Skip to main content

Skandha 8 · Chapter 4

Priyavrata's Lineage and the Seven Continents

Chapter 3All chaptersChapter 5

Verse 1 (devibhagavatam.8.4.1)

श्रीनारायण उवाच । मनोः स्वायम्भुवस्यासीज्ज्येष्ठः पुत्रः प्रियव्रतः । पितुः सेवापरो नित्यं सत्यधर्मपरायणः

śrīnārāyaṇa uvāca | manoḥ svāyambhuvasyāsījjyeṣṭhaḥ putraḥ priyavrataḥ | pituḥ sevāparo nityaṁ satyadharmaparāyaṇaḥ

Shri Narayana said: Of Manu Svayambhuva there was an eldest son, Priyavrata, ever devoted to the service of his father, wholly given over to truth and dharma.

Verse 2 (devibhagavatam.8.4.2)

प्रजापतेर्दुहितरं सुरूपां विश्वकर्मणः । बर्हिष्मतीं चोपयेमे समानां शीलकर्मभिः

prajāpaterduhitaraṁ surūpāṁ viśvakarmaṇaḥ | barhiṣmatīṁ copayeme samānāṁ śīlakarmabhiḥ

He married Barhishmati, the daughter of Prajapati Vishvakarma, lovely of form, his equal in character and conduct.

Verse 3 (devibhagavatam.8.4.3)

तस्यां पुत्रान्दश गुणैरन्वितान्भावितात्मनः । जनयामास कन्यां चोर्जस्वतीं च यवीयसीम्

tasyāṁ putrāndaśa guṇairanvitānbhāvitātmanaḥ | janayāmāsa kanyāṁ corjasvatīṁ ca yavīyasīm

By her, of purified soul, he begat ten sons endowed with virtue, and also a daughter, the youngest, Urjasvati.

Verse 4 (devibhagavatam.8.4.4)

आग्नीध्रश्चेध्मजिह्वश्च यज्ञबाहुस्तृतीयकः । महावीरश्चतुर्थस्तु पञ्चमो रुक्मशुक्रकः

āgnīdhraścedhmajihvaśca yajñabāhustṛtīyakaḥ | mahāvīraścaturthastu pañcamo rukmaśukrakaḥ

Agnidhra, and Idhmajihva, and third, Yajnabahu; fourth, Mahavira; fifth, Rukmashukra;

Verse 5 (devibhagavatam.8.4.5)

घृतपृष्ठश्च सवनो मेधातिथिरथाष्टमः । वीतिहोत्रः कविश्चेति दशैते वह्निनामकाः

ghṛtapṛṣṭhaśca savano medhātithirathāṣṭamaḥ | vītihotraḥ kaviśceti daśaite vahnināmakāḥ

Ghritaprishtha, and Savana, Medhatithi as the eighth, Vitihotra and Kavi — these ten sons bore the names of fires.

Verse 6 (devibhagavatam.8.4.6)

एतेषां दशपुत्राणां त्रयोऽप्यासन्विरागिणः । कविश्च सवनश्चैव महावीर इति त्रयः

eteṣāṁ daśaputrāṇāṁ trayo'pyāsanvirāgiṇaḥ | kaviśca savanaścaiva mahāvīra iti trayaḥ

Of these ten sons, three were possessed of dispassion — Kavi, and Savana, and Mahavira, these three.

Verse 7 (devibhagavatam.8.4.7)

आत्मविद्यापरिष्णाताः सर्वे ते ह्यूर्ध्वरेतसः । आश्रमे परहंसाख्ये निःस्पृहा ह्यभवन्मुदाः

ātmavidyāpariṣṇātāḥ sarve te hyūrdhvaretasaḥ | āśrame parahaṁsākhye niḥspṛhā hyabhavanmudāḥ

All accomplished in self-knowledge, celibate, established in the order called Paramahamsa, they became free of desire and joyful.

Verse 8 (devibhagavatam.8.4.8)

अपरस्यां च जायायां त्रयः पुत्राश्च जज्ञिरे । उत्तमस्तामसश्चैव रैवतश्चेति विश्रुताः

aparasyāṁ ca jāyāyāṁ trayaḥ putrāśca jajñire | uttamastāmasaścaiva raivataśceti viśrutāḥ

From another wife three sons were born, renowned by the names Uttama, Tamasa, and Raivata.

Verse 9 (devibhagavatam.8.4.9)

मन्वन्तराधिपतय एते पुत्रा महौजसः । प्रियव्रतः स राजेन्द्रो बुभुजे जगतीमिमाम्

manvantarādhipataya ete putrā mahaujasaḥ | priyavrataḥ sa rājendro bubhuje jagatīmimām

These sons, of great vigour, became the lords of Manvantaras; and Priyavrata, foremost of kings, ruled over this earth.

