Purvakhanda — Acharakanda · Chapter 169
The Rule of Anupana: Properties of Foods and Drinks
Verse 1 (garuda.1.169.1)
श्रीगरुडमहापुराणम् १६९ धन्वन्तरिरुवाच । हिताहितविकेकाय अनुपानविधिं ब्रुवे । रक्तशालि त्रिदोषघ्नं तृष्णामेदोनिवारकम्
śrīgaruḍamahāpurāṇam 169 dhanvantariruvāca hitāhitavikekāya anupānavidhiṁ bruve raktaśāli tridoṣaghnaṁ tṛṣṇāmedonivārakam
Dhanvantari said: For the discernment of what is wholesome and unwholesome, I declare the rule of anupana (accompanying food and drink). Raktashali (red rice) destroys all three doshas and relieves thirst and obesity.
Verse 2 (garuda.1.169.2)
महाशालि परं वृष्यं कलमः श्लेष्मपित्तहा । शीत्तो गुरुस्त्रिदोषघ्नः प्रायशो गौरषष्टिकः
mahāśāli paraṁ vṛṣyaṁ kalamaḥ śleṣmapittahā śītto gurustridoṣaghnaḥ prāyaśo gauraṣaṣṭikaḥ
Mahashali (a fine rice) is greatly aphrodisiac; kalama rice destroys kapha and pitta. Shashtika rice, generally white, is cooling, heavy, and destroys all three doshas.
Verse 3 (garuda.1.169.3)
श्यामाकः शोषणो रूक्षो वातलः श्लेष्मपित्तहा । तद्वत्प्रियङ्गुनीवारकोरदूषाः प्रकीर्तिताः
śyāmākaḥ śoṣaṇo rūkṣo vātalaḥ śleṣmapittahā tadvatpriyaṅgunīvārakoradūṣāḥ prakīrtitāḥ
Shyamaka (barnyard millet) is drying, dry in quality, provokes vata, and destroys kapha-pitta; likewise priyangu, nivara, and koradusha are declared to share this nature.
Verse 4 (garuda.1.169.4)
बहुवारः सकृच्छीतः श्लेष्मपित्तहरो यवः । वृष्यः शीतो गुरुः स्वादुर्गोधूमो वातनाशनः
bahuvāraḥ sakṛcchītaḥ śleṣmapittaharo yavaḥ vṛṣyaḥ śīto guruḥ svādurgodhūmo vātanāśanaḥ
Rice, cooled after a single cooking, destroys kapha-pitta. Barley is greatly aphrodisiac, cooling, heavy, sweet, and destroys vata; wheat is likewise.
Verse 5 (garuda.1.169.5)
कफपित्तास्त्रजिन्मुद्गः कषायो मधुरोलघुः । माषो बहुबलो वृष्यः पित्तश्लेष्महरो गुरुः
kaphapittāstrajinmudgaḥ kaṣāyo madhurolaghuḥ māṣo bahubalo vṛṣyaḥ pittaśleṣmaharo guruḥ
Mung bean removes kapha, pitta, and blood disorders; it is astringent, sweet, and light. Black gram is greatly strengthening, aphrodisiac, heavy, and destroys pitta-kapha.
Verse 6 (garuda.1.169.6)
अवृष्यः श्लेष्मपित्तघ्नो राजमाषोऽनिलार्तिनुत् । कुलत्थः श्वासहिक्काहृत्कफगुल्मानिलापहः
avṛṣyaḥ śleṣmapittaghno rājamāṣo'nilārtinut kulatthaḥ śvāsahikkāhṛtkaphagulmānilāpahaḥ
Rajamasha (kidney bean) is not aphrodisiac, destroys kapha-pitta, and relieves vata-pain. Kulattha (horse gram) removes breathlessness, hiccup, heart trouble, kapha, abdominal tumours, and vata.
Verse 7 (garuda.1.169.7)
रक्तपित्तज्वरोन्माथो शीतो ग्राही मकुष्ठकः । पुंस्त्वासृक्कफपित्तघ्नश्चणको वातलः स्मृतः
raktapittajvaronmātho śīto grāhī makuṣṭhakaḥ puṁstvāsṛkkaphapittaghnaścaṇako vātalaḥ smṛtaḥ
Makushtha destroys blood disorders and fever, and is cooling and astringent. Chickpea destroys virility, blood, kapha, and pitta, and is said to provoke vata.
Verse 8 (garuda.1.169.8)
मसूरो मधुरः शीव संग्रही कफपित्तहा । तद्वत्सर्वगुणाढ्यश्च कलायश्चातिवातलः
masūro madhuraḥ śīva saṁgrahī kaphapittahā tadvatsarvaguṇāḍhyaśca kalāyaścātivātalaḥ
Masura (lentil) is sweet, cooling, astringent, and destroys kapha-pitta; kalaya (field pea) likewise, though rich in all good qualities, greatly provokes vata.
