Skip to main content

Purvakhanda — Acharakanda · Chapter 204

A Glossary of Medicinal Plants, Minerals, and Measures

Chapter 203All chaptersChapter 205

Verse 1 (garuda.1.204.1)

सूत उवाच । एवं धन्वन्तरिः प्राह सुश्रुतायच वैद्यकम् । अत नामानि वक्ष्यामि ओषधीनां समासतः

sūta uvāca evaṁ dhanvantariḥ prāha suśrutāyaca vaidyakam ata nāmāni vakṣyāmi oṣadhīnāṁ samāsataḥ

Suta said: Thus did Dhanvantari declare the medical science to Sushruta. Now I shall state, in brief, the names of the medicinal herbs.

Verse 2 (garuda.1.204.2)

स्थिरा विदारिगन्धा च शालपण्यशुमत्यपि । लाङ्गली कलसी चैव क्रोष्टुपुच्छा गुहा मता

sthirā vidārigandhā ca śālapaṇyaśumatyapi lāṅgalī kalasī caiva kroṣṭupucchā guhā matā

Sthira is also known as Vidarigandha, and Shalaparni as Amshumati; Langali and Kalasi are known too as Kroshtupuccha and Guha.

Verse 3 (garuda.1.204.3)

पुनर्नवाथ पर्षाभूः कठिल्या कारुणा तथा । एरण्डश्चोरुवूकः स्यादामर्दो वर्धमानकः

punarnavātha parṣābhūḥ kaṭhilyā kāruṇā tathā eraṇḍaścoruvūkaḥ syādāmardo vardhamānakaḥ

Punarnava is also called Parshabhu, Kathilya, and Karuna; Eranda (castor) is called Uruvuka; Amarda is Vardhamanaka.

Verse 4 (garuda.1.204.4)

झषा नागबला ज्ञेया श्वदंष्ट्रा गोक्षुरो मतः । शतावरी वरा भीरु पीवरीन्दीवरी वरी

jhaṣā nāgabalā jñeyā śvadaṁṣṭrā gokṣuro mataḥ śatāvarī varā bhīru pīvarīndīvarī varī

Jhasha is to be known as Nagabala; Shvadamshtra is called Gokshura; Shatavari is also called Vara, Bhiru, Pivari, Indivari, Vari.

Verse 5 (garuda.1.204.5)

व्याघ्री तु बृहती कृष्णा हंसपादी मधुस्त्रवा । धामनी कण्टकारी स्यात्क्षुद्रा सिंही निदिग्धिका

vyāghrī tu bṛhatī kṛṣṇā haṁsapādī madhustravā dhāmanī kaṇṭakārī syātkṣudrā siṁhī nidigdhikā

Vyaghri is Brihati, Krishna, Hamsapadi, Madhustrava; Dhamani is Kantakari, also called Kshudra, Simhi, Nidigdhika.

Verse 6 (garuda.1.204.6)

वृश्चिका त्र्यमृता काली विषघ्नी सर्पदंष्ट्रिका । मर्कटी चात्मगुप्ता स्यादार्षेयी कपिकच्छुका

vṛścikā tryamṛtā kālī viṣaghnī sarpadaṁṣṭrikā markaṭī cātmaguptā syādārṣeyī kapikacchukā

Vrishchika is Tryamrita, Kali, Vishaghni, Sarpadamshtrika; Markati is Atmagupta, also Arsheyi, Kapikacchu.

Verse 7 (garuda.1.204.7)

मुद्गपर्णो क्षुद्रसहा माषपर्णो महासहा । त्यजा परा च महा ज्ञेया दण्डयोन्यङ्कसंज्ञया । न्यग्रोधस्तु वटो ज्ञेयः अश्वत्थः कपिलो मतः

mudgaparṇo kṣudrasahā māṣaparṇo mahāsahā tyajā parā ca mahā jñeyā daṇḍayonyaṅkasaṁjñayā nyagrodhastu vaṭo jñeyaḥ aśvatthaḥ kapilo mataḥ

Mudgaparni is Kshudrasaha; Mashaparni is Mahasaha; Tyaja, Para, and Maha are known by the names Dandayoni and Anka; the banyan is Nyagrodha, and Ashvattha is held to be Kapila.

Verse 8 (garuda.1.204.8)

प्लक्षोऽथ गर्दभाण्डः स्यात्पर्कटी च कपीतनः । पार्थस्तु ककुभो धन्वि विज्ञेयोर्ऽजुननामभिः

plakṣo'tha gardabhāṇḍaḥ syātparkaṭī ca kapītanaḥ pārthastu kakubho dhanvi vijñeyor'junanāmabhiḥ

Plaksha is also called Gardabhanda; Parkati is Kapitana; Partha, Kakubha, and Dhanvin are names of the Arjuna tree.

Verse 9 (garuda.1.204.9)

नन्दीवृक्षः प्ररोही स्यात्पुष्टिकारीति चोच्यते । वञ्जुलो वेतसो ज्ञेयो भल्लातश्चाप्यरुष्करः

nandīvṛkṣaḥ prarohī syātpuṣṭikārīti cocyate vañjulo vetaso jñeyo bhallātaścāpyaruṣkaraḥ

Nandivriksha is also Prarohi, called Pushtikari; Vanjula is to be known as Vetasa; Bhallata is also called Arushkara.

Verse 10 (garuda.1.204.10)

लोध्रः सारवको धृष्टस्तिरीटश्चापि कीर्तितः । बृहत्फला महाजम्बूर्ज्ञेया बालफला परा

lodhraḥ sāravako dhṛṣṭastirīṭaścāpi kīrtitaḥ bṛhatphalā mahājambūrjñeyā bālaphalā parā

Lodhra is called Saravaka, Dhrishta, and also Tirita; the large-fruited jambu is Mahajambu, the small-fruited one Balaphala.

