Skip to main content

Skandha 9 · Chapter 23

The Dynasties of the Sons of Yayati

Chapter 22All chaptersChapter 24

Verse 1 (bhagavata.9.23.1)

श्रीशुक उवाच अनोः सभानरश्चक्षुः परेष्णुश्च त्रयः सुताः । सभानरात् कालनरः सृञ्जयस्तत्सुतस्ततः ॥ १ ॥

śrī-śuka uvāca anoḥ sabhānaraś cakṣuḥ pareṣṇuś ca trayaḥ sutāḥ sabhānarāt kālanaraḥ sṛñjayas tat-sutas tataḥ

Sri Shukadeva said: Anu's three sons were Sabhanara, Chakshu and Pareshnu. From Sabhanara came Kalanara, and his son was Srinjaya.

Verse 2 (bhagavata.9.23.2)

जनमेजयस्तस्य पुत्रो महाशालो महामनाः । उशीनरस्तितिक्षुश्च महामनस आत्मजौ ॥ २ ॥

janamejayas tasya putro mahāśālo mahāmanāḥ uśīnaras titikṣuś ca mahāmanasa ātmajau

Srinjaya's son was Janamejaya; his son, Mahashala; his son, Mahamana; and Mahamana's sons were Ushinara and Titikshu.

Verse 3 (bhagavata.9.23.3)

शिबिर्वरः कृमिर्दक्षश्चत्वारोशीनरात्मजाः । वृषादर्भः सुधीरश्च मद्रः केकय आत्मवान् ॥ ३ ॥

śibir varaḥ kṛmir dakṣaś catvārośīnarātmajāḥ vṛṣādarbhaḥ sudhīraś ca madraḥ kekaya ātmavān

The four sons of Ushinara were Shibi, Vara, Krimi and Daksha; Shibi's sons were Vrishadarbha, Sudhira, Madra, and the self-possessed Kekaya.

Verse 4 (bhagavata.9.23.4)

शिबेश्चत्वार एवासंस्तितिक्षोश्च रुषद्रथः । ततो होमोऽथ सुतपा बलिः सुतपसोऽभवत् ॥ ४ ॥

śibeś catvāra evāsaṁs titikṣoś ca ruṣadrathaḥ tato homo ’tha sutapā baliḥ sutapaso ’bhavat

— these four were the sons of Shibi. Titikshu's son was Rushadratha; from him, Homa; then Sutapa; and Sutapa's son was Bali.

Verse 5 (bhagavata.9.23.5)

अङ्गवङ्गकलिङ्गाद्याः सुह्मपुण्ड्रौड्रसंज्ञिताः । जज्ञिरे दीर्घतमसो बलेः क्षेत्रे महीक्षितः ॥ ५ ॥

aṅga-vaṅga-kaliṅgādyāḥ suhma-puṇḍrauḍra-saṁjñitāḥ jajñire dīrghatamaso baleḥ kṣetre mahīkṣitaḥ

By Dirghatama's seed placed in the wife of King Bali, six sons were born — Anga, Vanga, Kalinga, Suhma, Pundra and Odra.

Verse 6 (bhagavata.9.23.6)

चक्रुः स्वनाम्ना विषयान् षडिमान् प्राच्यकांश्च ते । खलपानोऽङ्गतो जज्ञे तस्माद् दिविरथस्ततः ॥ ६ ॥

cakruḥ sva-nāmnā viṣayān ṣaḍ imān prācyakāṁś ca te khalapāno ’ṅgato jajñe tasmād divirathas tataḥ

These six made themselves kings over six eastern lands, each named after himself. From Anga came a son named Khalapana, and from him, Diviratha.

Verse 7 (bhagavata.9.23.7)

सुतो धर्मरथो यस्य जज्ञे चित्ररथोऽप्रजाः । रोमपाद इति ख्यातस्तस्मै दशरथः सखा ॥ ७ ॥

suto dharmaratho yasya jajñe citraratho ’prajāḥ romapāda iti khyātas tasmai daśarathaḥ sakhā

His son was Dharmaratha; his son, Chitraratha, who came to be known as Romapada and was without offspring; to him his friend Dasharatha —

Verse 8 (bhagavata.9.23.8)

शान्तां स्वकन्यां प्रायच्छदृष्यशृङ्ग उवाह याम् । देवेऽवर्षति यं रामा आनिन्युर्हरिणीसुतम् ॥ ८ ॥