Verse 10 (devibhagavatam.8.4.10)

एकादशार्बुदाब्दानामव्याहतबलेन्द्रियः । यदा सूर्यः पृथिव्याश्च विभागे प्रथमेऽतपत्

ekādaśārbudābdānāmavyāhatabalendriyaḥ | yadā sūryaḥ pṛthivyāśca vibhāge prathame'tapat

For eleven arbudas of years, his strength and senses unimpaired, when the sun shone upon the first portion of the earth,

Verse 11 (devibhagavatam.8.4.11)

भागे द्वितीये तत्रासीदन्धकारोदयः किल । एवं व्यतिकरं राजा विलोक्य मनसा चिरम्

bhāge dvitīye tatrāsīdandhakārodayaḥ kila | evaṁ vyatikaraṁ rājā vilokya manasā ciram

then, in the second portion, darkness would arise. Seeing this alternation, the king reflected long within his mind —

Verse 12 (devibhagavatam.8.4.12)

प्रशास्ति मयि भूम्यां च तमः प्रादुर्भवेत्कथम् । एवं निवारयिष्यामि भूमौ योगबलेन च

praśāsti mayi bhūmyāṁ ca tamaḥ prādurbhavetkatham | evaṁ nivārayiṣyāmi bhūmau yogabalena ca

"While I rule over this earth, how should darkness ever arise upon it? I shall prevent it thus, by the power of yoga."

Verse 13 (devibhagavatam.8.4.13)

एवं व्यवसितो राजा पुत्रः स्वायम्भुवस्य सः । रथेनादित्यवर्णेन सप्तकृत्वः प्रकाशयन्

evaṁ vyavasito rājā putraḥ svāyambhuvasya saḥ | rathenādityavarṇena saptakṛtvaḥ prakāśayan

Thus resolved, that king, son of Svayambhuva, circled the earth seven times in a chariot the colour of the sun, illuminating it.

Verse 14 (devibhagavatam.8.4.14)

तस्यापि गच्छतो राज्ञो भूमौ यद्रथनेमयः । पतितास्ते समुद्राख्यां भेजिरे लोकहेतवे

tasyāpi gacchato rājño bhūmau yadrathanemayaḥ | patitāste samudrākhyāṁ bhejire lokahetave

As that king went along, the rims of his chariot-wheels, falling upon the earth, became, for the world's benefit, what are called the oceans.

Verse 15 (devibhagavatam.8.4.15)

जाताः प्रदेशास्ते सप्त द्वीपा भूमौ विभागशः । रथनेमिसमुत्थास्ते परिखाः सप्त सिन्धवः

jātāḥ pradeśāste sapta dvīpā bhūmau vibhāgaśaḥ | rathanemisamutthāste parikhāḥ sapta sindhavaḥ

Thus seven regions, seven continents, arose upon the earth, each apportioned; those seven trenches formed by the chariot-rim became the seven seas.

Verse 16 (devibhagavatam.8.4.16)

यत आसंस्ततः सप्त भुवो द्वीपा हि ते स्मृताः । जम्बुद्वीपः प्लक्षद्वीपः शाल्मलीद्वीपसंज्ञकः

yata āsaṁstataḥ sapta bhuvo dvīpā hi te smṛtāḥ | jambudvīpaḥ plakṣadvīpaḥ śālmalīdvīpasaṁjñakaḥ

From that origin, then, those seven are remembered as the continents of the earth — Jambudvipa, Plakshadvipa, the one called Shalmalidvipa,

Verse 17 (devibhagavatam.8.4.17)

कुशद्वीपः क्रौञ्चद्वीपः शाकद्वीपश्च पुष्करः । तेषां च परिमाणं तु द्विगुणं चोत्तरोत्तरम्

kuśadvīpaḥ krauñcadvīpaḥ śākadvīpaśca puṣkaraḥ | teṣāṁ ca parimāṇaṁ tu dviguṇaṁ cottarottaram

Kushadvipa, Krauncadvipa, and Shakadvipa, and Pushkara — and their extent is, each in turn, twice that of the one before.

Verse 18 (devibhagavatam.8.4.18)

समन्ततश्चोपक्लृप्तं बहिर्भागक्रमेण च । क्षारोदेक्षुरसोदौ च सुरोदश्च घृतोदकः

samantataścopaklṛptaṁ bahirbhāgakrameṇa ca | kṣārodekṣurasodau ca surodaśca ghṛtodakaḥ

Arranged all around, in order on the outer side of each, were the seas of salt water and of sugarcane-juice, and of wine, and of ghee,

Verse 19 (devibhagavatam.8.4.19)

क्षीरोदो दधिमण्डोदः शुद्धोदश्चेति ते स्मृताः । सप्तैते प्रतिविख्याताः पृथिव्यां सिन्धवस्तदा

kṣīrodo dadhimaṇḍodaḥ śuddhodaśceti te smṛtāḥ | saptaite prativikhyātāḥ pṛthivyāṁ sindhavastadā

of milk, of curd, and of pure water — these are remembered; these seven then became the celebrated oceans upon the earth.

