanāni ca|| 122.19 ||

"We too wish to go to Ayodhya — take us all there; joyfully we shall roam its groves and gardens.

Shloka 20 (yuddha.122.20)

दृष्ट्वा त्वामभिषेकार्द्रं कौसल्यामभिवाद्य च। अचिरादागमिष्यामः स्वगृहान् नृपसत्तम॥ 122.20 ॥

dṛṣṭvā tvāmabhiṣekārdraṃ kausalyāmabhivādya ca| acirādāgamiṣyāmaḥ svagṛhān nṛpasattama|| 122.20 ||

O best of kings, having seen you drenched in the water of coronation and having bowed to Kausalya, we shall soon return to our own homes."

Shloka 21 (yuddha.122.21)

एवमुक्तस्तु धर्मात्मा वानरैः सविभीषणैः। अब्रवीद् वानरान् रामः ससुग्रीवविभीषणान्॥ 122.21 ॥

evamuktastu dharmātmā vānaraiḥ savibhīṣaṇaiḥ| abravīd vānarān rāmaḥ sasugrīvavibhīṣaṇān|| 122.21 ||

When the monkeys and Vibhishana had spoken thus, that righteous Rama said to the monkeys, together with Sugriva and Vibhishana —

Shloka 22 (yuddha.122.22)

प्रियात् प्रियतरं लब्धं यदहं ससुहृज्जनः। सर्वैर्भवद्भिः सहितः प्रीतिं लप्स्ये पुरीं गतः॥ 122.22 ॥

priyāt priyataraṃ labdhaṃ yadahaṃ sasuhṛjjanaḥ| sarvairbhavadbhiḥ sahitaḥ prītiṃ lapsye purīṃ gataḥ|| 122.22 ||

"Dearer than anything dear will it be to me, if I, with the host of my friends, reach the city together with all of you and find joy there.

Shloka 23 (yuddha.122.23)

क्षिप्रमारोह सुग्रीव विमानं सह वानरैः। त्वमप्यारोह सामात्यो राक्षसेन्द्र विभीषण॥ 122.23 ॥

kṣipramāroha sugrīva vimānaṃ saha vānaraiḥ| tvamapyāroha sāmātyo rākṣasendra vibhīṣaṇa|| 122.23 ||

O Sugriva, mount the aerial car quickly with the monkeys. O Vibhishana, lord of demons, you too, together with your ministers, ascend it."

Shloka 24 (yuddha.122.24)

ततः स पुष्पकं दिव्यं सुग्रीवः सह वानरैः। आरुरोह मुदा युक्तः सामात्यश्च विभीषणः॥ 122.24 ॥

tataḥ sa puṣpakaṃ divyaṃ sugrīvaḥ saha vānaraiḥ| āruroha mudā yuktaḥ sāmātyaśca vibhīṣaṇaḥ|| 122.24 ||

Then that Sugriva, together with the monkeys, and Vibhishana together with his ministers, joyfully mounted that divine Pushpaka.

Shloka 25 (yuddha.122.25)

तेष्वारूढेषु सर्वेषु कौबेरं परमासनम्। राघवेणाभ्यनुज्ञातमुत्पपात विहायसम्॥ 122.25 ॥

teṣvārūḍheṣu sarveṣu kauberaṃ paramāsanam| rāghaveṇābhyanujñātamutpapāta vihāyasam|| 122.25 ||

When all had ascended that supreme seat of Kubera, it flew up into the sky, duly authorised by Raghava.

Shloka 26 (yuddha.122.26)

खगतेन विमानेन हंसयुक्तेन भास्वता। प्रहृष्टश्च प्रतीतश्च बभौ रामः कुबेरवत्॥ 122.26 ॥

khagatena vimānena haṃsayuktena bhāsvatā| prahṛṣṭaśca pratītaśca babhau rāmaḥ kuberavat|| 122.26 ||

Travelling in that splendid, sky-going car adorned with swan-images, Rama, joyful and content, shone like Kubera himself.

Shloka 27 (yuddha.122.27)

ते सर्वे वानरर्क्षाश्च राक्षसाश्च महाबलाः। यथासुखमसम्बाधं दिव्ये तस्मिन्नुपाविशन्॥ 122.27 ॥

te sarve vānararkṣāśca rākṣasāśca mahābalāḥ| yathāsukhamasambādhaṃ divye tasminnupāviśan|| 122.27 ||

All those mighty monkeys, bears and demons seated themselves in that wondrous car, comfortably and without any crowding.

Sarga 121All sargasSarga 123