Verse 9 (garuda.1.169.9)
आग्की कफपित्तघ्नो शुक्रला च तथा स्मृता । अतसी पित्तला ज्ञेया सिद्धार्थः कफवातजित्
āgkī kaphapittaghno śukralā ca tathā smṛtā atasī pittalā jñeyā siddhārthaḥ kaphavātajit
Adhaki (pigeon pea) destroys kapha-pitta and is said to increase virility. Linseed is known to increase pitta; white mustard destroys kapha-vata.
Verse 10 (garuda.1.169.10)
सक्षारमधुरस्निग्धो बलोष्णपित्तकृत्तिलः । बलघ्ना रूक्षलाः शीता विविधाः सस्यजातयः
sakṣāramadhurasnigdho baloṣṇapittakṛttilaḥ balaghnā rūkṣalāḥ śītā vividhāḥ sasyajātayaḥ
Sesame, mixed with alkaline, sweet, and unctuous elements, is strengthening, hot, and produces pitta; the various other grain-types are weakening, dry in nature, and cooling.
Verse 11 (garuda.1.169.11)
चित्रकेङ्गुदिनालीकाः पिप्पलीमधुशिग्रवः । चव्याचरणनिर्गुण्डीतर्कारीकाशमर्दकाः
citrakeṅgudinālīkāḥ pippalīmadhuśigravaḥ cavyācaraṇanirguṇḍītarkārīkāśamardakāḥ
Chitraka, ingudi, nalika, pippali, honey, shigru (drumstick), chavya, acharana, nirgundi, tarkari, and kashamarda —
Verse 12 (garuda.1.169.12)
सबिल्वाः कफपित्तघ्नाः क्रिमिघ्ना लघुदीपकाः । वर्षाभूमार्करौ वातकफघ्नौ दोषनाशनौ
sabilvāḥ kaphapittaghnāḥ krimighnā laghudīpakāḥ varṣābhūmārkarau vātakaphaghnau doṣanāśanau
— along with bilva, these all destroy kapha-pitta and worms, and are light and kindle the digestive fire. Both punarnava and arka destroy vata-kapha and remove doshas generally.
Verse 13 (garuda.1.169.13)
तिक्तरसः स्यादेरण्डः काकमाची त्रिदोषहृत् । चाङ्गेरी कफवातघ्नी सर्षपः सर्वदोषदम्
tiktarasaḥ syāderaṇḍaḥ kākamācī tridoṣahṛt cāṅgerī kaphavātaghnī sarṣapaḥ sarvadoṣadam
Eranda (castor) is bitter in taste; kakamachi destroys all three doshas. Changeri (wood-sorrel) destroys kapha-vata; mustard destroys all doshas.
Verse 14 (garuda.1.169.14)
तद्वदेव च कौस्मसुम्भं राजिका वातपित्तला । नाडीचः कफपित्तघ्नः चुचुर्मधुरशीतलः
tadvadeva ca kausmasumbhaṁ rājikā vātapittalā nāḍīcaḥ kaphapittaghnaḥ cucurmadhuraśītalaḥ
Likewise kusumbha (safflower) and rajika (a mustard variety) provoke vata-pitta. Nadicha destroys kapha-pitta; chuchu (a gourd) is sweet and cooling.
Verse 15 (garuda.1.169.15)
दोषघ्नं पद्मपत्रञ्च त्रिपुटं वातकृत्परम् । सक्षारः सर्वदोषघ्नो वास्तुको रोचनः परः
doṣaghnaṁ padmapatrañca tripuṭaṁ vātakṛtparam sakṣāraḥ sarvadoṣaghno vāstuko rocanaḥ paraḥ
The lotus-leaf destroys the doshas; tripura greatly provokes vata. Vastuka (goosefoot), combined with alkali, destroys all doshas and greatly promotes appetite.
Verse 16 (garuda.1.169.16)
तण्डुकीयोविपहरः पालङ्क्याश्च तथापरे । मूलकं दोषकृच्छामं स्विन्नं वातकफापदम्
taṇḍukīyovipaharaḥ pālaṅkyāśca tathāpare mūlakaṁ doṣakṛcchāmaṁ svinnaṁ vātakaphāpadam
Tanduliya removes poison-effects; spinach-type greens are likewise. Radish, raw, provokes doshas, but steamed, it destroys vata-kapha.
