Uttara Khanda · Chapter 243
The Universal Vision
Verse 1 (padma.6.243.1)
शंकर उवाच- अथ तस्मिन्दिने पुण्ये शुभलग्ने शुभान्विते । मंगलस्याभिषेकार्थं मंगलं चक्रिरे जनाः ।
śaṁkara uvāca atha tasmindine puṇye śubhalagne śubhānvite maṁgalasyābhiṣekārthaṁ maṁgalaṁ cakrire janāḥ
Shankara said: Then, on that sacred day, at an auspicious moment joined with good omens, the people performed auspicious rites for the coronation of the auspicious Rama.
Verse 2 (padma.6.243.2)
वसिष्ठो वामदेवश्च जाबालिरथ कश्यपः । मार्कंडेयश्च मौद्गल्यः पर्वतो नारदस्तथा ।
vasiṣṭho vāmadevaśca jābāliratha kaśyapaḥ mārkaṁḍeyaśca maudgalyaḥ parvato nāradastathā
Vasishtha, Vamadeva, Jabali, and Kashyapa, Markandeya, Maudgalya, Parvata, and likewise Narada —
Verse 3 (padma.6.243.3)
एते महर्षयस्तत्र जपहोमपुरस्सरम् । अभिषेकं शुभं चक्रुर्मुनयो राजसत्तमम् ।
ete maharṣayastatra japahomapurassaram abhiṣekaṁ śubhaṁ cakrurmunayo rājasattamam
these great sages there, preceded by japa and homa, performed the auspicious coronation of that best of kings.
Verse 4 (padma.6.243.4)
नानारत्नमये दिव्ये हेमपीठे शुभान्विते । निवेश्य सीतया सार्द्धं श्रिया इव जनार्दनम् ।
nānāratnamaye divye hemapīṭhe śubhānvite niveśya sītayā sārddhaṁ śriyā iva janārdanam
Having seated him, together with Sita, upon a divine golden throne set with various gems — like Janardana together with Shri —
Verse 5 (padma.6.243.5)
सौवर्णकलशैर्दिव्यैर्नानारत्नमयैः शुभैः । सर्वतीर्थोदकैः पुण्यैर्माङ्गल्यद्रव्यसंयुतैः ।
sauvarṇakalaśairdivyairnānāratnamayaiḥ śubhaiḥ sarvatīrthodakaiḥ puṇyairmāṅgalyadravyasaṁyutaiḥ
with divine golden vessels, set with various gems, filled with the sacred waters of all the sacred fords, mixed with auspicious substances,
Verse 6 (padma.6.243.6)
दूर्वाग्रतुलसीपत्रपुष्पगंधसमन्वितैः । मंत्रपूतजलैः शुद्धैर्मुनयः संशितव्रताः ।
dūrvāgratulasīpatrapuṣpagaṁdhasamanvitaiḥ maṁtrapūtajalaiḥ śuddhairmunayaḥ saṁśitavratāḥ
combined with durva-grass tips, tulasi leaves, flowers, and fragrance, with pure water sanctified by mantras — those sages of strict vows —
Verse 7 (padma.6.243.7)
अजपन्वैष्णवान्सूक्तान्चतुर्वेदमयान्शुभान् । अभिषेकं शुभं चक्रुः काकुत्स्थं जगतः पतिम् ।
ajapanvaiṣṇavānsūktāncaturvedamayānśubhān abhiṣekaṁ śubhaṁ cakruḥ kākutsthaṁ jagataḥ patim
recited the auspicious Vaishnava hymns drawn from all four Vedas, and performed the auspicious coronation of Kakutstha, Lord of the world.
Verse 8 (padma.6.243.8)
तस्मिन्शुभतमे लग्ने देवदुंदुभयो दिवि । विनेदुः पुष्पवर्षाणि ववृषुश्च समंततः ।
tasminśubhatame lagne devaduṁdubhayo divi vineduḥ puṣpavarṣāṇi vavṛṣuśca samaṁtataḥ
At that most auspicious moment, the drums of the gods resounded in heaven, and showers of flowers rained down on every side.
