Uma Samhita · Chapter 39
The Kings Born in the Line of Vaivasvata
Verse 1 (shiva.uma.39.1)
शौनक उवाच । सगरस्यात्मजा वीराः कथं जाता महाबलाः । विक्रान्ताः षष्टिसाहस्रा विधना केन वा वद
śaunaka uvāca sagarasyātmajā vīrāḥ kathaṁ jātā mahābalāḥ vikrāntāḥ ṣaṣṭisāhasrā vidhanā kena vā vada
Shaunaka said: 'How were Sagara's sons born, sixty thousand heroes of great strength and valor, and by what means — tell me.'
Verse 2 (shiva.uma.39.2)
सूत उवाच । द्वे पत्न्यो सगरस्यास्तां तपसा दग्धकिल्विषे । और्वस्तयोर्वरं प्रादात्तोषितो मुनिसत्तमः
sūta uvāca dve patnyo sagarasyāstāṁ tapasā dagdhakilviṣe aurvastayorvaraṁ prādāttoṣito munisattamaḥ
Suta said: Sagara had two wives, whose sins had been burned away by austerity; Aurva, the foremost of sages, pleased with them, granted a boon to the two of them.
Verse 3 (shiva.uma.39.3)
षष्टिपुत्रसहस्राणि एका वव्रे तरस्विनाम् । एकं वंशकरं त्वेका यथेष्टं वरशालिनी
ṣaṣṭiputrasahasrāṇi ekā vavre tarasvinām ekaṁ vaṁśakaraṁ tvekā yatheṣṭaṁ varaśālinī
One chose sixty thousand valiant sons; the other, endowed with the choice of boon, chose just one son who would continue the lineage, as she wished.
Verse 4 (shiva.uma.39.4)
तत्रैवागत्य तांल्लब्ध्वा पुत्रान् शूरान्बहूंस्तदा । सा चैव सुषुवे तुम्बं बीजपूर्वं पृथक् कृतम्
tatraivāgatya tāṁllabdhvā putrān śūrānbahūṁstadā sā caiva suṣuve tumbaṁ bījapūrvaṁ pṛthak kṛtam
Having come there and obtained those many heroic sons, she then gave birth to a gourd, filled with seeds, later separated out into individual embryos.
Verse 5 (shiva.uma.39.5)
ते सर्वे हि स्वधात्रीभिर्ववृधुश्च यथाक्रमम् । घृतपूर्णेषु कुम्भेषु कुमाराः प्रीतिवर्द्धनाः
te sarve hi svadhātrībhirvavṛdhuśca yathākramam ghṛtapūrṇeṣu kumbheṣu kumārāḥ prītivarddhanāḥ
All of them were reared by their own nurses in due order, those joy-increasing princes, in pots filled with ghee.
Verse 6 (shiva.uma.39.6)
कपिलाग्निप्रदग्धानां तेषां तत्र महात्मनाम् । एकः पञ्चजनो नाम पुत्रो राजा बभूव ह
kapilāgnipradagdhānāṁ teṣāṁ tatra mahātmanām ekaḥ pañcajano nāma putro rājā babhūva ha
Of those great-souled ones, burned by Kapila's fire, one — named Panchajana — became king.
Verse 7 (shiva.uma.39.7)
ततः पञ्चजनस्यासीदंशुमान्नाम वीर्यवान् । दिलीपस्तनयस्तस्य पुत्रो यस्य भगीरथः
tataḥ pañcajanasyāsīdaṁśumānnāma vīryavān dilīpastanayastasya putro yasya bhagīrathaḥ
Then Panchajana's son was the valiant one named Anshuman; his son was Dilipa, whose son was Bhagiratha.
Verse 8 (shiva.uma.39.8)
यस्तु गङ्गा सरिच्छ्रेष्ठामवातारयत प्रभुः । समुद्रमानयच्चेमां दुहितृत्वमकल्पयत्
yastu gaṅgā saricchreṣṭhāmavātārayata prabhuḥ samudramānayaccemāṁ duhitṛtvamakalpayat
That lord who brought down Ganga, foremost of rivers, and led her to the ocean, making her its daughter.
Verse 9 (shiva.uma.39.9)
भगीरथसुतो राजा श्रुतसेन इति श्रुतः । नाभागस्तु सुतस्तस्य पुत्रः परमधार्मिकः
bhagīrathasuto rājā śrutasena iti śrutaḥ nābhāgastu sutastasya putraḥ paramadhārmikaḥ
The son of Bhagiratha was the king known as Shrutasena; and Nabhaga was his son, a most righteous son.