śāntāṁ sva-kanyāṁ prāyacchad ṛṣyaśṛṅga uvāha yām deve ’varṣati yaṁ rāmā āninyur hariṇī-sutam

— gave his own daughter Shanta, who later married Rishyashringa — that same sage, son of a doe, whom, when the rain-god withheld rain, dancing women lured from the forest —

Verse 9 (bhagavata.9.23.9)

नाट्यसङ्गीतवादित्रैर्विभ्रमालिङ्गनार्हणैः । स तु राज्ञोऽनपत्यस्य निरूप्येष्टिं मरुत्वते ॥ ९ ॥

nāṭya-saṅgīta-vāditrair vibhramāliṅganārhaṇaiḥ sa tu rājño ’napatyasya nirūpyeṣṭiṁ marutvate

— with dance, song and music, with alluring embraces and honors, brought him to the city; and he, for that sonless King, performed a sacrifice to Indra, lord of the Maruts —

Verse 10 (bhagavata.9.23.10)

प्रजामदाद् दशरथो येन लेभेऽप्रजाः प्रजाः । चतुरङ्गो रोमपादात् पृथुलाक्षस्तु तत्सुतः ॥ १० ॥

prajām adād daśaratho yena lebhe ’prajāḥ prajāḥ caturaṅgo romapādāt pṛthulākṣas tu tat-sutaḥ

— by which the childless Dasharatha at last obtained sons. From Romapada, by grace, was born Chaturanga; his son was Prithulaksha.

Verse 11 (bhagavata.9.23.11)

बृहद्रथो बृहत्कर्मा बृहद्भानुश्च तत्सुताः । आद्याद् बृहन्मनास्तस्माज्जयद्रथ उदाहृतः ॥ ११ ॥

bṛhadratho bṛhatkarmā bṛhadbhānuś ca tat-sutāḥ ādyād bṛhanmanās tasmāj jayadratha udāhṛtaḥ

His sons were Brihadratha, Brihatkarma and Brihadbhanu. From the eldest came Brihanmana, and from him, Jayadratha, so named.

Verse 12 (bhagavata.9.23.12)

विजयस्तस्य सम्भूत्यां ततो धृतिरजायत । ततो धृतव्रतस्तस्य सत्कर्माधिरथस्ततः ॥ १२ ॥

vijayas tasya sambhūtyāṁ tato dhṛtir ajāyata tato dhṛtavratas tasya satkarmādhirathas tataḥ

His son, through his wife Sambhuti, was Vijaya; from him, Dhriti; from him, Dhritavrata; then Satkarma; and then Adhiratha.

Verse 13 (bhagavata.9.23.13)

योऽसौ गङ्गातटे क्रीडन् मञ्जूषान्तर्गतं शिशुम् । कुन्त्यापविद्धं कानीनमनपत्योऽकरोत् सुतम् ॥ १३ ॥

yo ’sau gaṅgā-taṭe krīḍan mañjūṣāntargataṁ śiśum kuntyāpaviddhaṁ kānīnam anapatyo ’karot sutam

That Adhiratha, sporting on the bank of the Ganga, found an infant lying in a basket — an unwed daughter's child, cast off by Kunti — and, being sonless, made him his own.

Verse 14 (bhagavata.9.23.14)

वृषसेनः सुतस्तस्य कर्णस्य जगतीपते । द्रुह्योश्च तनयो बभ्रुः सेतुस्तस्यात्मजस्ततः ॥ १४ ॥

vṛṣasenaḥ sutas tasya karṇasya jagatīpate druhyoś ca tanayo babhruḥ setus tasyātmajas tataḥ

O lord of the earth, the son of that Karna was Vrishasena. Druhyu's son was Babhru, and his son was Setu.

Verse 15 (bhagavata.9.23.15)

आरब्धस्तस्य गान्धारस्तस्य धर्मस्ततो धृतः । धृतस्य दुर्मदस्तस्मात् प्रचेताः प्राचेतसः शतम् ॥ १५ ॥

ārabdhas tasya gāndhāras tasya dharmas tato dhṛtaḥ dhṛtasya durmadas tasmāt pracetāḥ prācetasaḥ śatam

His son was Arabdha; his son, Gandhara; his son, Dharma; then Dhrita; then Durmada; and from him, Praceta, who had a hundred sons —

Verse 16 (bhagavata.9.23.16)

म्लेच्छाधिपतयोऽभूवन्नुदीचीं दिशमाश्रिताः । तुर्वसोश्च सुतो वह्निर्वह्नेर्भर्गोऽथ भानुमान् ॥ १६ ॥

mlecchādhipatayo ’bhūvann udīcīṁ diśam āśritāḥ turvasoś ca suto vahnir vahner bhargo ’tha bhānumān

— known as the Prachetas, who settled the northern lands and became rulers of the mleccha peoples. Turvasu's son was Vahni; his son, Bharga; his son, Bhanuman.