Verse 17 (garuda.1.169.17)
सर्वदोषहरं ह्यद्यं कण्ठ्यं तत्पक्वमिष्यते । कर्कोटकं सवार्ताकं पदोलं कारवेल्लकम्
sarvadoṣaharaṁ hyadyaṁ kaṇṭhyaṁ tatpakvamiṣyate karkoṭakaṁ savārtākaṁ padolaṁ kāravellakam
Even raw radish is regarded as destroying all doshas and beneficial for the throat, and cooked it is likewise so. Karkotaka, brinjal, patola, and karavellaka (bitter gourd) —
Verse 18 (garuda.1.169.18)
कुष्ठमेहज्वरश्वासकासपित्तकफापहम् । सर्वदोषहरं हृद्यं कूष्माण्डं बस्तिशोधनम्
kuṣṭhamehajvaraśvāsakāsapittakaphāpaham sarvadoṣaharaṁ hṛdyaṁ kūṣmāṇḍaṁ bastiśodhanam
— destroy kushtha, urinary disorders, fever, breathlessness, cough, pitta, and kapha. Kushmanda (ash gourd) destroys all doshas, is beneficial for the heart, and cleanses the bladder.
Verse 19 (garuda.1.169.19)
कलिङ्गालाबुनी पित्तनाशिनी वातकारिणी । त्रपुषोर्वारुके वातश्लेष्मले पित्तवारणे
kaliṅgālābunī pittanāśinī vātakāriṇī trapuṣorvāruke vātaśleṣmale pittavāraṇe
Kalinga (a bitter gourd) and alabu (bottle gourd) destroy pitta but provoke vata. Trapusha (cucumber) and urvaruka (a melon) provoke vata-kapha and check pitta.
Verse 20 (garuda.1.169.20)
वृक्षाम्लं कफवातघ्नं जम्बीरं कफवातनुत् । वातघ्नं दाडिमं ग्राहि नागरङ्गफलं गुरु
vṛkṣāmlaṁ kaphavātaghnaṁ jambīraṁ kaphavātanut vātaghnaṁ dāḍimaṁ grāhi nāgaraṅgaphalaṁ guru
Vrikshamla (kokum) destroys kapha-vata; jambira (lime) removes kapha-vata. Pomegranate destroys vata and is astringent; the orange fruit is heavy.
Verse 21 (garuda.1.169.21)
केशरं मातुलुङ्गं च दीपनं कफवातनुत् । वातपित्तहरो माषस्त्वक्स्निग्धोष्णानिलापहः
keśaraṁ mātuluṅgaṁ ca dīpanaṁ kaphavātanut vātapittaharo māṣastvaksnigdhoṣṇānilāpahaḥ
Keshara (an orange variety) and matulunga (citron) are appetite-promoting and remove kapha-vata. That which removes vata and pitta, with an unctuous, warming rind, dispels wind.
Verse 22 (garuda.1.169.22)
सरमामलकं वृष्यं मधुरं हृद्यमम्लकृत् । भुक्तप्ररोचका पुण्या हरीतक्यमृतोपमा
saramāmalakaṁ vṛṣyaṁ madhuraṁ hṛdyamamlakṛt bhuktaprarocakā puṇyā harītakyamṛtopamā
Amalaki (Indian gooseberry) with its skin is aphrodisiac, sweet, good for the heart, though it produces a sour taste. Haritaki, promoting appetite after meals and auspicious, is comparable to ambrosia.
Verse 23 (garuda.1.169.23)
स्त्रंसनी कफवातघ्नी ह्यक्षस्तद्वत्त्रिदोषजित् । वातश्लेष्महरं त्वम्लं स्त्रंसनं तिन्तिडीफलम्
straṁsanī kaphavātaghnī hyakṣastadvattridoṣajit vātaśleṣmaharaṁ tvamlaṁ straṁsanaṁ tintiḍīphalam
It is mildly laxative and destroys kapha-vata; vibhitaki (bahera) likewise destroys all three doshas. Sour tamarind destroys vata-kapha and is laxative.
Verse 24 (garuda.1.169.24)
दोषलं लकुचं स्वादु बकुलं कफवातजित् । गुल्मवातकफश्वासकासघ्नं बीजपूरकम्
doṣalaṁ lakucaṁ svādu bakulaṁ kaphavātajit gulmavātakaphaśvāsakāsaghnaṁ bījapūrakam
Lakucha (monkey jack) is dosha-provoking and sweet; bakula (maulsari) destroys kapha-vata. Bijapuraka (citron) destroys abdominal tumours, vata, kapha, breathlessness, and cough.