Verse 10 (shiva.uma.39.10)
अम्बरीषस्तु नाभागिः सिन्धुद्वीपस्ततोऽभवत् । अयुताजित्तु दायादः सिन्धुद्वीपस्य वीर्यवान्
ambarīṣastu nābhāgiḥ sindhudvīpastato'bhavat ayutājittu dāyādaḥ sindhudvīpasya vīryavān
Ambarisha, son of Nabhaga, was next; then Sindhudvipa; the heir of Sindhudvipa was the valiant Ayutajit.
Verse 11 (shiva.uma.39.11)
आयुताजित्सुतस्त्वासीद् ऋतुपर्णो महायशाः । दिव्याक्षहृदयज्ञोऽसौ राजा नलसखोऽभवत्
āyutājitsutastvāsīd ṛtuparṇo mahāyaśāḥ divyākṣahṛdayajño'sau rājā nalasakho'bhavat
The son of Ayutajit was the greatly famed Rituparna, that king who knew the divine science of dice and became the friend of Nala.
Verse 12 (shiva.uma.39.12)
ऋतुपर्णसुतस्त्वासीदनुपर्णो महाद्युतिः । तस्य कल्माषपादो वै नाम्ना मित्रसहस्तथा
ṛtuparṇasutastvāsīdanuparṇo mahādyutiḥ tasya kalmāṣapādo vai nāmnā mitrasahastathā
The son of Rituparna was the greatly splendid Anuparna; his line came to the king known as Kalmashapada, also called Mitrasaha.
Verse 13 (shiva.uma.39.13)
कल्माषपादस्य सुतः सर्वकर्मेति विश्रुतः । अनरण्यस्तु पुत्रोऽभूद्विश्रुतः सर्वशर्मणः
kalmāṣapādasya sutaḥ sarvakarmeti viśrutaḥ anaraṇyastu putro'bhūdviśrutaḥ sarvaśarmaṇaḥ
The son of Kalmashapada was renowned as Sarvakarma; and his son was the renowned Anaranya.
Verse 14 (shiva.uma.39.14)
अनरण्यसुतो राजा विद्वान्मुण्डिद्रुहोऽभवत् । निषधस्तस्य तनयो रतिः खट्वाङ्ग इत्यपि
anaraṇyasuto rājā vidvānmuṇḍidruho'bhavat niṣadhastasya tanayo ratiḥ khaṭvāṅga ityapi
The son of Anaranya was the learned king Mundidruha; his son was Nishadha, also called Rati, and also Khatvanga.
Verse 15 (shiva.uma.39.15)
येन स्वर्गादिहागत्य मुहूर्तं प्राप्य जीवितम् । त्रयोऽपि सञ्चिता लोका बुद्ध्या सत्येन चानघ
yena svargādihāgatya muhūrtaṁ prāpya jīvitam trayo'pi sañcitā lokā buddhyā satyena cānagha
By whom, having come here from heaven and obtained but a moment of life, the merit of all three worlds was gathered, O sinless one, through wisdom and truthfulness.
Verse 16 (shiva.uma.39.16)
दीर्घबाहुः सुतस्तस्य रघुस्तस्याभवत्सुतः । अजस्तस्य तु पुत्रोऽभूत्तस्माद्दशरथोऽभवत्
dīrghabāhuḥ sutastasya raghustasyābhavatsutaḥ ajastasya tu putro'bhūttasmāddaśaratho'bhavat
His son was Dirghabahu; his son was Raghu; his son was Aja; from him was born Dasharatha.
Verse 17 (shiva.uma.39.17)
रामो दशरथाज्जज्ञे धर्मात्मा यो महायशाः । स विष्ण्वंशो महाशैवः पौलस्त्यो येन घातितः
rāmo daśarathājjajñe dharmātmā yo mahāyaśāḥ sa viṣṇvaṁśo mahāśaivaḥ paulastyo yena ghātitaḥ
From Dasharatha was born Rama, the righteous-souled, of great fame; he, a portion of Vishnu, greatly devoted to Shiva, by whom the descendant of Pulastya was slain.
Verse 18 (shiva.uma.39.18)
तच्चरित्रं च बहुधा पुराणेषु प्रवर्णितम् । रामायणे प्रसिद्धं हि नातः प्रोक्तं तु विस्तरात्
taccaritraṁ ca bahudhā purāṇeṣu pravarṇitam rāmāyaṇe prasiddhaṁ hi nātaḥ proktaṁ tu vistarāt
His story has been extensively described in many Puranas, and is renowned indeed in the Ramayana; therefore it is not told here in detail.