Verse 17 (bhagavata.9.23.17)

त्रिभानुस्तत्सुतोऽस्यापि करन्धम उदारधीः । मरुतस्तत्सुतोऽपुत्रः पुत्रं पौरवमन्वभूत् ॥ १७ ॥

tribhānus tat-suto ’syāpi karandhama udāra-dhīḥ marutas tat-suto ’putraḥ putraṁ pauravam anvabhūt

His son was Tribhanu; his son, the noble-minded Karandhama; his son was Maruta, who, being sonless, adopted a son of Puru's line.

Verse 18 (bhagavata.9.23.18)

दुष्मन्तः स पुनर्भेजे स्ववंशं राज्यकामुकः । ययातेर्ज्येष्ठपुत्रस्य यदोर्वंशं नरर्षभ ॥ १८ ॥

duṣmantaḥ sa punar bheje sva-vaṁśaṁ rājya-kāmukaḥ yayāter jyeṣṭha-putrasya yador vaṁśaṁ nararṣabha

That Dushmanta, however, desiring the throne, returned once more to his own dynasty. O best of men, now let me tell of the dynasty of Yadu, Yayati's eldest son —

Verse 19 (bhagavata.9.23.19)

वर्णयामि महापुण्यं सर्वपापहरं नृणाम् । यदोर्वंशं नरः श्रुत्वा सर्वपापैः प्रमुच्यते ॥ १९ ॥

varṇayāmi mahā-puṇyaṁ sarva-pāpa-haraṁ nṛṇām yador vaṁśaṁ naraḥ śrutvā sarva-pāpaiḥ pramucyate

— an account of the highest merit, that removes all sin from men; hearing this dynasty of Yadu, a man is freed from every sin.

Verse 20 (bhagavata.9.23.20)

यत्रावतीर्णो भगवान् परमात्मा नराकृतिः । यदोः सहस्रजित्क्रोष्टा नलो रिपुरिति श्रुताः ॥ २० ॥

yatrāvatīrṇo bhagavān paramātmā narākṛtiḥ yadoḥ sahasrajit kroṣṭā nalo ripur iti śrutāḥ

— in which Bhagavan, the Supreme Soul, descended in human form. Yadu's sons were known as Sahasrajit, Kroshta, Nala and Ripu.

Verse 21 (bhagavata.9.23.21)

चत्वारः सूनवस्तत्र शतजित् प्रथमात्मजः । महाहयो रेणुहयो हैहयश्चेति तत्सुताः ॥ २१ ॥

catvāraḥ sūnavas tatra śatajit prathamātmajaḥ mahāhayo reṇuhayo haihayaś ceti tat-sutāḥ

Sahasrajit's son was Shatajit, whose three sons were Mahahaya, Renuhaya and Haihaya.

Verse 22 (bhagavata.9.23.22)

धर्मस्तु हैहयसुतो नेत्रः कुन्तेः पिता ततः । सोहञ्जिरभवत् कुन्तेर्महिष्मान् भद्रसेनकः ॥ २२ ॥

dharmas tu haihaya-suto netraḥ kunteḥ pitā tataḥ sohañjir abhavat kunter mahiṣmān bhadrasenakaḥ

Haihaya's son was Dharma; his son, Netra, father of Kunti. From Kunti came Sohanji; from him, Mahishman; and from him, Bhadrasenaka.

Verse 23 (bhagavata.9.23.23)

दुर्मदो भद्रसेनस्य धनकः कृतवीर्यसूः । कृताग्निः कृतवर्मा च कृतौजा धनकात्मजाः ॥ २३ ॥

durmado bhadrasenasya dhanakaḥ kṛtavīryasūḥ kṛtāgniḥ kṛtavarmā ca kṛtaujā dhanakātmajāḥ

Bhadrasena's sons were Durmada and Dhanaka; Dhanaka begot Kritavirya, as well as Kritagni, Kritavarma and Kritauja.