Verse 25 (garuda.1.169.25)
कपित्थं ग्राहि दोषघ्नं पक्वं गुरु विषापहम् । कफपित्तकरं बालमापूर्णं पित्तवर्धनम्
kapitthaṁ grāhi doṣaghnaṁ pakvaṁ guru viṣāpaham kaphapittakaraṁ bālamāpūrṇaṁ pittavardhanam
Kapittha (wood apple) is astringent and destroys doshas; ripe, it is heavy and removes poison. Unripe, it produces kapha-pitta; over-ripe, it increases pitta.
Verse 26 (garuda.1.169.26)
पक्वाम्रं वातकृन्मांसशुक्रवर्णबलप्रदम् । वातघ्नं कफपित्तघ्नं ग्राहि विष्टम्भि जाम्बवम्
pakvāmraṁ vātakṛnmāṁsaśukravarṇabalapradam vātaghnaṁ kaphapittaghnaṁ grāhi viṣṭambhi jāmbavam
Ripe mango provokes vata and bestows flesh, vitality, complexion, and strength. Jambu (rose apple) destroys vata and kapha-pitta, and is astringent and constipating.
Verse 27 (garuda.1.169.27)
तिन्दुकं कफवातघ्नं बदरं वातपित्तहृत् । विष्टम्भि वातलं बिल्वं प्रियालं पवनापहम्
tindukaṁ kaphavātaghnaṁ badaraṁ vātapittahṛt viṣṭambhi vātalaṁ bilvaṁ priyālaṁ pavanāpaham
Tinduka (ebony fruit) destroys kapha-vata; badara (jujube) removes vata-pitta. Bilva is constipating and provokes vata; priyala (chironji) removes wind.
Verse 28 (garuda.1.169.28)
राजादनफलं मोचं पनसं नारिकेलजम् । शुक्रमांसकराण्याहुः स्वादुस्निग्धगुरूणि च
rājādanaphalaṁ mocaṁ panasaṁ nārikelajam śukramāṁsakarāṇyāhuḥ svādusnigdhagurūṇi ca
Rajadana fruit, plantain, jackfruit, and coconut are said to increase semen and flesh, and are sweet, unctuous, and heavy.
Verse 29 (garuda.1.169.29)
द्राक्षामधूकखर्जूरं कुङ्कुमं वातरक्तजित् । मागधी मधुरा पक्वा श्वासपित्तहरा परा
drākṣāmadhūkakharjūraṁ kuṅkumaṁ vātaraktajit māgadhī madhurā pakvā śvāsapittaharā parā
Grapes, mahua flower, dates, and saffron destroy vatarakta. Long pepper fruit, sweet when ripe, is an excellent remedy for breathlessness and pitta.
Verse 30 (garuda.1.169.30)
आर्द्रकं रोचकं वृष्यं दीपनं कफवातहृत् । शुण्ठीमरिचपिप्पल्यः कफवातजितो मताः
ārdrakaṁ rocakaṁ vṛṣyaṁ dīpanaṁ kaphavātahṛt śuṇṭhīmaricapippalyaḥ kaphavātajito matāḥ
Ginger is appetite-promoting, aphrodisiac, digestive-kindling, and destroys kapha-vata. Dry ginger, black pepper, and long pepper are held to destroy kapha-vata.
Verse 31 (garuda.1.169.31)
अवृष्यं मरिचं विद्यादिति वैद्यकसंमतम् । गुल्मशूलविबन्धघ्नं हिङ्गुवातकफापहम्
avṛṣyaṁ maricaṁ vidyāditi vaidyakasaṁmatam gulmaśūlavibandhaghnaṁ hiṅguvātakaphāpaham
Black pepper alone should be known as not aphrodisiac — this is the accepted view of medical science. Asafoetida destroys abdominal tumours, colic, and constipation, and removes vata-kapha.
Verse 32 (garuda.1.169.32)
यवानीधन्यकाजाज्यः वातश्लेष्मनुदः परम् । चक्षुष्यं सैन्धवं वृष्यं त्रिदोषशमनं स्मृतम्
yavānīdhanyakājājyaḥ vātaśleṣmanudaḥ param cakṣuṣyaṁ saindhavaṁ vṛṣyaṁ tridoṣaśamanaṁ smṛtam
Ajwain, coriander, and cumin excellently remove vata-kapha. Rock salt is beneficial for the eyes, aphrodisiac, and is held to pacify all three doshas.
Verse 33 (garuda.1.169.33)
सौवर्चलं विबन्धघ्नमुष्णं हृच्छूलनाशनम् । उष्णं शूलहरं तीक्ष्णं विडङ्गं वातनाशनम्
sauvarcalaṁ vibandhaghnamuṣṇaṁ hṛcchūlanāśanam uṣṇaṁ śūlaharaṁ tīkṣṇaṁ viḍaṅgaṁ vātanāśanam
Sauvarchala salt destroys constipation, is hot, and destroys pain of the heart. Vidanga is hot, sharp, relieves colic, and destroys vata.