Verse 9 (padma.6.243.9)
दिव्यांबरैर्भूषणैश्च दिव्यगंधानुलेपनैः । पुष्पैर्नानाविधैर्दिव्यैर्देव्या सह रघूद्वहः ।
divyāṁbarairbhūṣaṇaiśca divyagaṁdhānulepanaiḥ puṣpairnānāvidhairdivyairdevyā saha raghūdvahaḥ
With divine garments and ornaments, divine fragrant unguents, and various divine flowers, that foremost of the Raghus, together with the Goddess —
Verse 10 (padma.6.243.10)
अलंकृतश्च शुशुभे मुनिभिर्वेदपारगैः । छत्रं च चामरं दिव्यं धृतवान्लक्ष्मणस्तदा ।
alaṁkṛtaśca śuśubhe munibhirvedapāragaiḥ chatraṁ ca cāmaraṁ divyaṁ dhṛtavānlakṣmaṇastadā
thus adorned, shone resplendent, surrounded by the sages learned in the Vedas. Lakshmana then held the divine parasol and fly-whisk.
Verse 11 (padma.6.243.11)
पार्श्वे भरतशत्रुघ्नौ तालवृंतौ विरेजतुः । दर्पणं प्रददौ श्रीमान्राक्षसेंद्रो विभीषणः ।
pārśve bharataśatrughnau tālavṛṁtau virejatuḥ darpaṇaṁ pradadau śrīmānrākṣaseṁdro vibhīṣaṇaḥ
At his sides, Bharata and Shatrughna shone forth, holding fans. The glorious lord of the rakshasas, Vibhishana, offered a mirror.
Verse 12 (padma.6.243.12)
दधार पूर्णकलशं सुग्रीवो वानरेश्वरः । जाम्बवांश्च महातेजाः पुष्पमालां मनोहराम् ।
dadhāra pūrṇakalaśaṁ sugrīvo vānareśvaraḥ jāmbavāṁśca mahātejāḥ puṣpamālāṁ manoharām
Sugriva, lord of the monkeys, held the full vessel, and the greatly radiant Jambavan offered a charming garland of flowers.
Verse 13 (padma.6.243.13)
वालिपुत्रस्तु तांबूलं सकर्पूरं ददौ हरेः । हनुमान्दीपकां दिव्यां सुषेणश्च ध्वजं शुभम् ।
vāliputrastu tāṁbūlaṁ sakarpūraṁ dadau hareḥ hanumāndīpakāṁ divyāṁ suṣeṇaśca dhvajaṁ śubham
Vali's son offered betel with camphor to Hari; Hanuman held a divine lamp, and Sushena the auspicious banner.
Verse 14 (padma.6.243.14)
परिवार्य महात्मानं मंत्रिणः समुपासिरे । सृष्टिर्जयंतो विजयः सौराष्ट्रो राष्ट्रवर्द्धनः ।
parivārya mahātmānaṁ maṁtriṇaḥ samupāsire sṛṣṭirjayaṁto vijayaḥ saurāṣṭro rāṣṭravarddhanaḥ
Surrounding that great soul, the ministers attended him — Srishti, Jayanta, Vijaya, Saurashtra, Rashtravardhana,
Verse 15 (padma.6.243.15)
अकोपो धर्मपालश्च सुमंत्रो मंत्रिणः स्मृताः । राजानश्च नरव्याघ्रा नानाजनपदेश्वराः ।
akopo dharmapālaśca sumaṁtro maṁtriṇaḥ smṛtāḥ rājānaśca naravyāghrā nānājanapadeśvarāḥ
Akopa, Dharmapala, and Sumantra — these are remembered as his ministers. And the kings, tigers among men, lords of various realms,
Verse 16 (padma.6.243.16)
पौराश्च नैगमा वृद्धा राजानं पर्युपासत । ऋक्षैश्च वानरेंद्रैश्च मंत्रिभिः पृथिवीश्वरैः ।
paurāśca naigamā vṛddhā rājānaṁ paryupāsata ṛkṣaiśca vānareṁdraiśca maṁtribhiḥ pṛthivīśvaraiḥ