Verse 11 (garuda.1.204.11)

तृतीया जलजम्बूः स्यान्नादेयी सा च कीर्तिता । कणा कृष्णोपकुञ्ची च शौण्डी मागधिकेति च

tṛtīyā jalajambūḥ syānnādeyī sā ca kīrtitā kaṇā kṛṣṇopakuñcī ca śauṇḍī māgadhiketi ca

The third jambu is the water-jambu, called also Nadeyi. Kana is also called Krishna, Upakunchi, Shaundi, Magadhika,

Verse 12 (garuda.1.204.12)

कथिता पिप्पली तज्ज्ञैस्तन्मूलं ग्रन्थिकं स्मृतम् । ऊषणं मरिचं ज्ञेयं शुण्ठी विश्वं महौषधम्

kathitā pippalī tajjñaistanmūlaṁ granthikaṁ smṛtam ūṣaṇaṁ maricaṁ jñeyaṁ śuṇṭhī viśvaṁ mahauṣadham

all names, as those learned in it declare, for pippali; its root is called Granthika. Ushana is to be known as marica; dry ginger is Vishva, Mahaushadha.

Verse 13 (garuda.1.204.13)

व्योषं कटुत्रयं विद्यात्त्र्यूषणं तच्च कीर्त्यते । लाङ्गली हलिनी च स्याच्छेयसी गज पिप्पली

vyoṣaṁ kaṭutrayaṁ vidyāttryūṣaṇaṁ tacca kīrtyate lāṅgalī halinī ca syāccheyasī gaja pippalī

These three together are to be known as Vyosha, the three pungents, also called Tryushana. Langali is also Halini; Shreyasi is gaja-pippali.

Verse 14 (garuda.1.204.14)

त्रायन्ती त्रायमाणा स्यादुत्साया सुवहा स्मृता । चित्रकः स्याच्छिखी वह्निरग्निसंज्ञाभिरुच्यते

trāyantī trāyamāṇā syādutsāyā suvahā smṛtā citrakaḥ syācchikhī vahniragnisaṁjñābhirucyate

Trayanti is also Trayamana, remembered as Utsaya, Suvaha; Chitraka is called Shikhi, Vahni, by the names of Agni.

Verse 15 (garuda.1.204.15)

षड्ग्रन्थोग्रा वचा ज्ञेया श्वेता हैमवतीति च । कुटजो वृक्षकः शक्रो वत्सको गिरिमाल्लिका

ṣaḍgranthogrā vacā jñeyā śvetā haimavatīti ca kuṭajo vṛkṣakaḥ śakro vatsako girimāllikā

Six-jointed vacha is also called Shveta and Haimavati; Kutaja is Vrikshaka, Shakra, Vatsaka, Girimallika.

Verse 16 (garuda.1.204.16)

कलिङ्गेन्द्रयवारिष्टं तस्य बीजानि लक्षयेत् । मुस्तक्तो मेघनामा स्यात्कौन्ती ज्ञेया हरेणुका

kaliṅgendrayavāriṣṭaṁ tasya bījāni lakṣayet mustakto meghanāmā syātkauntī jñeyā hareṇukā

Its seeds are known as Kalinga, Indrayava, Arishta. Musta is also called Meghanama; Kaunti is to be known as Harenuka.

Verse 17 (garuda.1.204.17)

एला च बहुला प्रोक्ता सूक्ष्मैला च तथा त्रुटिः । पद्मा भार्ङ्गो तथा काञ्जी ज्ञेया ब्राह्मणयष्टिका

elā ca bahulā proktā sūkṣmailā ca tathā truṭiḥ padmā bhārṅgo tathā kāñjī jñeyā brāhmaṇayaṣṭikā

Ela is called Bahula, the small cardamom Truti; Padma is Bharngi; Kanji is to be known as Brahmanayashtika.

Verse 18 (garuda.1.204.18)

मूर्वा मधुरसा ज्ञेया तेजनी तिक्तवल्लिका । महानिम्बो बृहन्निम्बो दीप्यकः स्याद्यवानिका

mūrvā madhurasā jñeyā tejanī tiktavallikā mahānimbo bṛhannimbo dīpyakaḥ syādyavānikā

Murva is to be known as Madhurasa, Tejani, Tiktavallika; Mahanimba is Brihannimba; Dipyaka is ajwain.

Verse 19 (garuda.1.204.19)

विडङ्गं क्रिमशत्रुः स्याद्रामठं हिङ्गुरुच्यते । अजाजी जीरकं ज्ञेया कारवी चोपकुञ्चिका

viḍaṅgaṁ krimaśatruḥ syādrāmaṭhaṁ hiṅgurucyate ajājī jīrakaṁ jñeyā kāravī copakuñcikā

Vidanga is also called Krimishatru; Ramatha is called hingu (asafoetida); Ajaji is to be known as jiraka; Karavi is Upakunchika.

Verse 20 (garuda.1.204.20)

विज्ञेया कटुका तिक्ता तथा कटुकरोहिणी । तगरं स्यान्नतं वक्रं चोचं त्वचवराङ्गकम्

vijñeyā kaṭukā tiktā tathā kaṭukarohiṇī tagaraṁ syānnataṁ vakraṁ cocaṁ tvacavarāṅgakam

Katuka is to be known as Tikta and Katukarohini; Tagara is Nata, Vakra; Choca is Tvacavarangaka.