Verse 34 (garuda.1.169.34)
रोमकं वातलं स्वादु रोचनं क्लेदनं गुरु । हृत्पाण्डुगलरोगघ्नं यवक्षारोऽग्निदीपनः
romakaṁ vātalaṁ svādu rocanaṁ kledanaṁ guru hṛtpāṇḍugalarogaghnaṁ yavakṣāro'gnidīpanaḥ
Romaka salt provokes vata and is sweet, appetite-promoting, moistening, and heavy. Barley-alkali destroys heart disease, anemia, and throat disease, and kindles the digestive fire.
Verse 35 (garuda.1.169.35)
दहनो दीपनस्तीक्ष्णः सर्जिक्षारो विदारणः । दोषघ्नं नाभसं वारिलघु हृद्यं विषापहम्
dahano dīpanastīkṣṇaḥ sarjikṣāro vidāraṇaḥ doṣaghnaṁ nābhasaṁ vārilaghu hṛdyaṁ viṣāpaham
Dahana-kshara is digestive-kindling and sharp; sarjikshara is penetrating. Rainwater (sky-water) destroys doshas, is light, beneficial for the heart, and removes poison.
Verse 36 (garuda.1.169.36)
नादेयं वातलं रूक्षं सारसं मदुर लघु । वातश्लेष्महरं वार्प्यं ताडागं वातलं स्मृतम्
nādeyaṁ vātalaṁ rūkṣaṁ sārasaṁ madura laghu vātaśleṣmaharaṁ vārpyaṁ tāḍāgaṁ vātalaṁ smṛtam
River water provokes vata and is dry; lake water is sweet and light. Well-water destroys vata-kapha; tank water is said to provoke vata.
Verse 37 (garuda.1.169.37)
रौच्यमग्निकरं रूक्षं कफघ्नंलघु नैर्झरम् । दीपनं पित्तलं कौपमौद्भिदं पित्तनाशनम्
raucyamagnikaraṁ rūkṣaṁ kaphaghnaṁlaghu nairjharam dīpanaṁ pittalaṁ kaupamaudbhidaṁ pittanāśanam
Waterfall-water is appetite-promoting, digestive-kindling, dry, light, and destroys kapha. Spring-water from a well is digestive-kindling and provokes pitta; ground-spring water destroys pitta.
Verse 38 (garuda.1.169.38)
दिवार्ककिरणैर्जुष्टं रात्रौ चैवेन्दुरश्मिभिः । सर्वदोषविनिर्मुक्तं तत्तुल्यं गगनाम्बुना
divārkakiraṇairjuṣṭaṁ rātrau caivenduraśmibhiḥ sarvadoṣavinirmuktaṁ tattulyaṁ gaganāmbunā
That water which has been exposed to the sun's rays by day and the moon's rays by night becomes free of all doshas, equal in quality to rainwater itself.
Verse 39 (garuda.1.169.39)
उष्णं वारि ज्वरश्वासमेदोऽनिलकफापहम् । शृतं शीतत्रिदोषघ्नमुषितं तच्च दोषलम्
uṣṇaṁ vāri jvaraśvāsamedo'nilakaphāpaham śṛtaṁ śītatridoṣaghnamuṣitaṁ tacca doṣalam
Warm water removes fever, breathlessness, obesity, vata, and kapha. Water boiled and then cooled destroys all three doshas, but water left standing overnight becomes dosha-producing.
Verse 40 (garuda.1.169.40)
गोक्षीरं वातपित्तग्नं स्निग्धं गुरुरसायनम् । गव्याद्गुरुतरं स्निग्धं माहिष्वह्निनाशनम्
gokṣīraṁ vātapittagnaṁ snigdhaṁ gururasāyanam gavyādgurutaraṁ snigdhaṁ māhiṣvahnināśanam
Cow's milk destroys vata-pitta, is unctuous, heavy, and rejuvenating. Buffalo milk is heavier and more unctuous than cow's milk, and weakens the digestive fire.
Verse 41 (garuda.1.169.41)
छागं रक्तातिसारघ्नं कासश्वासकफापहम् । चक्षुष्यं जीवनं स्त्रीणां रक्तपित्ते चनावनम्
chāgaṁ raktātisāraghnaṁ kāsaśvāsakaphāpaham cakṣuṣyaṁ jīvanaṁ strīṇāṁ raktapitte canāvanam
Goat's milk destroys bloody diarrhoea, cough, breathlessness, and kapha; it is beneficial for the eyes, life-giving, and is especially good for women and in rakta-pitta (bleeding disorders).