the citizens, and the aged guild-elders too attended upon the king. Surrounded by bears, lords of monkeys, ministers, kings,
Verse 17 (padma.6.243.17)
राक्षसैर्द्विजमुख्यैश्च किंकरैश्च समावृतः । परे व्योम्नि यथा लीनो दैवतैः कमलापतिः ।
rākṣasairdvijamukhyaiśca kiṁkaraiśca samāvṛtaḥ pare vyomni yathā līno daivataiḥ kamalāpatiḥ
rakshasas, foremost Brahmins, and servants — as the husband of Kamala, surrounded by the gods, is enthroned in the highest heaven —
Verse 18 (padma.6.243.18)
तथा नृपवरः श्रीमान्साकेते शुशुभे तदा । इंदीवरदलश्यामं पद्मपत्रनिभेक्षणम् ।
tathā nṛpavaraḥ śrīmānsākete śuśubhe tadā iṁdīvaradalaśyāmaṁ padmapatranibhekṣaṇam
so did that glorious best of kings shine then in Saketa — dark as a blue-lotus petal, with eyes like lotus leaves,
Verse 19 (padma.6.243.19)
आजानुबाहुं काकुत्स्थं पीतवस्त्रधरं हरिम् । कंबुग्रीवं महोरस्कं विचित्राभरणैर्युतम् ।
ājānubāhuṁ kākutsthaṁ pītavastradharaṁ harim kaṁbugrīvaṁ mahoraskaṁ vicitrābharaṇairyutam
his arms reaching to his knees, that Kakutstha, Hari, clad in yellow garments, his neck like a conch-shell, broad-chested, adorned with wondrous ornaments,
Verse 20 (padma.6.243.20)
देव्या सह समासीनमभिषिक्तं रघूत्तमम् । विमानस्थाः सुरगणा हर्षनिर्भरमानसाः ।
devyā saha samāsīnamabhiṣiktaṁ raghūttamam vimānasthāḥ suragaṇā harṣanirbharamānasāḥ
seated together with the Goddess, that foremost of the Raghus now crowned. The hosts of gods, stationed in their celestial cars, hearts overflowing with joy,
Verse 21 (padma.6.243.21)
तुष्टुवुर्जयशब्देन गंधर्वाप्सरसां गणाः । अभिषिक्तस्ततो रामो वसिष्ठाद्यैर्महर्षिभिः ।
tuṣṭuvurjayaśabdena gaṁdharvāpsarasāṁ gaṇāḥ abhiṣiktastato rāmo vasiṣṭhādyairmaharṣibhiḥ
praised him with cries of "Victory!", along with the hosts of Gandharvas and Apsaras. Then Rama, crowned by Vasishtha and the other great sages,
Verse 22 (padma.6.243.22)
शुशुभे सीतया देव्या नारायण इव श्रिया । अतिमर्त्यतयाभीत उपासितुं पदांबुजम् ।
śuśubhe sītayā devyā nārāyaṇa iva śriyā atimartyatayābhīta upāsituṁ padāṁbujam
shone resplendent with the Goddess Sita, as Narayana shines with Shri. Fearful, before that superhuman form, of daring to worship his lotus feet —
Verse 23 (padma.6.243.23)
दृष्ट्वा तुष्टाव हृष्टात्मा शंकरो हृष्टमागतः । कृतांजलिपुटो भूत्वा सानंदो गद्गदाकुलः । हर्षयन्सकलान्देवान्मुनीनपि च वानरान् ।
dṛṣṭvā tuṣṭāva hṛṣṭātmā śaṁkaro hṛṣṭamāgataḥ kṛtāṁjalipuṭo bhūtvā sānaṁdo gadgadākulaḥ harṣayansakalāndevānmunīnapi ca vānarān
seeing him, Shankara, his heart joyful, came forward, and with joined palms, filled with bliss, his voice choked with emotion, gladdening all the gods, the sages, and the monkeys too, began to praise him.