Verse 21 (garuda.1.204.21)

उदीच्यं बालकं प्रोक्तं ह्रीबेरं चाम्बुनामभिः । पत्रकं दलसंज्ञाभिश्चारकं तस्कराह्वयम्

udīcyaṁ bālakaṁ proktaṁ hrīberaṁ cāmbunāmabhiḥ patrakaṁ dalasaṁjñābhiścārakaṁ taskarāhvayam

Udichya is called Balaka, Hribera, by names connected with water; Patraka is known by the name Dala; Charaka is called by the name Taskara.

Verse 22 (garuda.1.204.22)

हेमाभं नागसंज्ञाभिर्नागकेशर उच्यते । असृक्कुङ्कुममाख्यातं तथा काश्मीरबाह्लिकम्

hemābhaṁ nāgasaṁjñābhirnāgakeśara ucyate asṛkkuṅkumamākhyātaṁ tathā kāśmīrabāhlikam

The golden-hued one, by names connected with Naga, is called Nagakeshara; Asrik is declared kunkuma (saffron), also Kashmira, Bahlika.

Verse 23 (garuda.1.204.23)

अयो लोहं समुद्दिष्टं यौगिकैर्लोहनामभिः । पुरं कुटनटं विद्यान्महिषाक्षः पलङ्कषा

ayo lohaṁ samuddiṣṭaṁ yaugikairlohanāmabhiḥ puraṁ kuṭanaṭaṁ vidyānmahiṣākṣaḥ palaṅkaṣā

Ayas is declared loha (iron), with many derivative loha-names; Pura is to be known as Kutanata; Mahishaksha is Palankasha.

Verse 24 (garuda.1.204.24)

काश्मरी कट्फला ज्ञेया श्रीपर्णो चेति कीर्तिता । शल्लकी गजभक्ष्या च पत्री च सुरभी स्त्रवः

kāśmarī kaṭphalā jñeyā śrīparṇo ceti kīrtitā śallakī gajabhakṣyā ca patrī ca surabhī stravaḥ

Kashmari is to be known as Katphala, and called Shriparna; Shallaki is Gajabhakshya, Patri, and Surabhi-strava.

Verse 25 (garuda.1.204.25)

धात्रीमामलकीं विद्यादक्षश्चैव विभीतकः । पथ्याभया च विज्ञेया पूतना च हरीतकी

dhātrīmāmalakīṁ vidyādakṣaścaiva vibhītakaḥ pathyābhayā ca vijñeyā pūtanā ca harītakī

Dhatri is to be known as amalaki; Aksha is also vibhitaka; Pathya, Abhaya, and Putana are to be known as haritaki.

Verse 26 (garuda.1.204.26)

त्रिफला फलमेवोक्ता तच्च ज्ञेयं फलत्रिकम् । उदकीर्यो दीर्घवृन्तः करञ्जश्चेति कीर्तितः

triphalā phalamevoktā tacca jñeyaṁ phalatrikam udakīryo dīrghavṛntaḥ karañjaśceti kīrtitaḥ

The fruit of these three is called Triphala, to be known also as Phalatrika. Udakirya is Dirghavrinta, also called Karanja.

Verse 27 (garuda.1.204.27)

यष्टी यष्ट्याह्वयं प्रोक्तं मदुकं मधुयष्टिका । धातकी ताम्रपर्णो स्यात्समङ्गा कुञ्जरा मता

yaṣṭī yaṣṭyāhvayaṁ proktaṁ madukaṁ madhuyaṣṭikā dhātakī tāmraparṇo syātsamaṅgā kuñjarā matā

Yashti is called by the name Yashti, Maduka, Madhuyashtika; Dhataki is Tamraparni; Samanga is held to be Kunjara.

Verse 28 (garuda.1.204.28)

सितं मलयजं शीतं गोशीर्षं सितचन्दनम् । विद्याद्रक्तं चन्दनं च द्वितीयं रक्तचन्दनम्

sitaṁ malayajaṁ śītaṁ gośīrṣaṁ sitacandanam vidyādraktaṁ candanaṁ ca dvitīyaṁ raktacandanam

White, cooling malayaja is to be known as Goshirsha, white sandalwood; and the second, red-hued sandalwood is called raktacandana.

Verse 29 (garuda.1.204.29)

काकोली च स्मृता वीरा वयस्या चार्कपुष्पिका । शृङ्गी कर्कटशृङ्गी च महाघोषा च कीर्तिता

kākolī ca smṛtā vīrā vayasyā cārkapuṣpikā śṛṅgī karkaṭaśṛṅgī ca mahāghoṣā ca kīrtitā

Kakoli is remembered also as Vira, Vayasya, Arkapushpika; Shringi is Karkatashringi, called also Mahaghosha.

Verse 30 (garuda.1.204.30)

तुगाक्षीरी शुभा वांशी विज्ञेया वंशलोचना । मृद्विका च स्मृता द्राक्षा तथा गोस्तनिका मता

tugākṣīrī śubhā vāṁśī vijñeyā vaṁśalocanā mṛdvikā ca smṛtā drākṣā tathā gostanikā matā

The auspicious bamboo-manna Tugakshiri is to be known as Vamshalochana; Mridvika is remembered as draksha, also held to be Gostanika.

Verse 31 (garuda.1.204.31)

स्यादुशीरं मृणालञ्च सेव्यं लामज्जकं तथा । सारञ्च गोपवल्ली च गोपी भद्रा च कथ्यते

syāduśīraṁ mṛṇālañca sevyaṁ lāmajjakaṁ tathā sārañca gopavallī ca gopī bhadrā ca kathyate

Ushira is also mrinala, likewise called sevya, lamajjaka; Sara is Gopavalli; Gopi is called Bhadra.