Verse 19 (shiva.uma.39.19)
रामस्य तनयो जज्ञे कुश इत्यपि विश्रुतः । अतिथिस्तु कुशाज्जज्ञे निषधस्तस्य चात्मजः
rāmasya tanayo jajñe kuśa ityapi viśrutaḥ atithistu kuśājjajñe niṣadhastasya cātmajaḥ
A son was born to Rama, renowned as Kusha; from Kusha was born Atithi; his son was Nishadha.
Verse 20 (shiva.uma.39.20)
निषधस्य नलः पुत्रो नभः पुत्रो नलस्य तु । नभसः पुण्डरीकश्च क्षेमधन्वा ततः स्मृतः
niṣadhasya nalaḥ putro nabhaḥ putro nalasya tu nabhasaḥ puṇḍarīkaśca kṣemadhanvā tataḥ smṛtaḥ
The son of Nishadha was Nala; the son of Nala was Nabha; from Nabha, Pundarika; then Kshemadhanva is remembered.
Verse 21 (shiva.uma.39.21)
क्षेमधन्वसुतस्त्वासीद्देवानीकः प्रतापवान् । आसीदहीनगुर्नाम देवानीकात्मजः प्रभुः
kṣemadhanvasutastvāsīddevānīkaḥ pratāpavān āsīdahīnagurnāma devānīkātmajaḥ prabhuḥ
The son of Kshemadhanva was the mighty Devanika; the lord son of Devanika was named Ahinagu.
Verse 22 (shiva.uma.39.22)
अहीनगोस्तु दायादः सहस्वान्नाम वीर्यवान् । वीरसेनात्मजस्तस्य यश्चेक्ष्वाकुकुलोद्भवः
ahīnagostu dāyādaḥ sahasvānnāma vīryavān vīrasenātmajastasya yaścekṣvākukulodbhavaḥ
The heir of Ahinagu was the valiant one named Sahasvan; his son was Virasena, born of the Ikshvaku lineage.
Verse 23 (shiva.uma.39.23)
वीरसेनस्य दायादः पारियात्रो बभूव ह । ततो बलाख्यस्तनयः स्थलस्तस्मादभूत्सुतः
vīrasenasya dāyādaḥ pāriyātro babhūva ha tato balākhyastanayaḥ sthalastasmādabhūtsutaḥ
The heir of Virasena was Pariyatra; then his son was named Bala; from him was born the son Sthala.
Verse 24 (shiva.uma.39.24)
अर्कांशसम्भवस्तस्मात्पुत्रो यक्षः प्रतापवान् । तत्सुतस्त्वगुणस्त्वासीत्तस्माद्विधृतिरात्मजः
arkāṁśasambhavastasmātputro yakṣaḥ pratāpavān tatsutastvaguṇastvāsīttasmādvidhṛtirātmajaḥ
From him was born a son, Yaksha, mighty, arising from a portion of the Sun; his son was Aguna; from him, the son Vidhriti.
Verse 25 (shiva.uma.39.25)
हिरण्यनाभस्तत्पुत्रो योगाचार्यो बभूव ह । स शिष्यो जैमिनिमुनेर्ह्यात्मविद्याविशारदः
hiraṇyanābhastatputro yogācāryo babhūva ha sa śiṣyo jaiminimunerhyātmavidyāviśāradaḥ
His son was Hiranyanabha, who became a teacher of yoga; he was a disciple of the sage Jaimini, skilled in the science of the self.
Verse 26 (shiva.uma.39.26)
कौशल्यो याज्ञवल्क्योऽथ योगमध्यात्मसंज्ञकम् । यतोऽध्यगान्नृपवराद् हृदयग्रन्थिभेदनम्
kauśalyo yājñavalkyo'tha yogamadhyātmasaṁjñakam yato'dhyagānnṛpavarād hṛdayagranthibhedanam
Yajnavalkya of Kosala then learned from that best of kings the spiritual yoga called Adhyatma, by which the knot of the heart is pierced.
Verse 27 (shiva.uma.39.27)
तत्सुतो पुष्यनामा हि ध्रुवसंज्ञस्तदात्मजः । अग्निवर्णः सुतस्तस्य शीघ्रनामा सुतस्ततः
tatsuto puṣyanāmā hi dhruvasaṁjñastadātmajaḥ agnivarṇaḥ sutastasya śīghranāmā sutastataḥ
His son was named Pushya; his son was Dhruva; his son was Agnivarna; then his son was named Shighra.
Verse 28 (shiva.uma.39.28)
मरुन्नामा सुतस्तस्य योगसिद्धो बभूव ह । असावास्तेऽद्यापि प्रभुः कलापग्रामसंज्ञके
marunnāmā sutastasya yogasiddho babhūva ha asāvāste'dyāpi prabhuḥ kalāpagrāmasaṁjñake
His son, named Maru, became accomplished in yoga; that lord even today dwells in the village called Kalapa.