Verse 24 (padma.6.243.24)
महादेव उवाच- नमो मूलप्रकृतये नित्याय परमात्मने । सच्चिदानंदरूपाय विश्वरूपाय वेधसे ।
mahādeva uvāca namo mūlaprakṛtaye nityāya paramātmane saccidānaṁdarūpāya viśvarūpāya vedhase
Mahadeva said: "Homage to the root-nature, to the eternal Supreme Soul, to the form of being-consciousness-bliss, the universal form, the ordainer!
Verse 25 (padma.6.243.25)
नमो निरंतरानंद कन्दमूलाय विष्णवे । जगत्त्रयकृतानंद मूर्त्तये दिव्यमूर्त्तये ।
namo niraṁtarānaṁda kandamūlāya viṣṇave jagattrayakṛtānaṁda mūrttaye divyamūrttaye
Homage to Vishnu, the root and source of unbroken bliss! Homage to the form that grants bliss to the three worlds, the divine form!
Verse 26 (padma.6.243.26)
नमो ब्रह्मेंद्रपूज्याय शंकराभयदाय च । नमो विष्णुस्वरूपाय सर्वरूपनमोनमः ।
namo brahmeṁdrapūjyāya śaṁkarābhayadāya ca namo viṣṇusvarūpāya sarvarūpanamonamaḥ
Homage to him worshipped by Brahma and Indra, who grants fearlessness to Shankara! Homage to the very form of Vishnu, homage, homage to the form of all!
Verse 27 (padma.6.243.27)
उत्पत्तिस्थितिसंहारकारिणे त्रिगुणात्मने । नमोस्तु निर्गतोपाधिस्वरूपाय महात्मने ।
utpattisthitisaṁhārakāriṇe triguṇātmane namostu nirgatopādhisvarūpāya mahātmane
Homage to the doer of creation, preservation, and dissolution, whose self is the three gunas! Homage to that great soul whose true nature is free of every limiting condition —
Verse 28 (padma.6.243.28)
अनया विद्यया देव्या सीतयोपाधिकारिणे । नमः पुंप्रकृतिभ्यां च युवाभ्यां जगतां कृते ।
anayā vidyayā devyā sītayopādhikāriṇe namaḥ puṁprakṛtibhyāṁ ca yuvābhyāṁ jagatāṁ kṛte
yet who, through this Goddess Sita, the manifest power, assumes conditioned form. Homage to you both, Purusha and Prakriti, for the sake of the worlds!
Verse 29 (padma.6.243.29)
जगन्मातापितृभ्यां च जनन्यै राघवाय च । नमः प्रपंचरूपिण्यै निष्प्रपंचस्वरूपिणे ।
jaganmātāpitṛbhyāṁ ca jananyai rāghavāya ca namaḥ prapaṁcarūpiṇyai niṣprapaṁcasvarūpiṇe
Homage to the mother and father of the world — to mother Sita and to Raghava! Homage to her whose form is the manifest universe, and to him whose true nature is beyond all manifestation!
Verse 30 (padma.6.243.30)
नमो ध्यानस्वरूपिण्यै योगिध्येयात्ममूर्त्तये । परिणामापरीणामरिक्ताभ्यां च नमोनमः ।
namo dhyānasvarūpiṇyai yogidhyeyātmamūrttaye pariṇāmāparīṇāmariktābhyāṁ ca namonamaḥ
Homage to her whose nature is meditation itself, and to him whose form is the very object of the yogis' meditation! Homage, homage to you both, free of transformation and non-transformation alike!