Verse 24 (bhagavata.9.23.24)

अर्जुनः कृतवीर्यस्य सप्तद्वीपेश्वरोऽभवत् । दत्तात्रेयाद्धरेरंशात् प्राप्तयोगमहागुणः ॥ २४ ॥

arjunaḥ kṛtavīryasya sapta-dvīpeśvaro ’bhavat dattātreyād dharer aṁśāt prāpta-yoga-mahāguṇaḥ

Kritavirya's son was Arjuna, who became lord of the seven islands, and who, from Dattatreya, a portion of Hari, obtained the great powers of yoga.

Verse 25 (bhagavata.9.23.25)

न नूनं कार्तवीर्यस्य गतिं यास्यन्ति पार्थिवाः । यज्ञदानतपोयोगैः श्रुतवीर्यदयादिभिः ॥ २५ ॥

na nūnaṁ kārtavīryasya gatiṁ yāsyanti pārthivāḥ yajña-dāna-tapo-yogaiḥ śruta-vīrya-dayādibhiḥ

Surely no earthly king shall ever match the state of Kartavirya, in sacrifice, in charity, in austerity, in yoga, in learning, in valor, in compassion, and the rest.

Verse 26 (bhagavata.9.23.26)

पञ्चाशीतिसहस्राणि ह्यव्याहतबलः समाः । अनष्टवित्तस्मरणो बुभुजेऽक्षय्यषड्वसु ॥ २६ ॥

pañcāśīti sahasrāṇi hy avyāhata-balaḥ samāḥ anaṣṭa-vitta-smaraṇo bubhuje ’kṣayya-ṣaḍ-vasu

For eighty-five thousand years, his strength unimpeded, his memory and his wealth undiminished, he enjoyed the six inexhaustible opulences.

Verse 27 (bhagavata.9.23.27)

तस्य पुत्रसहस्रेषु पञ्चैवोर्वरिता मृधे । जयध्वजः शूरसेनो वृषभो मधुरूर्जितः ॥ २७ ॥

tasya putra-sahasreṣu pañcaivorvaritā mṛdhe jayadhvajaḥ śūraseno vṛṣabho madhur ūrjitaḥ

Of his thousand sons, only five remained after the battle: Jayadhvaja, Shurasena, Vrishabha, Madhu and Urjita.

Verse 28 (bhagavata.9.23.28)

जयध्वजात् तालजङ्घस्तस्य पुत्रशतं त्वभूत् । क्षत्रं यत् तालजङ्घाख्यमौर्वतेजोपसंहृतम् ॥ २८ ॥

jayadhvajāt tālajaṅghas tasya putra-śataṁ tv abhūt kṣatraṁ yat tālajaṅghākhyam aurva-tejopasaṁhṛtam

From Jayadhvaja came Talajangha, who had a hundred sons; that entire warrior-clan, known as the Talajanghas, was destroyed by the power granted to Sagara by the sage Aurva.

Verse 29 (bhagavata.9.23.29)

तेषां ज्येष्ठो वीतिहोत्रो वृष्णिः पुत्रो मधोः स्मृतः । तस्य पुत्रशतं त्वासीद् वृष्णिज्येष्ठं यतः कुलम् ॥ २९ ॥

teṣāṁ jyeṣṭho vītihotro vṛṣṇiḥ putro madhoḥ smṛtaḥ tasya putra-śataṁ tv āsīd vṛṣṇi-jyeṣṭhaṁ yataḥ kulam

Of these, Vitihotra was the eldest; Madhu's son, known as Vrishni, had a hundred sons, of whom Vrishni was the eldest — from him the clan takes its name.

Verse 30 (bhagavata.9.23.30)

माधवा वृष्णयो राजन् यादवाश्चेति संज्ञिताः । यदुपुत्रस्य च क्रोष्टोः पुत्रो वृजिनवांस्ततः । स्वाहितोऽतो विषद्गुर्वै तस्य चित्ररथस्ततः ॥ ३० ॥

mādhavā vṛṣṇayo rājan yādavāś ceti saṁjñitāḥ yadu-putrasya ca kroṣṭoḥ putro vṛjinavāṁs tataḥ svāhito ’to viṣadgur vai tasya citrarathas tataḥ

O King, thus they came to be known as Madhavas, Vrishnis, and Yadavas. Yadu's son Kroshta had a son, Vrijinavan; from him, Svahita; from him, Vishadgu; and from him, Chitraratha.

Verse 31 (bhagavata.9.23.31)

शशबिन्दुर्महायोगी महाभागो महानभूत् । चतुर्दशमहारत्नश्चक्रवर्त्यपराजितः ॥ ३१ ॥

śaśabindur mahā-yogī mahā-bhāgo mahān abhūt caturdaśa-mahāratnaś cakravarty aparājitaḥ

His son was the great yogi Shashabindu, most fortunate and great, possessor of the fourteen great jewels, an unconquered emperor.