Verse 29 (shiva.uma.39.29)
तद्वासिभिश्च मुनिभिः कलेरन्ते स एव हि । पुनर्भावयिता नष्टं सूर्यवंशं विशेषतः
tadvāsibhiśca munibhiḥ kalerante sa eva hi punarbhāvayitā naṣṭaṁ sūryavaṁśaṁ viśeṣataḥ
Together with the sages dwelling there, he, at the end of the Kali age, will revive the lost solar dynasty in particular.
Verse 30 (shiva.uma.39.30)
पृथुश्रुतश्च तत्पुत्रः सन्धिस्तस्य सुतः स्मृतः । अमर्षणः सुतस्तस्य मरुत्वांस्तत्सुतोऽभवत्
pṛthuśrutaśca tatputraḥ sandhistasya sutaḥ smṛtaḥ amarṣaṇaḥ sutastasya marutvāṁstatsuto'bhavat
His son was Prithushruta; his son is remembered as Sandhi; his son was Amarshana; his son was Marutvan.
Verse 31 (shiva.uma.39.31)
विश्वसाह्वः सुतस्तस्य तत्सुतोऽभूत्प्रसेनजित् । तक्षकस्तस्य तनयः तत्सुतो हि बृहद्बलः
viśvasāhvaḥ sutastasya tatsuto'bhūtprasenajit takṣakastasya tanayaḥ tatsuto hi bṛhadbalaḥ
His son was Vishvasahva; his son was Prasenajit; his son was Takshaka; his son was Brihadbala.
Verse 32 (shiva.uma.39.32)
एत इक्ष्वाकुवंशीया अतीताः सम्प्रकीर्तिताः । शृणुतानागतान्भूपांस्तद्वंश्यान्धर्मवित्तमान्
eta ikṣvākuvaṁśīyā atītāḥ samprakīrtitāḥ śaṛṇutānāgatānbhūpāṁstadvaṁśyāndharmavittamān
These, of the Ikshvaku lineage, who are past, have been fully recounted; now hear of the future kings of that lineage, most learned in dharma.
Verse 33 (shiva.uma.39.33)
बृहद्बलस्य तनयो भविता हि बृहद्रणः । बृहद्रणसुतस्तस्योरुक्रियो हि भविष्यति
bṛhadbalasya tanayo bhavitā hi bṛhadraṇaḥ bṛhadraṇasutastasyorukriyo hi bhaviṣyati
The son of Brihadbala will be Brihadrana; the son of Brihadrana will be Urukriya.
Verse 34 (shiva.uma.39.34)
वत्सवृद्धः सुतस्तस्य प्रतिव्योमा सुतस्ततः । भानुस्तत्तनयो भावी दिवाको वाहिनीपतिः
vatsavṛddhaḥ sutastasya prativyomā sutastataḥ bhānustattanayo bhāvī divāko vāhinīpatiḥ
His son will be Vatsavriddha; then his son, Prativyoma; his son will be Bhanu; then Divaka, a commander of forces.
Verse 35 (shiva.uma.39.35)
सहदेवः सुतस्तस्य महावीरो भविष्यति । तत्सुतो बृहदश्वो हि भानुमांस्तत्सुतो बली
sahadevaḥ sutastasya mahāvīro bhaviṣyati tatsuto bṛhadaśvo hi bhānumāṁstatsuto balī
His son will be the great hero Sahadeva; his son will be Brihadashva; his son, the mighty Bhanuman.
Verse 36 (shiva.uma.39.36)
सुतो भानुमतो भावी प्रतीकाश्वश्च वीर्यवान् । सुप्रतीकः सुतस्तस्य भविष्यति नृपोत्तमः
suto bhānumato bhāvī pratīkāśvaśca vīryavān supratīkaḥ sutastasya bhaviṣyati nṛpottamaḥ
The future son of Bhanuman will be the valiant Pratikashva; his son, Supratika, will become the best of kings.
Verse 37 (shiva.uma.39.37)
मरुदेवः सुतस्तस्य सुनक्षत्रो भविष्यति । तत्सुतः पुष्करस्तस्यान्तरिक्षस्तत्सुतो द्विजाः
marudevaḥ sutastasya sunakṣatro bhaviṣyati tatsutaḥ puṣkarastasyāntarikṣastatsuto dvijāḥ
His son will be Marudeva; then Sunakshatra; his son, Pushkara; O twice-born, his son will be Antariksha.