Verse 31 (padma.6.243.31)
कूटस्थबीजरूपिण्यै सीतायै राघवाय च । सीता लक्ष्मीर्भवान्विष्णुः सीता गौरी भवान्शिवः ।
kūṭasthabījarūpiṇyai sītāyai rāghavāya ca sītā lakṣmīrbhavānviṣṇuḥ sītā gaurī bhavānśivaḥ
Homage to Sita, whose form is the changeless seed of all, and to Raghava! Sita is Lakshmi, you are Vishnu; Sita is Gauri, you are Shiva;
Verse 32 (padma.6.243.32)
सीता स्वयं हि सावित्रि भवान्ब्रह्मा चतुर्मुखः । सीता शची भवान्शक्रः सीता स्वाहानलो भवान् ।
sītā svayaṁ hi sāvitri bhavānbrahmā caturmukhaḥ sītā śacī bhavānśakraḥ sītā svāhānalo bhavān
Sita herself is Savitri, you are four-faced Brahma; Sita is Shachi, you are Shakra; Sita is Svaha, you are Agni;
Verse 33 (padma.6.243.33)
सीता संहारिणी देवी यमरूपधरो भवान् । सीता हि सर्वसम्पत्तिः कुबेरस्त्वं रघूत्तम ।
sītā saṁhāriṇī devī yamarūpadharo bhavān sītā hi sarvasampattiḥ kuberastvaṁ raghūttama
Sita is the goddess of destruction, you bear the form of Yama. Sita is all prosperity itself, O foremost of the Raghus, you are Kubera.
Verse 34 (padma.6.243.34)
सीता देवी च रुद्राणी भवान्रुद्रो महाबलः । सीता तु रोहिणी देवी चंद्रस्त्वं लोकसौख्यदः ।
sītā devī ca rudrāṇī bhavānrudro mahābalaḥ sītā tu rohiṇī devī caṁdrastvaṁ lokasaukhyadaḥ
Sita is the goddess Rudrani, you are the mighty Rudra. Sita is the goddess Rohini, you are the moon who grants joy to the world.
Verse 35 (padma.6.243.35)
सीता संज्ञा भवान्सूर्यः सीता रात्रिर्दिवा भवान् । सीतादेवी महाकाली महाकालो भवान्सदा ।
sītā saṁjñā bhavānsūryaḥ sītā rātrirdivā bhavān sītādevī mahākālī mahākālo bhavānsadā
Sita is Sanjna, you are Surya; Sita is night, you are day. Sita is the goddess Mahakali, you are ever Mahakala.
Verse 36 (padma.6.243.36)
स्त्रीलिङ्गेषु त्रिलोकेषु यत्तत्सर्वं हि जानकी । पुन्नाम लांछितं यत्तु तत्सर्वं हि भवान्प्रभो ।
strīliṅgeṣu trilokeṣu yattatsarvaṁ hi jānakī punnāma lāṁchitaṁ yattu tatsarvaṁ hi bhavānprabho
Whatever in the three worlds bears feminine form, all of that is indeed Janaki; and whatever, O Lord, bears masculine designation, all of that is indeed you.
Verse 37 (padma.6.243.37)
सर्वत्र सर्वदेवेश सीता सर्वत्र धारिणी । तदात्वमपिचत्रातुंतच्छक्तिर्विश्वधारिणी ।
sarvatra sarvadeveśa sītā sarvatra dhāriṇī tadātvamapicatrātuṁtacchaktirviśvadhāriṇī
O Lord of all gods, Sita sustains all everywhere; and you too, for her protection, become that very power that sustains the universe.
Verse 38 (padma.6.243.38)
तस्मात्कोटिगुणं पुण्यं युवाभ्यां परिचिह्नितम् । चिह्नितं शिवशक्तिभ्यां चरितं तव शांतिदम् ।
tasmātkoṭiguṇaṁ puṇyaṁ yuvābhyāṁ paricihnitam cihnitaṁ śivaśaktibhyāṁ caritaṁ tava śāṁtidam
Therefore, the merit marked out by you two is a hundred million times greater — this peace-bestowing story of yours, marked by Shiva and Shakti together.
Verse 39 (padma.6.243.39)
आवां राम जगत्पूज्यौ मम पूज्यौ सदा युवाम् । त्वन्नामजापिनी गौरी त्वन्मंत्रजपवानहम् ।
āvāṁ rāma jagatpūjyau mama pūjyau sadā yuvām tvannāmajāpinī gaurī tvanmaṁtrajapavānaham
O Rama, though we two are worshipped by the world, yet we ever worship you two. Gauri recites your name in japa, and I recite your mantra in japa.