Verse 32 (garuda.1.204.32)

दन्ती कटङ्कटेरी च ज्ञेया दारुनिशेति च । हरिद्रा रजनी प्रोक्ता पीतिका रात्रिनामिका

dantī kaṭaṅkaṭerī ca jñeyā dāruniśeti ca haridrā rajanī proktā pītikā rātrināmikā

Danti is to be known as Katankateri, and also Darunisha; Haridra is called Rajani, Pitika, and by the name Ratri.

Verse 33 (garuda.1.204.33)

वृक्षादनी छिन्नरुहा नीलवल्ली रसामृता । वसुकोटश्च विज्ञेयो वाशिरः काम्पिल्लो मतः

vṛkṣādanī chinnaruhā nīlavallī rasāmṛtā vasukoṭaśca vijñeyo vāśiraḥ kāmpillo mataḥ

Vrikshadani is to be known as Chinnaruha, Nilavalli, Rasamrita; Vasukota is to be known as Vashira, held to be Kampilla.

Verse 34 (garuda.1.204.34)

पाषाणभेदकोऽरिष्टो ह्यस्मभित्कुट्टभेदकः । घण्टाकः शुष्कको ज्ञेयो वचोऽथ सूचको मतः

pāṣāṇabhedako'riṣṭo hyasmabhitkuṭṭabhedakaḥ ghaṇṭākaḥ śuṣkako jñeyo vaco'tha sūcako mataḥ

Pashanabheda is also Arishta, Asmabhit, Kuttabhedaka; Ghantaka is to be known as Shushkaka; Vacha is also held to be Sucaka.

Verse 35 (garuda.1.204.35)

सुरसो बीजकश्चैव पीतशालोऽभिधीयेत । वज्रवृक्षो महावृक्षः स्नुही स्नुक्च सुधा गुडा

suraso bījakaścaiva pītaśālo'bhidhīyeta vajravṛkṣo mahāvṛkṣaḥ snuhī snukca sudhā guḍā

Surasa is also Bijaka, called Pitashala; Vajravriksha is Mahavriksha — Snuhi, Snuk, Sudha, and Guda are also its names.

Verse 36 (garuda.1.204.36)

तुलसीं सुरसां विद्यादुपस्थेति च कथ्यते । कुठेरकोऽप्यर्जुनकः पर्णो सौगन्धिपर्णिक्रः

tulasīṁ surasāṁ vidyādupastheti ca kathyate kuṭherako'pyarjunakaḥ parṇo saugandhiparṇikraḥ

Tulasi is to be known as Surasa, also called Upastha; Kutheraka is Arjunaka, called also Parni, Saugandhiparnika.

Verse 37 (garuda.1.204.37)

नीलश्च सिन्धुवारश्च निर्गुण्डीति सुगन्धिका । ज्ञेया सुगन्धिपर्णोति वासन्ती कुलजेति च

nīlaśca sindhuvāraśca nirguṇḍīti sugandhikā jñeyā sugandhiparṇoti vāsantī kulajeti ca

Nila and Sindhuvara are Nirgundi, the fragrant one; it is to be known also as Sugandhiparni, Vasanti, and Kulaja.

Verse 38 (garuda.1.204.38)

कालीयकं पीतकाष्ठं कतकाख्यः पुनः स्मृतः । गायत्रीखदिरो ज्ञेयस्तद्भेदः कन्दरो मतः

kālīyakaṁ pītakāṣṭhaṁ katakākhyaḥ punaḥ smṛtaḥ gāyatrīkhadiro jñeyastadbhedaḥ kandaro mataḥ

Kaliyaka is the yellow wood, also called Kataka; Gayatri is to be known as khadira, its variant held to be Kandara.

Verse 39 (garuda.1.204.39)

इन्दी वरं कुवलयं पद्मं नीलोत्पलं स्मृतम् । सौगन्धिकं शतदलमब्जं कमलमुच्यते

indī varaṁ kuvalayaṁ padmaṁ nīlotpalaṁ smṛtam saugandhikaṁ śatadalamabjaṁ kamalamucyate

Indivara is kuvalaya, and Padma is remembered as Nilotpala; Saugandhika is the hundred-petalled lotus, and Abja is called Kamala.

Verse 40 (garuda.1.204.40)

अजवर्णो भवेदूर्जो वाजिकर्णोऽश्वकर्णकः । श्लेष्मान्तकस्तथा शेलुर्बहुवारश्च कथ्यते

ajavarṇo bhavedūrjo vājikarṇo'śvakarṇakaḥ śleṣmāntakastathā śelurbahuvāraśca kathyate

Ajavarna is Urja; Vajikarna is Ashvakarnaka; Shleshmantaka is likewise Shelu, and is called Bahuvara.

Verse 41 (garuda.1.204.41)

सुनन्दकः ककुद्भद्रं छत्राकी छत्रसंज्ञका । कबरी कुम्भको धृष्टः क्षुद्विधो धनकृत्तथा

sunandakaḥ kakudbhadraṁ chatrākī chatrasaṁjñakā kabarī kumbhako dhṛṣṭaḥ kṣudvidho dhanakṛttathā

Sunandaka is Kakudbhadra; Chatraki is known by the name Chatra; Kabari is Kumbhaka, Dhrishta, Kshudvidha, and Dhanakrit.

Verse 42 (garuda.1.204.42)

कृष्णार्जकः करालश्च कालमानः प्रकीर्तितः । प्राची बला नदीक्रान्ता काकजङ्घाथ वायसी

kṛṣṇārjakaḥ karālaśca kālamānaḥ prakīrtitaḥ prācī balā nadīkrāntā kākajaṅghātha vāyasī

Krishnarjaka is also Karala, Kalamana; Prachi-bala is to be known also as Nadikranta, Kakajangha, Vayasi.