Verse 20 (devibhagavatam.8.4.20)

प्रथमो जम्बुद्वीपाख्यो यः क्षारोदेन वेष्टितः । तत्पतिं विदधे राजा पुत्रमाग्नीध्रसंज्ञकम्

prathamo jambudvīpākhyo yaḥ kṣārodena veṣṭitaḥ | tatpatiṁ vidadhe rājā putramāgnīdhrasaṁjñakam

The first, called Jambudvipa, which is encircled by the ocean of salt water — its ruler the king made his son named Agnidhra.

Verse 21 (devibhagavatam.8.4.21)

प्लक्षद्वीपे द्वितीयेऽस्मिन्द्वीपेक्षुरससम्प्लुते । जातस्तदधिपः प्रैयव्रत इध्मादिजिह्वकः

plakṣadvīpe dvitīye'smindvīpekṣurasasamplute | jātastadadhipaḥ praiyavrata idhmādijihvakaḥ

Over this Plakshadvipa, the second, pervaded by the ocean of sugarcane-juice, its ruler was Priyavrata's son Idhmajihva.

Verse 22 (devibhagavatam.8.4.22)

शाल्मलीद्वीप एतस्मिन्सुरोदधिपरिप्लुते । यज्ञबाहुं तदधिपं करोति स्म प्रियव्रतः

śālmalīdvīpa etasminsurodadhipariplute | yajñabāhuṁ tadadhipaṁ karoti sma priyavrataḥ

Over Shalmalidvipa, encircled by the ocean of wine, Priyavrata made Yajnabahu its ruler.

Verse 23 (devibhagavatam.8.4.23)

कुशद्वीपेऽतिरम्ये च घृतोदेनोपवेष्टिते । हिरण्यरेता राजाभूत्प्रियव्रततनूजनिः

kuśadvīpe'tiramye ca ghṛtodenopaveṣṭite | hiraṇyaretā rājābhūtpriyavratatanūjaniḥ

In Kushadvipa, exceedingly lovely, encircled by the ocean of ghee, Priyavrata's son Hiranyaretas became king.

Verse 24 (devibhagavatam.8.4.24)

क्रौञ्चद्वीपे पञ्चमे तु क्षीरोदपरिसम्प्लुते । प्रैयव्रतो घृतपृष्ठः पतिरासीन्महाबलः

krauñcadvīpe pañcame tu kṣīrodaparisamplute | praiyavrato ghṛtapṛṣṭhaḥ patirāsīnmahābalaḥ

In Krauncadvipa, the fifth, pervaded all around by the ocean of milk, Priyavrata's mighty son Ghritaprishtha was its lord.

Verse 25 (devibhagavatam.8.4.25)

शाकद्वीपे चारुतरे दधिमण्डोदसङ्कुले । मेधातिथिरभूद्राजा प्रियव्रतसुतो वरः

śākadvīpe cārutare dadhimaṇḍodasaṅkule | medhātithirabhūdrājā priyavratasuto varaḥ

In Shakadvipa, most beautiful, thronged by the ocean of curd, Priyavrata's excellent son Medhatithi became king.

Verse 26 (devibhagavatam.8.4.26)

पुष्करद्वीपके शुद्धोदकसिन्धुसमाकुले । वीतिहोत्रो बभूवासौ राजा जनकसम्मतः

puṣkaradvīpake śuddhodakasindhusamākule | vītihotro babhūvāsau rājā janakasammataḥ

In Pushkaradvipa, filled with the ocean of pure water, that same Vitihotra became king, honoured as a father by his subjects.

Verse 27 (devibhagavatam.8.4.27)

कन्यामूर्जस्वतीनाम्नीं ददावुशनसे विभुः । आसीत्तस्यां देवयानी कन्या काव्यस्य विश्रुता

kanyāmūrjasvatīnāmnīṁ dadāvuśanase vibhuḥ | āsīttasyāṁ devayānī kanyā kāvyasya viśrutā

That mighty one gave his daughter named Urjasvati to Ushanas (Shukra); by her was born Devayani, the renowned daughter of Kavya.

Verse 28 (devibhagavatam.8.4.28)

एवं विभज्य पुत्रेभ्यः सप्तद्वीपान् प्रियव्रतः । विवेकवशगो भूत्वा योगमार्गाश्रितोऽभवत्

evaṁ vibhajya putrebhyaḥ saptadvīpān priyavrataḥ | vivekavaśago bhūtvā yogamārgāśrito'bhavat

Having thus divided the seven continents among his sons, Priyavrata, overcome by discernment, took refuge in the path of yoga.

Chapter 3All chaptersChapter 5