Verse 40 (padma.6.243.40)
मुमूर्षोर्मणिकर्ण्यां तु अर्द्धोदकनिवासिनः । अहं दिशामि ते मंत्रं तारकं ब्रह्मदायकम् ।
mumūrṣormaṇikarṇyāṁ tu arddhodakanivāsinaḥ ahaṁ diśāmi te maṁtraṁ tārakaṁ brahmadāyakam
To one dying at Manikarnika, dwelling half in the water, I impart your Taraka mantra, the bestower of Brahman.
Verse 41 (padma.6.243.41)
अतस्त्वं जानकीनाथ परब्रह्मासि निश्चितम् । त्वन्मायामोहितास्सर्वे न त्वां जानंति तत्वतः ।
atastvaṁ jānakīnātha parabrahmāsi niścitam tvanmāyāmohitāssarve na tvāṁ jānaṁti tatvataḥ
Therefore, O Lord of Janaki, you are certainly the Supreme Brahman. All are deluded by your maya, and none know you as you truly are."
Verse 42 (padma.6.243.42)
ईश्वर उवाच- इत्युक्तः शंभुना रामः प्रसादप्रवणोऽभवत् । दिव्यरूपधरः श्रीमानद्भुताद्भुतदर्शनः ।
īśvara uvāca ityuktaḥ śaṁbhunā rāmaḥ prasādapravaṇo'bhavat divyarūpadharaḥ śrīmānadbhutādbhutadarśanaḥ
Ishvara said: Thus addressed by Shambhu, Rama became inclined toward grace, and assumed his divine, glorious form, most wondrous and astonishing to behold.
Verse 43 (padma.6.243.43)
तथा तं रूपमालोक्य नरवानरदेवताः । न द्रष्टुमपिशक्तास्ते तेजसं महदद्भुतम् ।
tathā taṁ rūpamālokya naravānaradevatāḥ na draṣṭumapiśaktāste tejasaṁ mahadadbhutam
Seeing that form, the men, monkeys, and gods were unable even to look upon that great and wondrous splendor.
Verse 44 (padma.6.243.44)
भयाद्वै त्रिदशश्रेष्ठाः प्रणेमुश्चातिभक्तितः । भीता विज्ञाय रामोऽपि नरवानरदेवताः । मायामानुषतां प्राप्य स देवानब्रवीत्पुनः ।
bhayādvai tridaśaśreṣṭhāḥ praṇemuścātibhaktitaḥ bhītā vijñāya rāmo'pi naravānaradevatāḥ māyāmānuṣatāṁ prāpya sa devānabravītpunaḥ
Out of fear, the foremost of the gods too bowed with utmost devotion. Rama, understanding that the men, monkeys, and gods were afraid, resumed his illusory human semblance and spoke again to the gods.
Verse 45 (padma.6.243.45)
रामचंद्र उवाच- शृणुध्वं देवता यो मां प्रत्यहं संस्तुविष्यति । स्तवेन शंभुनोक्तेन देवतुल्यो भवेन्नरः ।
rāmacaṁdra uvāca śṛṇudhvaṁ devatā yo māṁ pratyahaṁ saṁstuviṣyati stavena śaṁbhunoktena devatulyo bhavennaraḥ
Ramachandra said: "Listen, O gods — whoever shall praise me daily with this hymn spoken by Shambhu shall become equal to the gods, that man.
Verse 46 (padma.6.243.46)
विमुक्तः सर्वपापेभ्यो मत्स्वरूपं समश्नुते । रणे जयमवाप्नोति न क्वचित्प्रतिहन्यते ।
vimuktaḥ sarvapāpebhyo matsvarūpaṁ samaśnute raṇe jayamavāpnoti na kvacitpratihanyate
Freed from all sins, he attains My own form. He obtains victory in battle, and is never anywhere struck down.