Verse 43 (garuda.1.204.43)

ज्ञेया मूषिकपर्णो तु भ्रमन्ती चाखुपर्णिका । विषमुष्टिर्द्रावणञ्च केशमुष्टिरुदाहृता

jñeyā mūṣikaparṇo tu bhramantī cākhuparṇikā viṣamuṣṭirdrāvaṇañca keśamuṣṭirudāhṛtā

Mushikaparni is to be known also as Bhramanti, Akhuparnika; Vishamushti is called Dravana and Keshamushti.

Verse 44 (garuda.1.204.44)

किंलिहीं कटुकीं विद्यादन्तकश्चाम्लवेतसः । अश्वत्था बहुपत्रा च विज्ञेया चामलक्यपि

kiṁlihīṁ kaṭukīṁ vidyādantakaścāmlavetasaḥ aśvatthā bahupatrā ca vijñeyā cāmalakyapi

Kimlihi is to be known as katuki; Antaka is amlavetasa; Ashvattha is to be known as Bahupatra, and amalaki too.

Verse 45 (garuda.1.204.45)

अरूषक्रं पत्र शूकं क्षीरी राजादनं मतम् । महापत्रं दाडिमं च तमेव करकं वदेत्

arūṣakraṁ patra śūkaṁ kṣīrī rājādanaṁ matam mahāpatraṁ dāḍimaṁ ca tameva karakaṁ vadet

Arushkara is the leaf-bristled one; Kshiri is held to be Rajadana; the large-leaved one is the pomegranate, also called Karaka.

Verse 46 (garuda.1.204.46)

मसूरी विदली शष्पा कालिन्दीति निरुच्यते । कण्टकाख्या महाश्यामा वृक्षपादीति वक्ष्यते

masūrī vidalī śaṣpā kālindīti nirucyate kaṇṭakākhyā mahāśyāmā vṛkṣapādīti vakṣyate

Masuri is called Vidali, Shashpa, and Kalindi; that named Kantaka is Mahashyama, spoken of also as Vrikshapadi.

Verse 47 (garuda.1.204.47)

विद्या कुन्ती निकुम्भा च त्रिभङ्गी त्रिपुटी त्रिवृत् । सप्तला यवतिक्ता च चर्मा चर्मकसेति च

vidyā kuntī nikumbhā ca tribhaṅgī tripuṭī trivṛt saptalā yavatiktā ca carmā carmakaseti ca

It is to be known also as Kunti, Nikumbha, Tribhangi, Triputi, Trivrit; Saptala is also called Yavatikta, Charma, Charmakasa.

Verse 48 (garuda.1.204.48)

शङ्खिनी सुकुमारी च तिक्ताक्षी चाक्षिपीलुकम् । गवाक्षी चामृता श्वेता गिरिकर्णो गवादिनी

śaṅkhinī sukumārī ca tiktākṣī cākṣipīlukam gavākṣī cāmṛtā śvetā girikarṇo gavādinī

Shankhini is Sukumari, Taktakshi, and Akshipiluka; Gavakshi is to be known also as Amrita, Shveta, Girikarna, Gavadini.

Verse 49 (garuda.1.204.49)

काम्पिल्लकोऽथ रक्ताङ्गो गुण्डा रोचनिकेति च । हेमक्षीरी स्मृता पीता गौरी वै कालदुग्धिका

kāmpillako'tha raktāṅgo guṇḍā rocaniketi ca hemakṣīrī smṛtā pītā gaurī vai kāladugdhikā

Kampillaka is also Raktanga, Gunda, Rochanika; Hemakshiri is remembered as Pita, Gauri, and also Kaladugdhika.

Verse 50 (garuda.1.204.50)

गाङ्गेरुकी नागबला विशाला चेन्द्रवारुणी । तार्क्ष्यं शैलं नीलवर्णमञ्जनञ्च रसाञ्जनम्

gāṅgerukī nāgabalā viśālā cendravāruṇī tārkṣyaṁ śailaṁ nīlavarṇamañjanañca rasāñjanam

Gangeruki is Nagabala; Vishala is Indravaruni; blue-hued Tarkshya is called shaila-anjana, rasanjana.

Verse 51 (garuda.1.204.51)

निर्यासो यश्च शाल्मल्याः स मोचरससंज्ञकः । प्रत्यक्पुष्पी खरी ज्ञेया अपामार्गो मयूरकः

niryāso yaśca śālmalyāḥ sa mocarasasaṁjñakaḥ pratyakpuṣpī kharī jñeyā apāmārgo mayūrakaḥ

The exudate of the shalmali tree is called mocharasa; Pratyakpushpi is to be known as Khari; Apamarga is also Mayuraka.

Verse 52 (garuda.1.204.52)

सिंहास्यवृषवासाकमाटरूषकमादिशेत् । जीवको जीवशाकश्च कर्बुरञ्च शटीं विदुः

siṁhāsyavṛṣavāsākamāṭarūṣakamādiśet jīvako jīvaśākaśca karburañca śaṭīṁ viduḥ

Simhasya, Vrisha, and Vasaka are called Atarushaka; Jivaka is Jivashaka; Karbura is to be known as Shati.

Verse 53 (garuda.1.204.53)

कट्फलं सोमवृक्षः स्यादग्निगन्धा सुगन्धिका । शताङ्गं शतपुष्पा च मिंसिर्मधुरिकामता

kaṭphalaṁ somavṛkṣaḥ syādagnigandhā sugandhikā śatāṅgaṁ śatapuṣpā ca miṁsirmadhurikāmatā

Katphala is Somavriksha; Agnigandha is Sugandhika; Shatanga is Shatapushpa, and Mimsi is held to be Madhurika.