Verse 32 (bhagavata.9.23.32)

तस्य पत्नीसहस्राणां दशानां सुमहायशाः । दशलक्षसहस्राणि पुत्राणां तास्वजीजनत् ॥ ३२ ॥

tasya patnī-sahasrāṇāṁ daśānāṁ sumahā-yaśāḥ daśa-lakṣa-sahasrāṇi putrāṇāṁ tāsv ajījanat

That greatly renowned king had ten thousand wives, through whom he begot ten million sons.

Verse 33 (bhagavata.9.23.33)

तेषां तु षट्प्रधानानां पृथुश्रवस आत्मजः । धर्मो नामोशना तस्य हयमेधशतस्य याट् ॥ ३३ ॥

teṣāṁ tu ṣaṭ pradhānānāṁ pṛthuśravasa ātmajaḥ dharmo nāmośanā tasya hayamedha-śatasya yāṭ

Among them six were foremost, headed by Prithushrava; his son was named Dharma, and his son was Ushana, performer of a hundred horse-sacrifices.

Verse 34 (bhagavata.9.23.34)

तत्सुतो रुचकस्तस्य पञ्चासन्नात्मजाः शृणु । पूरुजिद्रुक्मरुक्मेषुपृथुज्यामघसंज्ञिताः ॥ ३४ ॥

tat-suto rucakas tasya pañcāsann ātmajāḥ śṛṇu purujid-rukma-rukmeṣu- pṛthu-jyāmagha-saṁjñitāḥ

His son was Rucaka, who had five sons — hear their names: Purujit, Rukma, Rukmeshu, Prithu and Jyamagha.

Verse 35 (bhagavata.9.23.35)

ज्यामघस्त्वप्रजोऽप्यन्यां भार्यां शैब्यापतिर्भयात् । नाविन्दच्छत्रुभवनाद् भोज्यां कन्यामहारषीत् । रथस्थां तां निरीक्ष्याह शैब्या पतिममर्षिता ॥ ३५ ॥

jyāmaghas tv aprajo ’py anyāṁ bhāryāṁ śaibyā-patir bhayāt nāvindac chatru-bhavanād bhojyāṁ kanyām ahāraṣīt ratha-sthāṁ tāṁ nirīkṣyāha śaibyā patim amarṣitā

Jyamagha, though sonless, dared not take another wife, fearing his wife Shaibya; yet he brought back, from an enemy's house, a captive maiden — seeing her seated in his own chariot, an angry Shaibya said to her husband —

Verse 36 (bhagavata.9.23.36)

केयं कुहक मत्स्थानं रथमारोपितेति वै । स्नुषा तवेत्यभिहिते स्मयन्ती पतिमब्रवीत् ॥ ३६ ॥

keyaṁ kuhaka mat-sthānaṁ ratham āropiteti vai snuṣā tavety abhihite smayantī patim abravīt

— Who is this, you deceiver, whom you have seated in my very place on the chariot? When he replied, "She shall be your daughter-in-law," Shaibya, smiling, said to her husband —

Verse 37 (bhagavata.9.23.37)

अहं बन्ध्यासपत्नी च स्नुषा मे युज्यते कथम् । जनयिष्यसि यं राज्ञि तस्येयमुपयुज्यते ॥ ३७ ॥

ahaṁ bandhyāsapatnī ca snuṣā me yujyate katham janayiṣyasi yaṁ rājñi tasyeyam upayujyate

— I am barren and have no rival wife; how, then, can she be a daughter-in-law to me? [He replied:] O Queen, this girl shall belong to whatever son you yourself will bear.

Verse 38 (bhagavata.9.23.38)

अन्वमोदन्त तद्विश्वेदेवाः पितर एव च । शैब्या गर्भमधात् काले कुमारं सुषुवे शुभम् । स विदर्भ इति प्रोक्त उपयेमे स्नुषां सतीम् ॥ ३८ ॥

anvamodanta tad viśva- devāḥ pitara eva ca śaibyā garbham adhāt kāle kumāraṁ suṣuve śubham sa vidarbha iti prokta upayeme snuṣāṁ satīm

The Vishvadevas and the Pitrs sanctioned those words; in time Shaibya conceived and brought forth an auspicious son, who was named Vidarbha, and who, grown to manhood, married that same virtuous girl, once called his own would-be bride.

Chapter 22All chaptersChapter 24