Verse 47 (padma.6.243.47)
भूतवेतालकृत्याभिर्ग्रहैश्चापि न बाध्यते । अपुत्रो लभते पुत्रं पतिं विंदति कन्यका ।
bhūtavetālakṛtyābhirgrahaiścāpi na bādhyate aputro labhate putraṁ patiṁ viṁdati kanyakā
He is not troubled by ghosts, vetalas, sorceries, or malefic planets. The sonless obtains a son; the maiden finds a husband.
Verse 48 (padma.6.243.48)
दरिद्रः श्रियमाप्नोति सत्ववाञ्शीलवान्भवेत् । आत्मतुल्यबलः श्रीमाञ्जायते नात्र संशयः ।
daridraḥ śriyamāpnoti satvavāñśīlavānbhavet ātmatulyabalaḥ śrīmāñjāyate nātra saṁśayaḥ
The poor obtains wealth, and becomes courageous and virtuous — without doubt he becomes mighty as himself, and prosperous.
Verse 49 (padma.6.243.49)
निर्विघ्नं सर्वकार्येषु सर्वारंभेषु वै नृणाम् । यंयं कामयते मर्त्यः सुदुर्लभमनोरथम् ।
nirvighnaṁ sarvakāryeṣu sarvāraṁbheṣu vai nṛṇām yaṁyaṁ kāmayate martyaḥ sudurlabhamanoratham
In every undertaking, in all enterprises, no obstacle arises for men. Whatever difficult-to-attain desire a mortal cherishes —
Verse 50 (padma.6.243.50)
षण्मासात्सिद्धिमाप्नोति स्तवस्यास्य प्रसादतः । यत्पुण्यं सर्वतीर्थेषु सर्वयज्ञेषु यत्फलम् । तत्फलं कोटिगुणितं स्तवेनानेन लभ्यते ।
ṣaṇmāsātsiddhimāpnoti stavasyāsya prasādataḥ yatpuṇyaṁ sarvatīrtheṣu sarvayajñeṣu yatphalam tatphalaṁ koṭiguṇitaṁ stavenānena labhyate
he attains its fulfillment within six months, by the grace of this hymn. Whatever merit is gained at all the sacred fords, whatever fruit is gained from all sacrifices — that fruit, multiplied a hundred million times, is obtained through this hymn."
Verse 51 (padma.6.243.51)
ईश्वर उवाच- इत्युक्त्वा रामचंद्रोऽसौ विससर्ज महेश्वरम् । ब्रह्मादि त्रिदशान्सर्वान्विससर्ज समागतान् ।
īśvara uvāca ityuktvā rāmacaṁdro'sau visasarja maheśvaram brahmādi tridaśānsarvānvisasarja samāgatān
Ishvara said: Having said this, Ramachandra took leave of Maheshvara, and dismissed all the gods, headed by Brahma, who had assembled there.
Verse 52 (padma.6.243.52)
अर्चिता मानवाः सर्वे नरवानरदेवताः । विसृष्टा रामचंद्रेण प्रीत्या परमया युताः ।
arcitā mānavāḥ sarve naravānaradevatāḥ visṛṣṭā rāmacaṁdreṇa prītyā paramayā yutāḥ
All the men, monkeys, and gods, duly honored, were dismissed by Ramachandra, filled with the highest love.
Verse 53 (padma.6.243.53)
इत्थं विसृष्टाः खलु ते च सर्वे सुखं तदा जग्मुरतीवहृष्टाः । परं पठंतः स्तवमीश्वरोक्तं रामं स्मरंतो वरविश्वरूपम् ।
itthaṁ visṛṣṭāḥ khalu te ca sarve sukhaṁ tadā jagmuratīvahṛṣṭāḥ paraṁ paṭhaṁtaḥ stavamīśvaroktaṁ rāmaṁ smaraṁto varaviśvarūpam
Thus dismissed, all of them then departed joyfully, exceedingly delighted, reciting that supreme hymn spoken by Ishvara, remembering Rama in his excellent, universal form.