Verse 42 (garuda.1.169.42)
परं वातहरं वृष्यं पित्तश्लेष्मकरं दधि । दोषघ्नं मन्थजातन्तु मस्तु स्रोतोविशोधनम्
paraṁ vātaharaṁ vṛṣyaṁ pittaśleṣmakaraṁ dadhi doṣaghnaṁ manthajātantu mastu srotoviśodhanam
Curd is excellent for removing vata and is aphrodisiac, but produces pitta-kapha. That which arises from churning destroys doshas; whey cleanses the body's channels.
Verse 43 (garuda.1.169.43)
ग्रहण्यर्शोऽर्दितार्तिघ्नं नवनीतं नवोद्धृतम् । विकाराश्च किलाटाद्या गुरवः कुष्ठहेतवः
grahaṇyarśo'rditārtighnaṁ navanītaṁ navoddhṛtam vikārāśca kilāṭādyā guravaḥ kuṣṭhahetavaḥ
Freshly extracted butter destroys grahani (chronic diarrhoea), piles, and the pain of ardita (facial palsy); but preparations like kilata are heavy and become causes of kushtha.
Verse 44 (garuda.1.169.44)
परं ग्रहणीशोथार्शः पाण्ड्वतीसारगुल्मनुत् । त्रिदोषशमनं तक्रं कथितं पूर्वसूरिभिः
paraṁ grahaṇīśothārśaḥ pāṇḍvatīsāragulmanut tridoṣaśamanaṁ takraṁ kathitaṁ pūrvasūribhiḥ
The ancient sages have declared buttermilk (takra) to be excellent for removing grahani, swelling, piles, anemia, dysentery, and abdominal tumours, and for pacifying all three doshas.
Verse 45 (garuda.1.169.45)
वृष्यञ्च मधुरं सर्पिर्वातपित्तकफापहम् । गव्यं मेध्यञ्च चाक्षुष्यं संस्काराच्च त्रिदोषजित्
vṛṣyañca madhuraṁ sarpirvātapittakaphāpaham gavyaṁ medhyañca cākṣuṣyaṁ saṁskārācca tridoṣajit
Ghee is aphrodisiac and sweet, and destroys vata, pitta, and kapha. Cow's-milk ghee nourishes the intellect and benefits the eyes, and, when specially processed, destroys all three doshas.
Verse 46 (garuda.1.169.46)
अपस्मारगदोन्मादमूर्छाघ्नं संस्कृतङ्घृतम् । अजादीनाञ्च सर्पोषि विद्याद्गोक्षीरसद्गुणैः । कफवातहरं मूत्रं सर्वक्रिमिविषापहम्
apasmāragadonmādamūrchāghnaṁ saṁskṛtaṅghṛtam ajādīnāñca sarpoṣi vidyādgokṣīrasadguṇaiḥ kaphavātaharaṁ mūtraṁ sarvakrimiviṣāpaham
Specially processed ghee destroys epilepsy, madness, and fainting. The ghee of goats and other animals should be known to share the good qualities of cow's milk. Urine destroys kapha-vata and all worms and poison.
Verse 47 (garuda.1.169.47)
पाण्डुत्वोदरकुष्ठार्शः शोथगुल्मप्रमेहनुत् । वातश्लेष्महरं बल्यं तैलं कश्यं तिलोद्भवम्
pāṇḍutvodarakuṣṭhārśaḥ śothagulmapramehanut vātaśleṣmaharaṁ balyaṁ tailaṁ kaśyaṁ tilodbhavam
Sesame oil destroys anemia, abdominal disease, kushtha, piles, swelling, abdominal tumours, and urinary disorders; it removes vata-kapha and is strengthening.
Verse 48 (garuda.1.169.48)
सार्षपं कृमिपाण्डुघ्नं कफमेदोऽनिलापहम् । क्षौमं तैलमचक्षुष्यं पित्तहृद्वातनाशनम्
sārṣapaṁ kṛmipāṇḍughnaṁ kaphamedo'nilāpaham kṣaumaṁ tailamacakṣuṣyaṁ pittahṛdvātanāśanam
Mustard oil destroys worms and anemia, and removes kapha, fat, and vata. Linseed oil is unfavourable for the eyes, but destroys pitta and removes vata.
Verse 49 (garuda.1.169.49)
अक्षजं कफपित्तघ्नं केश्यं त्वक्श्रोत्रतर्पणम् । त्रिदोषघ्नं मधु प्रोक्तं वातलञ्च प्रकीर्तितम्
akṣajaṁ kaphapittaghnaṁ keśyaṁ tvakśrotratarpaṇam tridoṣaghnaṁ madhu proktaṁ vātalañca prakīrtitam
Oil from akshaja seed destroys kapha-pitta, is beneficial for the hair, and nourishes the skin and ears. Honey is said to destroy all three doshas, yet is also declared to provoke vata.