Verse 38 (shiva.uma.39.38)
सुतपास्तत्सुतो वीरो मित्रचित्तस्य चात्मजः । बृहद्भाजः सुतस्तस्य बर्हिनामा तदात्मजः
sutapāstatsuto vīro mitracittasya cātmajaḥ bṛhadbhājaḥ sutastasya barhināmā tadātmajaḥ
His son, the hero Sutapas; and his son, Mitrachitta; his son, Brihadbhaja; his son, named Barhi.
Verse 39 (shiva.uma.39.39)
कृतञ्जयः सुतस्तस्य तत्सुतो हि रणञ्जयः । सञ्जयस्तु मयस्तस्य तस्य शाक्यो हि चात्मजः
kṛtañjayaḥ sutastasya tatsuto hi raṇañjayaḥ sañjayastu mayastasya tasya śākyo hi cātmajaḥ
His son, Kritanjaya; his son, Ranajaya; his son, Sanjaya; his son, Shakya.
Verse 40 (shiva.uma.39.40)
शुद्धोदस्तनयस्तस्य लाङ्गलस्तु तदात्मजः । तस्य प्रसेनजित्पुत्रस्तत्सुतः शूद्रकाह्वयः
śuddhodastanayastasya lāṅgalastu tadātmajaḥ tasya prasenajitputrastatsutaḥ śūdrakāhvayaḥ
His son, Shuddhodana; his son, Langala; his son, Prasenajit; his son, named Shudraka.
Verse 41 (shiva.uma.39.41)
रुणको भविता तस्य सुरथस्तत्सुतः स्मृतः । सुमित्रस्तत्सुतो भावी वंशनिष्ठान्त एव हि
ruṇako bhavitā tasya surathastatsutaḥ smṛtaḥ sumitrastatsuto bhāvī vaṁśaniṣṭhānta eva hi
His son will be Runaka; his son is remembered as Suratha; his future son will be Sumitra, with whom the lineage will come to its final end.
Verse 42 (shiva.uma.39.42)
सुमित्रान्तोऽन्वयोऽयं वै इक्ष्वाकूणां भविष्यति । राज्ञां वैचित्रवीर्याणां धर्मिष्ठानां सुकर्मणाम्
sumitrānto'nvayo'yaṁ vai ikṣvākūṇāṁ bhaviṣyati rājñāṁ vaicitravīryāṇāṁ dharmiṣṭhānāṁ sukarmaṇām
This lineage of the Ikshvakus — of kings of varied prowess, most righteous, of good deeds — will come to its end with Sumitra.
Verse 43 (shiva.uma.39.43)
सुमित्रं प्राप्य राजानं स तद्वंशः शुभः कलौ । संस्थां प्राप्स्यति तद्ब्राह्मे वर्धिष्यति पुनः कृते
sumitraṁ prāpya rājānaṁ sa tadvaṁśaḥ śubhaḥ kalau saṁsthāṁ prāpsyati tadbrāhme vardhiṣyati punaḥ kṛte
Having reached King Sumitra, that auspicious lineage will attain its conclusion in the Kali age; it will flourish again, restored, in the Krita age.
Verse 44 (shiva.uma.39.44)
एतद्वैवस्वते वंशे राजानो भूरिदक्षिणाः । इक्ष्वाकुवंशप्रभवाः प्राधान्येन प्रकीर्तिताः
etadvaivasvate vaṁśe rājāno bhūridakṣiṇāḥ ikṣvākuvaṁśaprabhavāḥ prādhānyena prakīrtitāḥ
Thus, in the lineage of Vaivasvata, the kings of abundant sacrificial gifts, born of the Ikshvaku line, have been principally recounted.
Verse 45 (shiva.uma.39.45)
पुण्येयं परमा सृष्टिरादित्यस्य विवस्वतः । श्राद्धदेवस्य देवस्य प्रजानां पुष्टिदस्य च
puṇyeyaṁ paramā sṛṣṭirādityasya vivasvataḥ śrāddhadevasya devasya prajānāṁ puṣṭidasya ca
This is the sacred, supreme creation of Aditya Vivasvan, of the god Shraddhadeva, the giver of prosperity to his subjects.
Verse 46 (shiva.uma.39.46)
पठन् शृण्वन्निमां सृष्टिमादित्यस्य च मानवः । प्रजावानेति सायुज्यमिह भुक्त्वा सुखं परम्
paṭhan śaṛṇvannimāṁ sṛṣṭimādityasya ca mānavaḥ prajāvāneti sāyujyamiha bhuktvā sukhaṁ param
A person who reads or hears this creation-account of Aditya becomes blessed with offspring, and, having enjoyed supreme happiness here, attains ultimate union with the divine.