Verse 54 (garuda.1.204.54)

ज्ञेयं पुष्करमूलञ्च पुष्करं पुष्कराह्वयम् । यासोऽथ धन्वयासश्च दुष्पर्शोऽथ दुरालभा

jñeyaṁ puṣkaramūlañca puṣkaraṁ puṣkarāhvayam yāso'tha dhanvayāsaśca duṣparśo'tha durālabhā

Pushkaramula is to be known as Pushkara, called by the name Pushkara; Yasa is also Dhanvayasa, Dushparsha, Duralabha.

Verse 55 (garuda.1.204.55)

वाकुची सोमराजी च सोमवल्लीति कीर्तिता । मार्कवः केशराजश्च भृङ्गराजो निगद्यते

vākucī somarājī ca somavallīti kīrtitā mārkavaḥ keśarājaśca bhṛṅgarājo nigadyate

Vakuchi is Somaraji, called also Somavalli; Markava is Keśaraja, declared to be Bhringaraja.

Verse 56 (garuda.1.204.56)

प्रोक्तस्त्वेडगजस्तज्ज्ञैश्चक्रमर्दकसंज्ञखः । सुरङ्गीतगरः स्नायुः कलनाशा तु वायसी

proktastveḍagajastajjñaiścakramardakasaṁjñakhaḥ suraṅgītagaraḥ snāyuḥ kalanāśā tu vāyasī

That called Edagaja by those who know it is Chakramardaka; Surangi-tagara is Snayu; Kalanasha is Vayasi.

Verse 57 (garuda.1.204.57)

महाकालः स्मृतो बेलस्तण्डुलीयो घनस्तनः । इक्ष्वाकुस्तिक्ततुम्बी स्यात्तिक्तालबुर्निगद्यते

mahākālaḥ smṛto belastaṇḍulīyo ghanastanaḥ ikṣvākustiktatumbī syāttiktālaburnigadyate

Bilva is remembered as Mahakala; Tandulaka is Ghanastana; Ikshvaku is the bitter gourd, declared as Tiktalabu.

Verse 58 (garuda.1.204.58)

धामार्गवोऽथ कोषातक्यथ यामिनी । विद्यात्कोशतकीभेदं कृतभेदनसंज्ञका

dhāmārgavo'tha koṣātakyatha yāminī vidyātkośatakībhedaṁ kṛtabhedanasaṁjñakā

Dhamargava is Koshataki, likewise called Yamini; the variant of koshataki is to be known by the name Kritabhedana.

Verse 59 (garuda.1.204.59)

तथा जीमूतकाख्या च खुड्डाको देवताडकः । गृध्रनखी गृध्रनखी हिङ्गुकाकादनी मता

tathā jīmūtakākhyā ca khuḍḍāko devatāḍakaḥ gṛdhranakhī gṛdhranakhī hiṅgukākādanī matā

Likewise, that called Jimuta is also Khuddaka, Devataraka; Gridhranakhi is held to be Hingukakadani.

Verse 60 (garuda.1.204.60)

अश्वारिश्चैव बोद्धव्यः करवीरोऽश्वमारकः । सिन्धुः सैन्धवसिन्धूत्थमणिमन्थमुदाहृतम्

aśvāriścaiva boddhavyaḥ karavīro'śvamārakaḥ sindhuḥ saindhavasindhūtthamaṇimanthamudāhṛtam

Ashvari is to be understood as karavira, the horse-killer; Sindhu is declared saindhava, sindhutha, and manimantha.

Verse 61 (garuda.1.204.61)

क्षारो यवाग्रजश्चैव यवक्षारोऽभिधीयते । सर्जिका सर्जिकाक्षारो द्वितीयः परिकीर्तितः

kṣāro yavāgrajaścaiva yavakṣāro'bhidhīyate sarjikā sarjikākṣāro dvitīyaḥ parikīrtitaḥ

The alkali born first of barley is called yavakshara; Sarjika is also called sarjika-kshara, declared as a second alkali.

Verse 62 (garuda.1.204.62)

काशीशं पुष्पकाशीशं विज्ञेयं नेत्त्रभेषजम् । धातुकाशीशकाशी च संज्ञेयं तच्च कीर्तितम्

kāśīśaṁ puṣpakāśīśaṁ vijñeyaṁ nettrabheṣajam dhātukāśīśakāśī ca saṁjñeyaṁ tacca kīrtitam

Kashisha, flower-kashisha, is to be known as the eye-medicine; dhatu-kashisha and kashi are also so termed.

Verse 63 (garuda.1.204.63)

सौराष्ट्री मृत्तिकाक्षारं काक्षी वै पङ्कपर्पटी । विद्यात्समाक्षिकं धातु ताप्यं ताप्युत्थसम्भवम्

saurāṣṭrī mṛttikākṣāraṁ kākṣī vai paṅkaparpaṭī vidyātsamākṣikaṁ dhātu tāpyaṁ tāpyutthasambhavam

Saurashtri is the earth-alkali; Kakshi is Pankaparpati; the mineral samakshika is to be known as tapya, born of tapya-ore.

Verse 64 (garuda.1.204.64)

शिला मनः शिला ज्ञेया नेपाली कुलटीति च । आलं मनस्तालकं वा हरितालं विनिर्दिशेत्

śilā manaḥ śilā jñeyā nepālī kulaṭīti ca ālaṁ manastālakaṁ vā haritālaṁ vinirdiśet

Shila is to be known as manahshila, also called Nepali, Kulati; Ala or manastalaka is to be declared as haritala.