Verse 50 (garuda.1.169.50)
हिक्काश्वासकृमिच्छर्दिमेहतृष्णाविषामहम् । इक्षवोरक्तपित्तघ्नो बल्या वृष्याः कफप्रदाः
hikkāśvāsakṛmicchardimehatṛṣṇāviṣāmaham ikṣavoraktapittaghno balyā vṛṣyāḥ kaphapradāḥ
Sugarcane juice destroys hiccup, breathlessness, worms, vomiting, urinary disorders, thirst, and poison; it destroys rakta-pitta, is strengthening, aphrodisiac, and produces kapha.
Verse 51 (garuda.1.169.51)
फाणितं पित्तलं तव्रिं सुरा मत्स्यण्डिका लघुः । खण्डं वृष्यं तथा स्निग्धं स्वाद्वसृक्पित्तवातजित्
phāṇitaṁ pittalaṁ tavriṁ surā matsyaṇḍikā laghuḥ khaṇḍaṁ vṛṣyaṁ tathā snigdhaṁ svādvasṛkpittavātajit
Phanita (thickened cane-juice) is pitta-producing and heavy; sura and matsyandika (crystallized sugar) are light. Khanda (refined sugar) is aphrodisiac, unctuous, sweet, and destroys blood, pitta, and vata.
Verse 52 (garuda.1.169.52)
वातपित्तहरो रूक्षो वातघ्नः कफकृद्गुडः । स पित्तघ्नः परः पथ्यः पुराणोऽसृक्प्रसादनः
vātapittaharo rūkṣo vātaghnaḥ kaphakṛdguḍaḥ sa pittaghnaḥ paraḥ pathyaḥ purāṇo'sṛkprasādanaḥ
Jaggery destroys vata-pitta but is dry and produces kapha. Old jaggery is a special destroyer of pitta, wholesome, and clarifies the blood.
Verse 53 (garuda.1.169.53)
रक्तिपित्तहरा वृष्या सस्नेहा गडशर्करा । सर्वपित्तकरं मद्यमम्लत्वात्कफवातजित्
raktipittaharā vṛṣyā sasnehā gaḍaśarkarā sarvapittakaraṁ madyamamlatvātkaphavātajit
Rock-candy, when combined with unctuous substances, destroys blood-pitta disorders and is aphrodisiac. Wine generally produces pitta, but by its sourness it also destroys kapha-vata.
Verse 54 (garuda.1.169.54)
रक्तपित्तकरास्तीक्ष्णास्तथा सौवीरजातयः । पाचनो दीपनः पथ्यो मण्डः स्याद्भृष्टतण्डुलः
raktapittakarāstīkṣṇāstathā sauvīrajātayaḥ pācano dīpanaḥ pathyo maṇḍaḥ syādbhṛṣṭataṇḍulaḥ
Sharp, sour beverages of the sauvira type produce blood-pitta disorders. Manda (rice-water) made from roasted rice is digestive, appetite-kindling, and wholesome.
Verse 55 (garuda.1.169.55)
वातानुलोमनी लघ्वी पेया वस्तिविशोधनी । सतक्रदाडिमव्योषा सगुडा मधुपिप्पली
vātānulomanī laghvī peyā vastiviśodhanī satakradāḍimavyoṣā saguḍā madhupippalī
A light peya (thin rice gruel) that promotes the downward movement of vata cleanses the bladder. That prepared with buttermilk, pomegranate, the three pungent spices, jaggery, honey, and long pepper —
Verse 56 (garuda.1.169.56)
इन्तीयं सुकृता पेया कासश्वा सप्रवाहिकाः । पायसः कफकृद्बल्यः कृशरा वातनाशिनी
intīyaṁ sukṛtā peyā kāsaśvā sapravāhikāḥ pāyasaḥ kaphakṛdbalyaḥ kṛśarā vātanāśinī
— such a well-prepared gruel is excellent for cough, breathlessness, and dysentery. Payasa (milk-rice pudding) produces kapha and is strengthening; krishara (a rice-lentil dish) destroys vata.
Verse 57 (garuda.1.169.57)
सुधौतः प्रस्त्रुतः स्निग्धः सुखोष्णो लघुरोचनः । कन्दमूलफलेहैः साधितो बृंहणोगुरुः
sudhautaḥ prastrutaḥ snigdhaḥ sukhoṣṇo laghurocanaḥ kandamūlaphalehaiḥ sādhito bṛṁhaṇoguruḥ
Well-washed, drained rice, unctuous, comfortably warm, light, and appetizing, when cooked with tubers, roots, and fruits, is heavy yet nourishing.