Verse 65 (garuda.1.204.65)

गन्धको गन्धपाषाणो रसः पारद उच्यते । ताम्रमौदुम्बरं शुल्बं विद्यान्म्लेच्छमुखं तथा

gandhako gandhapāṣāṇo rasaḥ pārada ucyate tāmramaudumbaraṁ śulbaṁ vidyānmlecchamukhaṁ tathā

Gandhaka is called gandha-pashana; rasa is called parada (mercury); copper is to be known as audumbara, shulba, and mlecchamukha.

Verse 66 (garuda.1.204.66)

अद्रिसारस्त्वयस्तीक्ष्णं लोहकञ्चापि कथ्यते । माक्षिकं मधु च क्षौद्रं तच्च पुष्परसं स्मृतम्

adrisārastvayastīkṣṇaṁ lohakañcāpi kathyate mākṣikaṁ madhu ca kṣaudraṁ tacca puṣparasaṁ smṛtam

Adrisara is called ayas-tikshna, also lohaka; makshika is madhu and kshaudra, remembered also as pushparasa.

Verse 67 (garuda.1.204.67)

ज्येष्ठन्तु सोदकं तत्स्यात्काञ्जिकन्तु सुवीरकम् । सीता सितोपला चैव मत्स्यण्डीशर्करा स्मृता

jyeṣṭhantu sodakaṁ tatsyātkāñjikantu suvīrakam sītā sitopalā caiva matsyaṇḍīśarkarā smṛtā

Jyeshtha with water becomes a preparation; kanjika is called suvira; sita is sitopala, remembered also as matsyandi and sharkara.

Verse 68 (garuda.1.204.68)

त्वगेलापत्रकैस्तुल्यैस्त्रिसुगन्धि त्रिजातकम् । नागकेशरसंयुक्तं तच्चतुर्जातमिष्यते

tvagelāpatrakaistulyaistrisugandhi trijātakam nāgakeśarasaṁyuktaṁ taccaturjātamiṣyate

Cinnamon-bark, cardamom, and tejapatra in equal parts are trisugandhi, trijataka; combined with nagakeshara, it becomes chaturjata.

Verse 69 (garuda.1.204.69)

पिप्पली पिप्पलीमूलं चव्यचित्रकनागरैः । कथितं पञ्चकोलञ्च कोलकं कोलसंज्ञया

pippalī pippalīmūlaṁ cavyacitrakanāgaraiḥ kathitaṁ pañcakolañca kolakaṁ kolasaṁjñayā

Pippali, pippali-root, chavya, chitraka, and dry ginger together are declared panchakola, also called kolaka.

Verse 70 (garuda.1.204.70)

प्रियङ्गुः कङ्गुका ज्ञेया कोरदूषश्च कोद्रवः । त्रिपुटः पुटसंज्ञश्च कलापो लङ्गको मतः

priyaṅguḥ kaṅgukā jñeyā koradūṣaśca kodravaḥ tripuṭaḥ puṭasaṁjñaśca kalāpo laṅgako mataḥ

Priyangu is to be known as kanguka; Koradusha is kodrava; Triputa is known also by the name puta; Kalapa is held to be langaka.

Verse 71 (garuda.1.204.71)

सतीनो वर्तुलश्चैव वेणुश्चापि प्रकीर्तितः । पिचुकं पितलं चाक्षं बिडालपदकं तथा

satīno vartulaścaiva veṇuścāpi prakīrtitaḥ picukaṁ pitalaṁ cākṣaṁ biḍālapadakaṁ tathā

Satina is also vartula, proclaimed as venu; picuka is pitala and aksha, likewise called bidalapadaka.

Verse 72 (garuda.1.204.72)

विद्यात्कर्षं तथा चापि सुवर्णं कवलग्रहम् । पलार्धं शुक्तिमिच्छन्ति तथाष्टौमाषकास्त्विति

vidyātkarṣaṁ tathā cāpi suvarṇaṁ kavalagraham palārdhaṁ śuktimicchanti tathāṣṭaumāṣakāstviti

This is also to be known as a karsha, likewise a suvarna, a kavalagraha; half a pala they hold to be a shukti, that is, eight mashas.

Verse 73 (garuda.1.204.73)

पलं बिल्वञ्च मुष्टिः स्याद्द्वे पले प्रसृतिं वदेत् । अञ्जलिं कुडवञ्चैव विद्यात्पलचतुष्टयम्

palaṁ bilvañca muṣṭiḥ syāddve pale prasṛtiṁ vadet añjaliṁ kuḍavañcaiva vidyātpalacatuṣṭayam

A pala is also called a bilva, a mushti; two palas they call a prasriti; an anjali and a kudava are to be known as four palas.

Verse 74 (garuda.1.204.74)

अष्टमानं पलान्यष्टौ तच्च मानमिति स्मृतम् । चतुर्भिः कुडवैः प्रस्थ प्रस्थाश्चत्वार आढकः

aṣṭamānaṁ palānyaṣṭau tacca mānamiti smṛtam caturbhiḥ kuḍavaiḥ prastha prasthāścatvāra āḍhakaḥ

Eight palas make an ashtamana, remembered also as a mana; four kudavas make a prastha, and four prasthas an adhaka.

Verse 75 (garuda.1.204.75)

काशपात्रञ्च संप्रोक्तो द्रोणश्चचतुराढके । तुला पलशतं प्रोक्तं भागो विंशत्पलः स्मृतः

kāśapātrañca saṁprokto droṇaścacaturāḍhake tulā palaśataṁ proktaṁ bhāgo viṁśatpalaḥ smṛtaḥ

A kashapatra is likewise to be known equal to this; a drona is four adhakas; a tula is declared a hundred palas; a bhaga is remembered as twenty palas.