Verse 58 (garuda.1.169.58)
ईषदुष्णसेवनाच्च लघुः सूपः सुसाधितः । स्विन्न निष्पीडितं शाकं हितं स्नेहादिसंस्कृतम्
īṣaduṣṇasevanācca laghuḥ sūpaḥ susādhitaḥ svinna niṣpīḍitaṁ śākaṁ hitaṁ snehādisaṁskṛtam
A soup, well prepared and taken slightly warm, is light. Vegetables that are steamed and pressed out, and seasoned with ghee and the like, are wholesome.
Verse 59 (garuda.1.169.59)
दाडिमामलकैर्यूषो वह्निकृद्वातपित्तहा । श्वासकासप्रतिश्यायकफघ्नो मलकैः कृतः
dāḍimāmalakairyūṣo vahnikṛdvātapittahā śvāsakāsapratiśyāyakaphaghno malakaiḥ kṛtaḥ
Soup made with pomegranate and amalaki kindles the digestive fire and destroys vata-pitta. Soup made with malaka destroys breathlessness, cough, catarrh, and kapha.
Verse 60 (garuda.1.169.60)
यवकोलकुलत्थानां यूषः कण्ठ्योऽनिलापहः । मुद्गामलकजो ग्राही श्लेष्मपित्तविनाशनः
yavakolakulatthānāṁ yūṣaḥ kaṇṭhyo'nilāpahaḥ mudgāmalakajo grāhī śleṣmapittavināśanaḥ
Soup of barley, jujube, and horse gram is beneficial for the throat and destroys vata. That made from mudga and amalaki is astringent and destroys kapha-pitta.
Verse 61 (garuda.1.169.61)
सगुडं दधि वातघ्नं सक्तवो रूक्षवातुलाः । घृतपूर्णोऽग्निकारी स्याद्वृष्या गुर्वो च शष्कुली
saguḍaṁ dadhi vātaghnaṁ saktavo rūkṣavātulāḥ ghṛtapūrṇo'gnikārī syādvṛṣyā gurvo ca śaṣkulī
Curd with jaggery destroys vata; roasted-grain flour is dry and provokes vata. Filled with ghee, it kindles digestion; shashkuli (a sweet fried cake) is aphrodisiac and heavy.
Verse 62 (garuda.1.169.62)
बृंहणाः सामिषा भक्ष्यपिष्ट का गुखः स्मृताः । तैलसिद्धाश्च दृष्टिघ्नास्तोयस्विन्नाश्च दुर्जराः
bṛṁhaṇāḥ sāmiṣā bhakṣyapiṣṭa kā gukhaḥ smṛtāḥ tailasiddhāśca dṛṣṭighnāstoyasvinnāśca durjarāḥ
Meat-mixed preparations are said to be nourishing; flour-based sweets are heavy. Those cooked in oil are harmful to the eyes, and those steamed in water are difficult to digest.
Verse 63 (garuda.1.169.63)
अत्युष्णा मण्डकाः पथ्याः शीतला गुखो मताः । अनुपानञ्च पानीयं श्रमतृष्णादिनाशनम्
atyuṣṇā maṇḍakāḥ pathyāḥ śītalā gukho matāḥ anupānañca pānīyaṁ śramatṛṣṇādināśanam
Very hot mandaka (rice cakes) are wholesome; when cold, they are considered heavy. An accompanying drink of water destroys fatigue, thirst, and the like.
Verse 64 (garuda.1.169.64)
अन्नपानादिना रक्षा कृत्स्याद्रोगवर्जितः । अनुष्णः शिखिकण्ठाभो विषञ्चैव विवर्णकृत्
annapānādinā rakṣā kṛtsyādrogavarjitaḥ anuṣṇaḥ śikhikaṇṭhābho viṣañcaiva vivarṇakṛt
A person should be protected through proper food, drink, and the like, so as to remain free of disease. That which is not hot, has a sheen like a peacock's neck, and causes discoloration —
Verse 65 (garuda.1.169.65)
गन्धस्पर्शरसास्तीव्राभोक्तुश्च स्यान्मनोव्यथा । आघ्राणे चाक्षिरोगः स्यादसाध्यश्च भिषग्वरैः । वेपथुर्जृम्भणाद्यं स्याद्विषस्यैतत्तु लक्षणम्
gandhasparśarasāstīvrābhoktuśca syānmanovyathā āghrāṇe cākṣirogaḥ syādasādhyaśca bhiṣagvaraiḥ vepathurjṛmbhaṇādyaṁ syādviṣasyaitattu lakṣaṇam
— that has an intense smell, touch, and taste, and causes mental distress to the one who partakes of it; that produces eye-disease merely from smelling it, which the best physicians consider incurable, together with trembling and yawning — these are the signs of poison.