Verse 76 (garuda.1.204.76)

मानमेवं विधं प्रोक्तं प्रस्थद्रव्येषु पण्डितैः । द्रवद्रव्येषु चोद्दिष्टं द्विगुणं परिकीर्तितम्

mānamevaṁ vidhaṁ proktaṁ prasthadravyeṣu paṇḍitaiḥ dravadravyeṣu coddiṣṭaṁ dviguṇaṁ parikīrtitam

Thus have the learned declared this measure for solid substances; for liquid substances it is proclaimed to be doubled.

Verse 77 (garuda.1.204.77)

भद्रदारु देवकाष्ठं दारु स्याद्देवदारुकम् । कुष्ठमामयमाख्यातं मांसीञ्च नलदंशनम्

bhadradāru devakāṣṭhaṁ dāru syāddevadārukam kuṣṭhamāmayamākhyātaṁ māṁsīñca naladaṁśanam

Bhadradaru is devakashtha; daru is devadaru; kushtha is called amaya; mamsi is called naladamshana.

Verse 78 (garuda.1.204.78)

शङ्खः शुक्तिनखः शङ्खो व्याघ्रो व्याघ्रनखः स्मृतः । पुरं पलङ्कषं विद्यान्महिषाक्षञ्च गुग्गुलुः

śaṅkhaḥ śuktinakhaḥ śaṅkho vyāghro vyāghranakhaḥ smṛtaḥ puraṁ palaṅkaṣaṁ vidyānmahiṣākṣañca gugguluḥ

Shankha is shukti-nakha; vyaghranakha is remembered; pura is to be known as palankasha, called also mahishaksha, guggulu.

Verse 79 (garuda.1.204.79)

रसो गन्धरसो बोले सर्जः सर्जरसो मतः । प्रियङ्गुः फलिनी श्यामा गौरी कान्तेति चोच्यते

raso gandharaso bole sarjaḥ sarjaraso mataḥ priyaṅguḥ phalinī śyāmā gaurī kānteti cocyate

Rasa is gandharasa in bola; sarja is held to be sarjarasa; priyangu is called phalini, shyama, gauri, kanta.

Verse 80 (garuda.1.204.80)

करञ्जौ नक्तमालः स्यात्पूतिकश्चिरबिल्वकः । शिग्रुः शोभाञ्जनो नाम ज्ञानमानश्च कीर्तितः

karañjau naktamālaḥ syātpūtikaścirabilvakaḥ śigruḥ śobhāñjano nāma jñānamānaśca kīrtitaḥ

Karanja is also naktamala; putika is chirabilvaka; shigru is named shobhanjana, called also jnanamana.

Verse 81 (garuda.1.204.81)

जया जयन्ती शरणी निर्गुण्डी सिन्धुवारकः । मोरटा पीलुपर्णो च तुण्डी स्यात्तुण्डिकेरिका

jayā jayantī śaraṇī nirguṇḍī sindhuvārakaḥ moraṭā pīluparṇo ca tuṇḍī syāttuṇḍikerikā

Jaya is jayanti, sharani; nirgundi is sindhuvara; morata is piluparni; tundi is called tundikerika.

Verse 82 (garuda.1.204.82)

मदनो गालवो बोधो घोटा घोटी च कथ्यते । चतुरङ्गुल सम्पाको व्याधिघाताभिसंज्ञकः

madano gālavo bodho ghoṭā ghoṭī ca kathyate caturaṅgula sampāko vyādhighātābhisaṁjñakaḥ

Madana is galava, bodha; ghota, ghoti are also its names; chaturangula-sampaka is known also by the name vyadhighata.

Verse 83 (garuda.1.204.83)

विद्यादारग्वधं राजवृक्षं रैवतसंज्ञकम् । दन्ती काकेन्दुतिक्ता स्यात्कण्टकी च विकङ्कतः

vidyādāragvadhaṁ rājavṛkṣaṁ raivatasaṁjñakam dantī kākendutiktā syātkaṇṭakī ca vikaṅkataḥ

Aragvadha is to be known as rajavriksha, called raivata; danti is kakenduktikta, also called kantaki, vikankata.

Verse 84 (garuda.1.204.84)

निम्बोऽरिष्टः समाख्यातः पटोलं कोलकं विदुः । वयस्था च विशल्या च च्छिन्ना छिन्नरुहा मता

nimbo'riṣṭaḥ samākhyātaḥ paṭolaṁ kolakaṁ viduḥ vayasthā ca viśalyā ca cchinnā chinnaruhā matā

Nimba is declared as arishta; patola is known as kolaka; vayastha is also called vishalya; chinna is held to be chinnaruha.

Verse 85 (garuda.1.204.85)

वशा दन्त्यमृता चेति गुडूचीनामसंग्रहः । किराततिक्तकश्चैव भूनिम्बः काण्डतिक्तकः

vaśā dantyamṛtā ceti guḍūcīnāmasaṁgrahaḥ kirātatiktakaścaiva bhūnimbaḥ kāṇḍatiktakaḥ

Vasha, danti, amrita — these are the collected names of guduchi; kiratatikta is likewise bhunimba, kandatiktaka.

Verse 86 (garuda.1.204.86)

सूत उवाच । नामान्येतानि च हरे वन्यानां भेषजां तथा । अतो व्याकरणं वक्ष्ये कुमारोक्तञ्च शौनक

sūta uvāca nāmānyetāni ca hare vanyānāṁ bheṣajāṁ tathā ato vyākaraṇaṁ vakṣye kumāroktañca śaunaka

Suta said: These, O devotee of Hari, are the names of the forest medicinal plants. Now, O Shaunaka, I shall expound the grammar taught by Kumara.

Chapter 203All chaptersChapter 205